Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. novembris, 2013
Drukāt

Cilvēki meklē atbildes par Zolitūdes traģēdijas iemesliem un atbildīgajiem (papildināts) (10)

Foto: Timurs SubhankulovsFoto: Timurs Subhankulovs

Kamēr Valsts policijas izmeklēšana par Zolitūdes traģēdijas iemesliem ir vēl tikai sākuma stadijā, sabiedrība pati meklē atbildes, kāpēc sagruva “Maxima” lielveikala ēka un kas būtu jāsauc pie atbildības par cilvēku upuriem.

Policija saistībā ar traģēdiju, kas prasījusi vismaz 54 cilvēku dzīvības, ir sākusi krimināllietu un izmeklēšanu. Policijas pamatversija ir, ka lielveikals sagruvis, jo pieļauti pārkāpumiem būvniecības procesā. Pamatversijai ir izvirzītas trīs apakšversijas – pārkāpumi pieļauti projekta izstrādē, pārkāpumi notikuši būvniecības laikā vai arī jumta konstrukciju pārslodze notikusi zaļā jumta izbūves laikā.

Policija ir piesaistījusi būvniecības ekspertus, lai veiktu ekspertīzes, un tieši tās tiek minētas kā sarežģītākā un laikietilpīgākā izmeklēšanas daļa. Sestdienas pēcpusdienā policija pirmo reizi tika ielaista veikala drupās, lai kopā ar ekspertiem sāktu lietisko pierādījumu vākšanu.

Tikmēr publiskajā telpā cilvēki nav gatavi ilgi gaidīt un paši meklē atbildes uz sāpīgajiem jautājumiem, izvirzot dažādas versijas. Būvniecības jomā strādājošais Raitis Krinbergs savā blogā izvirzījis versiju, ka jumts varētu būt sabrucis, jo nav izturējušas metāla kopnes jeb sijas, kas turējušas pārsegumu – betona dobumotos paneļus. Savukārt kolonnas savu darbu varētu būt izpildījušas, jo traģēdijas vietas fotogrāfijās neesot redzamas to deformācijas.

Krinbergs novērojis, ka arī pašas metāla kopnes neesot būtiski deformējušās, taču tās sadalījušās uz pusēm. Kopnes izskatoties veidotas no divām daļām un vidū sastiprinātas ar skrūvēm. “Diemžēl šo savienojumu fotogrāfijās neatradu, tāpēc nezinu, vai ir deformējies metāls kopnes apakšējā savienojuma vietā, un nevaru neko apgalvot, bet domāju ka tās ir skrūves, kuras nav izturējušas slodzes,” pieļauj būvnieks, mudinot skaidrot, vai projektā šim mezglam paredzētās skrūves bija ar pietiekamu noturību, vai būvniecības darbu veikšanai uz jumta izmantoto būvmateriālu radītās slodzes pārsniedza projektā paredzētās maksimālās slodzes un vai projektā tika ievērtētas šīs būvdarbu veikšanas slodzes.

Krinbergs atzīmē, ka ir vēl viens aspekts, kas rada jautājumus – vai šī projekta sadalījumu kārtās nav likuma pārkāpums. Būvnoteikumi nosaka, ka būves kārta ir būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatācijā neatkarīgi no citām būves daļām, bet konkrētajā gadījumā abas kārtas izskatoties cieši saistītas. “Jautājums šādu būves kārtu apstiprinātājiem – cik neatkarīga var būt būvniecības kārta ēkā, uz kuras vēlāk plānots veikt tik vērienīgus būvdarbus?” vaicā būvnieks, “protams, juristi, visdrīzāk, teiks, ka pēc burta viss ir likumīgi. Ja tā, tad šis punkts ir noteikti jāmaina tā, lai nākamās būvniecības kārtas būvdarbi nekādā veidā nevarētu radīt kādu apdraudējumu iepriekšējās, ekspluatācijā nodotās kārtas lietotājiem.”

