Lorencs: Cienījamie cilvēki 0
Studiju gados es kādu laiku īrēju istabiņu Rīgā, pašā Avotu ielas sākumā. Un gandrīz katru rītu pa ceļam uz universitātes ēku Raiņa bulvārī gadījās iet garām mājai Avotu ielā 4, pie kuras piestiprināta granīta plāksne ar uzrakstu: “Šajā namā dzimis Arkādijs Raikins”. Leģendārais komiķis, kurš četru minūšu garā kino etīdē spēja uzzīmēt veselu padomju cilvēka tipāžu, proti – “cienījamo cilvēku”, kuram pieejami “deficīti”.
Aitādas papahu galvā, ar izteiktu kaukāzieša akcentu šis Raikina (kurš pats bija ebrejs) atveidotais “cienījamais cilvēks” lidmašīnas salonā dalās dzīves gudrībās ceļabiedram un stjuartei: “Eju pa ielu, satieku tevi un saku – vakarā ienāc pie manis. Bet es caur noliktavas pārzini, caur veikala direktoru, caur prečzini tiku pie deficīta. Nevienam nav, bet tev ir! Nogaršoju – kūst mutē. Garša specifiska!” Un rezumē: “Tu cieni mani, es cienu tevi, tātad mēs abi esam cienījami cilvēki!”
Nejauši sastaptiem ceļabiedriem cilvēki bieži uztic domas, kurās nekad nedalītos ar darba kolēģiem, draugiem, pat radiem.
Savā privātajā dzīvē šis “deficīta karalis” visdrīzāk bija kluss, neievērojams cilvēciņš, kurš centās īpaši neafišēt viņam pieejamos labumus. Padomju laikos pat bija radies apzīmējums – “pagrīdes miljonārs”. Kā lai te neatceras Koreiko no Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova romāna “Zelta teļš”. Sagrābis bagātības “nepa” laikos, šis neapšaubāmi veiklais un darbīgais cilvēks, gaidīdams labākus laikus, nēsāja naudas koferi no vienas bagāžas glabātavas uz otru – tās viņam šķita visdrošākās slēptuves. Pusdienās, lai nenodotu savu turību, viņš atšķirībā no kolēģiem dzēra nevis tēju, bet pliku vārītu ūdeni.
Bet laiki mainās. Par Raikina un viņa attēloto “cienījamo cilvēku” atcerējos, internetā noskatoties sižetu par Krievijā pazīstamo aktrisi Lidiju Veleževu, kuras dēļ par vairākām stundām aizkavējies lidmašīnas reiss maršrutā Maskava–Telaviva. Lieta tāda, ka cienījamā māksliniece, būdama krietnā “štīmē”, salonā uzvedusies visai neadekvāti un apsaukājusi pārējos pasažierus “mātes vārdiem”. Saprotams, viedtālruņu laikmetā tas viss safilmēts un izlikts internetā. Tomēr vislielāko vērību guvuši šie Veleževas vārdi: “Es esmu aktrise, bet jūs – plebeji, kuri tikuši pie biļetēm par punktiem! Bet es samaksāju 204 000 rubļu skaidrā naudā!”
204 000 rubļu – tas ir aptuveni 2900 eiro. Tā kā mazliet par dārgu lidojumam uz Telavivu, par šādu naudu var aizceļot līdz Austrālijai. Bet nav jau svarīga šī pārspīlētā summa, bet gan attieksme: “es – aktrise, jūs – plebeji”. Veleževa ir kaut kas vairāk nekā tikai aktrise, viņa ir partijas “Vienotā Krievija” padomes locekle, Vladimira Putina uzticības persona 2012. gada prezidenta vēlēšanās un Sergeja Sobjaņina uzticības persona 2018. gada Maskavas mēra vēlēšanās. Latviešu paruna saka: “Kas skaidram prātā, tas dzērājam uz mēles.”
Incidents lidmašīnā visai uzskatāmi raksturo dažu tā saucamās “postpadomju elites” pārstāvju dziļāko būtību, viņu patiesās domas par līdzcilvēkiem.
Un nav pat svarīgi, vai šī “elite” darbojas mākslā, biznesā, valsts administrācijā vai politikā. Vēsturiski īsā laikā veidotas karjeras, augsti amati, no debesīm negaidīti nokritusi nauda prātu sagrozījusi daudziem. Krievu valodā ir trāpīgs teiciens “из грязи – в князи”, ko varētu tulkot kā “no dubļiem līdz kņazam”.
Piemēru pietiek ne tikai Krievijā, to netrūkst arī pie mums Latvijā. “Vai zināt, kas es esmu?” – cienījamais cilvēks jautā kluba apsargam Vecrīgā. Un pats atbild: “Deputāts!” Nāks laiks, tuvosies vēlēšanas, un cienījamie cilvēki sāks pazemīgi sveicināt satiktos līdzpilsoņus, ieklausīties viņu problēmās. Un solīt, solīt, solīt…
Tikmēr Krievijā, šķiet, atgriezušies “Zelta teļā” aprakstīto “kautrīgo miljonāru” (precīzāk – miljardieru) laiki. Simts bagātāko Krievijas cilvēku sarakstā parādījies kāds Mihails Šeļemovs. Viņa kopējo aktīvu summa banku un apdrošināšanas kompāniju akcijās – 1,25 miljardi ASV dolāru. Par šo cienījamo cilvēku internetā atrodamas vien dažas fotogrāfijas un pavisam skopa, tomēr visai interesanta informācija. Izrādās, 51 gadus vecais Šeļemovs, kurš vēl 2002. gadā strādāja par fotogrāfu Pēterburgā, ir prezidenta Putina māsīcas dēls! Patiesi, vēsture atkārtojoties kā farss.