Savukārt IT speciālists Aigars Ķūrēns sociālajos tīklos stāsta, ka, lai arī nav celtnieks, savulaik esot piedalījies riģipša plākšņu skrūvēšanā konkrētajā lielveikalā, un viņam radies iespaids par būvdarbu paviršumu, esot trūkuši darbinieki, par darbiem esot piedāvāta niecīga samaksa un esot trūkuši darba līgumi. “Savu darbu veicām rūpīgi, un, lai arī tika ieguldīts vairāk darba nekā maksā, sākotnējais darba prieks drīz vien ātri aprāvās, redzot, kā iepriekšējais (vai iepriekšējie) pirms mums ir likuši profilus starpsienai. Ja uz 4,20 metru augsto sienu nobīde sasniedza pat 5 centimetrus, tad sākās pirmās pārdomas. Ja šādas kļūdas tiek pieļautas uz starpsienu konstrukcijām, tad kādas kļūdas tiek pieļautas pārējās konstrukcijās…,” raksta Ķūrēns.

“Pāris dienas vēlāk sanāca aizkavēties Mārupes objektā, uz Priedaines ielu atbraucām ap vakarpusi. Nākam iekšā, bet te pēkšņi aiztur apsargs – saka “Čaļi, a jums caurlaidīte ir?”. Bet mums tāda netika izsniegta, lai gan objektā jau bija pavadīta nedēļa vai pat pusotra. Sāku interesēties, kāpēc pēkšņi tāda drošība un visi apsargi sarosījušies. Apsargs neieslīgst sīkumos un skaidro, ka šodien pēcpusdienā bijusi darba inspekcijas pārbaude. Būtu redzējis, kā dažu sekunžu laikā pazūd puse “stroikas” darbinieku. (…) Tā nu beidzot tikām pie līguma noslēgšanas, lai gan bijām jau nostrādājuši nedaudz vairāk pa nedēļu un visu laiku par to interesējāmies,” notikumus atminējies Ķūrēns.

“Pauzītēs nedaudz pastaigāju pa objektu un papētīju, cik liels progress manāms. Ikreiz, paskatoties uz tirdzniecības zāles griestu konstrukciju, pārņēma tādas kā šaubas. Ja jau pirmajā dienā pīpējot uz rampas (preču pieņemšanas zona) kā dadzis acī dūrās jumta konstrukcijas līkā betona pārsedze virs piegādes transporta izbraukšanas vietas, tad sāka uzmākties visādas domas par pārējām ēkas konstrukcijām. Nezinu kāpēc, bet visinteresantākā likās tieši lielā tirdzniecības zāle un tās metāla konstrukcijas pie griestiem. Vēl jo vairāk, ka tās sastāv no divām daļām, vidū saskrūvētas kopā. (…) Lai arī nekāds lielais konstrukciju speciālists nebiju (un joprojām diez vai esmu, tikai ir augstākā izglītība IT un sociotehnisku sistēmu modelēšanā), ieraugot ieceres uz jumta, sāku aizdomāties, vai tās konstrukcijas izturēs,” raksta Ķūrēns, “attēlos ir iespējams ļoti labi redzēt, ka nesošās metāla konstrukcijas ir lūzušas uz pusēm tieši savienojuma vietās pa vidu. Vēl labāk tas ir redzams no augšas filmētajā video, kā sabruka konstrukcija. Vai tas neliek aizdomāties par savienojumu tehnisko plānojumu, nepārdomātu slodzes plānojumu, tikpat labi arī skrūvju materiāla kvalitāti? Ļoti iespējams, ka šie savienojumi ir bijis “ķēdes vājākais posms”, ar kuriem tad viss skumjais notikums sācies.”

Ķūrēns atgādina, ka vainas pirms diviem gadiem uz ēkas jumta bija ugunsgrēks. Viņš pieļauj, ka pat neliels ugunsgrēks varējis nodarīt kaitējumu metāla konstrukciju nestspējai. “Vai pēc šī ugunsgrēka šīs metāla konstrukcijas tika pārbaudītas un nomainītas? Tikpat labi šī ugunsgrēka izraisītā metāla deformācija varēja atsaukties uz iepriekš minētajām savienojumu vietām?” jautā pārdomu autors.

Savukārt Somijas eksperts Tomass Kaljass, spriežot pēc medijos pieejamajām fotogrāfijām, pauž viedokli, ka “Maxima” sabrukusi nepietiekami izstrādātu un kļūdainu metāla konstrukciju savienojumu dēļ. Projektēšanas laikā spiediena spēks uz balstiem nav ticis ņemts vērā un griestu kopņu savienojumu vietās skrūvju skaits nav bijis pietiekams, uzskata Kaljass, gala plāksnes biezums un izmēri būtu jānosaka, pamatojoties uz skrupuloziem aprēķiniem par to svara radīto spiedienu. Kā atzīmē Kaljass, fotogrāfijās redzams, ka balsta kopņu rāmji ir īsi un savienoti, bet tā vietā būtu varēts izgatavot viengabalainas pārseguma konstrukcijas, izvairoties no kļūdām savienojuma vietās.

Kaljass arī uzsver, ka šāda savienojuma neveiksmes var pārbaudīt uz vietas pēc tam, kad evakuācijas un glābšanas darbi ir pabeigti. Šī reālā pārbaude arī varētu izbeigt visas diskusijas, jo ar liela ātruma kameru var ierakstīt sabrukuma procesu no dažādiem rakursiem un ar pietiekami augstu kvalitāti.

Savu viedokli izplatījis arī advokāts Aldis Gobzems, atgādinot, ka viņš bijis advokāts Talsu traģēdijas lietā, kurā izskatītie jautājumi pēc to juridiskās dabas esot līdzīgi “Maxima” traģēdijai.

“Mana pozīcija Talsu traģēdijas lietā bija tāda, ka vispārīgie juridiskie principi pieprasa, ka visas, pilnīgi visas tiesības un pienākumi ir jāizpilda labā ticībā. Laba ticība ir viena no juridiskās zinātnes pamatu pamata ģenerālklauzulām. Turklāt juridiskie pamatprincipi pieprasa, ka katram savas tiesības un pienākumi jāizlieto ar krietna saimnieka rūpību. Tādēļ jebkura attaisnošanās, ka būvatļaujas iedotas likumīgi, ka sabiedrisku telpu ekspluatācija ir normāla prakse un ir pieļaujama rīcība apjomīgu būvdarbu veikšanas gadījumā, ka cilvēkus no sabiedriskām telpām, kur var iestāties haoss, nevajag evakuēt pie jebkurām aizdomām par cilvēku drošību, ir pretrunā veselajam saprātam, loģikai, dzīvē gūtajiem novērojumiem un secīgi arī tamdēļ manis iepriekš nosauktajiem juridiskajiem pamatprincipiem,” raksta Gobzems.

“Tas, savukārt, nozīmē, ka, lai cik precīzi būtu ievēroti attiecīgās jomas formulāri, pašos pamatos ir pārkāpti manis nosauktie juridiskie pamatprincipi. Savukārt, pārkāpjot šos juridiskos pamatprincipus, nav izšķirošas nozīmes, cik precīzi ievēroti specifiskie attiecīgās jomas formulāri, jo pārkāpumu noskaidrošana pēdējos ir tikai tamdēļ, lai izvērtētu atbildību pastiprinošos vai mīkstinošos apstākļus. Pašu atbildību kā tādu tas neatceļ,” uzskata jurists.

Gobzema skatījumā “minimālajā atbildīgo personu lokā” ietilpst Rīgas būvvalde – “jo izdeva būvatļaujas pretēji jebkurām saprāta pazīmēm, ļaujot veikt celtniecības darbus un vienlaikus neaizliedzot telpu ekspluatāciju”, “Maxima” – “jo pretēji jebkādām krietna un rūpīga saimnieka pazīmēm izmantoja telpas, kamēr virs tām notiek būvniecības darbi, tātad pārmērīgi riskēja ar cilvēku dzīvībām un veselību. “Maxima” ir atbildīga arī par to, ka cilvēkus, pretēji jebkādām krietna un rūpīga saimnieka pazīmēm, neevakuēja trauksmes gadījumā”, un ēkas īpašnieks – “jo pretēji jebkādām krietna un rūpīga saimnieka pazīmēm pieļāva “Maxima” izmantot telpas, kamēr notiek būvdarbi”.

“Protams, šeit nav izsmeļošs atbildīgo loks, jo sava daļa atbildības ir gan celtniekiem, gan projektētājiem, gan citiem procesā iesaistītajiem,” atzīst Gobzems, “ar šo es vēlējos populārā valodā paskaidrot, ka atbildīgās personas nav jāmeklē gadiem ilgstošās ekspertīzēs, tās ir acīmredzamas jau šobrīd. Tikai jābūt drosmīgiem to pateikt skaļi.”

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. UZMANĪBU LNO DARBINIEKIEM!! Atbildēt

    Latvijas Nacionālajā operā jau kuro gadu draud iebrukt stikla jumts starp vēsturisko ēku un jauno piebūvi!!!
    Joprojām vienīgais kas tiek darīts-salikti spaiņi, kur krāties ūdenim,kas līst no saplaisājušiem stikliem,kuri nespēj izturēt sniega smagumu!
    Virs dienesta ieejas ziemā regulāri krīt ledus gabali! Laimīgas sagadīšanās dēļ vēl neviens cilvēks nav aizgājis bojā. Toties darbinieku mašīnas ir cietušas. Un, lai neziņotu policijai, operas vadība mašīnu īpašniekus sauca pie sevis un piedāvāja uz operas rēķina mašīnas remontēt, lai tikai neizskanētu tālāk un nebūtu nepatikšanas.
    Tāpat, cik man zināms, 6. stāva ugunsdzēsības evakuācijas izejas ir aizmūrētas un tas reāli apdraud cilvēku dzīvības!
    Cerams, šī informācija ir jaunajai LNO vadībai!

  2. arī gaismas pils tajā skaitā

  3. celtnes ir sabuuveetas visaa Latvijas teritorijaa – kaads ir paarbaudiijis sho maaju celtnieciibas, renovaaciju taames? ja paarbaudiitu – mati staavus saceltos – zagshana visos staavos.. un taa visus shos “briivestiibas” 😉 gadus

  4. 2012.gada Būvvaldes rīcības plānā paredzēts veikt kultūrvēturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumus, Inženieru padomes darba optimizāciju, organizēt sabiedrības informēšanu par plānoto adrešu maiņu, pilnveidot un uzlabot klientu apkalpošanu, pilsētvides kvalitātes uzlabošanu, t.sk. izstrādājot vienotu fasāžu krāsojuma un pilsētas izgaismojuma koncepciju.
    Rīgas pilsētas būvvaldes rīcības plāns sagatavots, pamatojoties uz Rīgas domes priekšsēdētāja 25.02.2011. rīkojumu Nr.67-r “Par Rīgas pilsētas pašvaldības iestāžu rīcības plāna 2012.gadam izstrādi”, Rīgas pilsētas investīciju plāna izstrādāšanai, ko veiks Pilsētas attīstības departaments. Vēršam uzmanību, ka Rīcības plāna izpilde ir atkarīga no piešķirtā finansējuma.
    Rīgas pilsētas būvvaldes Rīcības plāns 2012.
    Risku vadība
    Būvvaldē kopš 2009.gada aprīļa ir ieviests risku vadības process, kas nodrošina Būvvaldes darbā iespējamo risku identificēšanu, risku iespējamību noteikšanu un to ietekmi uz Būvvaldes darbību. Atkarībā no riska pakāpes novērtējuma izstrādāts atbilstošs pasākumu kopums, kas novērsīs vai samazinās riskus. Risku vadība ir nepārtraukts process, kas uzlabo Būvvaldes darbību. Efektīvam risku vadības procesam Būvvaldē ar 09.09.2013. rīkojumu Nr.BV-13-84-rs ir aktualizēts pretkorupcijas risku pasākumu plāns.
    Rīgas pilsētas būvvalde ētikas prasības ievēro saskaņā ar Rīgas domes 08.07.2008. lēmumu Nr. 3913 „Rīgas pilsētas pašvaldības Ētikas kodekss”

  5. Rīgas pilsētas būvvalde ir Rīgas domes priekšsēdētāja pakļautībā esoša pašvaldības iestāde, kas koordinē un veic būvniecības procesa pārraudzību un kontroli Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja kontrolē un pārrauga Rīgas pilsētas būvvaldes darbību. Būvvaldes sastāvā ir Arhitektūras pārvalde, Būvniecības kontroles pārvalde, Pilsētvides dizaina pārvade, Apstādījumu inspekcija un citas struktūrvienības (plašāka informācija sadaļā Būvvaldes struktūra). Būvvaldes darbības mērķis ir veicināt būvniecības pārraudzības procesa vienkāršošanu, caurskatāmību un tā dalībnieku izpratni par esošo kārtību, veidot harmonisku un sabalansētu pilsētvidi un uzraudzīt, lai būvniecības procesi Rīgas pilsētā noritētu likumīgi.
    Rīgas pilsētas būvvaldes darbības mērķi:
    Padarīt neērtu patvaļīgu būvniecību;
    Nodrošināt efektīvas kontroles procedūras;
    Radīt vidi, lai apmeklētājs gūtu pārliecību, ka ir sadzirdēts klientiem draudzīgākajā pašvaldības iestādē.
    Rīgas pilsētas būvvaldes misija:
    Rūpēties, lai būvniecība Rīgas pilsētā notiktu gan ievērojot kvalitatīvas arhitektūras un pilsētvides principus, gan likumīgi, atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam, apbūves noteikumiem un citiem tiesību aktiem.
    Būvvaldes galvenie uzdevumi:
    • Nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu.
    • Izskatīt fizisko un juridisko personu iesniegumus saistībā ar būvniecību, kultūras pieminekļu aizsardzību un vides vizuālo kvalitāti.
    • Izskatīt, izvērtēt un sniegt atzinumus, norādījumus par būvniecības iecerēm, izsniegt būvprojektēšanai pieprasītos dokumentus vai noraidīt būvniecības pieteikumus.
    • Izskatīt, apstiprināt vai noraidīt būvprojektus.
    • Izsniegt būvatļaujas.
    • Kontrolēt būvniecību.
    • Organizēt būvobjektu pieņemšanu ekspluatācijā.
    • Izskatīt, izvērtēt un sniegt atzinumus, norādījumus par priekšlikumiem vides objektu izvietošanai, izsniegt pieprasītos dokumentus vai noraidīt priekšlikumus vides objektu izvietošanai.
    • Izsniegt atļaujas vides objektu izvietošanai.
    • Kontrolēt vides objektu izvietošanu.
    • Izdot koku ciršanas atļaujas.
    • Izsniegt Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļai izziņas par jaunbūvju vai nepabeigtās būvniecības objektu faktisko stāvokli teritorijā.
    • Pārzināt, koordinēt un noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību, zemes ierīcību, kultūras pieminekļu aizsardzības un vides vizuālās kvalitātes prasības saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu un tiesību aktiem.
    • Izskatīt un izvērtēt detālplānojumus, zemes ierīcības dokumentus.
    • Uzraudzīt un kontrolēt kultūras pieminekļu un aizsargājamo teritoriju attīstību un saglabāšanu.
    • Nodrošināt kultūras mantojuma apzināšanu, aizsardzību un saglabāšanu.
    • Izstrādāt vides vizuālās noformēšanas prasības, nodrošinot teritorijā esošo kultūras pieminekļu un citu īpaši aizsargājamu objektu saglabāšanu un aizsardzību.
    • Pieņem lēmumus par adreses piešķiršanu zemesgabaliem, ēkām un telpu grupām.
    • Veic būvniecības ģeodēzisko kontroli, tai skaitā sagatavo pārbaudes aktus un veic būvniecības darbu atbilstības būvniecības dokumentācijai pārbaudi pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā.
    • Izskata un izvērtē ielu, parku, laukumu un citu pilsētvides objektu nosaukumu piešķiršanas un pārdēvēšanas priekšlikumus.
    2012.gada 10.aprīlī tika veikts Kvalitātes vadības sistēmas pārsertificēšanas audits, ko veica SIA „Bureau Veritas Latvia”, un saņemts starptautiskā standarta LVS EN ISO 9001:2009 sertifikāts. 2006.gada 17.novembrī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, tā sastāvā arī Būvvalde, bija viena no pirmajām Rīgas domes institūcijām, kuras Kvalitātes vadības sistēma saņēma starptautiskā standarta LVS EN ISO 9001:2000 sertifikātu, tādējādi apliecinot augstas kvalitātes darba organizāciju un klientu apkalpošanu.

  6. Sākta būvkonsrukciju DEMONTĀŽA! Tas nozīmē, ka slēpj visas pēdas. Būvvalde pirmdien izsludinās tikai vēl konkursu par Traģēdijas iemeslu izpēti. Ja esat sākuši būves demontāžu, vai Getliņos meklēsiet pierādījumus būvkonstrukciju kvalitātes pārbaudei un tur veiksiet būvdarbu kvalitātes izpēti? Tas nozīmē, ka Iekšlietu Kozlovskis un Godmane jau šodien jāapcietina, lai viņi nevar iznīcināt “traģēdijas lietiskos pierādījumus”. Ar to viņi uzņēmušies pilnu atbildību, par traģēdijas iemeslu slēpšanu. Jau tāds paziņojums vien ir krimināli sodāms, ja vēl pat ne pilnībā atrasti un identificēti visi cietušie. Saprotu, ka rīt no rīta Jautājuma risinājumu jāmeklē Eiropas Civēktiesību Tiesā un ANO. Redzam, bez tā Latvijas Valsts Kriminalitāti neapturēsim! Cietumā arī Uškovu, Ameriku Šleseri!

  7. Tiešie vainīgie ir būvaldes ierēdņi Ušakova un Amerika vadībā. Pēc padomijas būvnormatīviem neviens ierēdnis neparakstītu celtniecības darbu veikšanu virs darbojošās sabiedriskās ēkas veikala vai skolas. Pirmie vainīgie kuriem pēc prezidenta Bērziņa viedokļa vajadzētu jau no cetudienas atrasties izmeklēšanas izolatorā neatkarīgi vai ir saņēmuši savus dindesmīt procentus vai nav ir tieši Ušakovs un Ameriks.

  8. Nepiekrītu pilsonim. Būvatļaujas izsniedz un būvniecību kontrolē Rdsc! Bez atļaujām un kontroles taču neko neceļ! Tad vispirms pie šīm organizācijām jāvēršas, dārgais “pilsoni”! Dombrovskis ir vainīgs par to, ka neprot tikt galā ar šādiem 20%, kuri jau laikam tagad pārvērtušies par 30 – 40% un ar RDsc Ne tikai, diemžēl) visatļautību.!

    • Ja likvidē vienu kantori un rada tādu ar 54 līķiem vai tas ir tas ko gaidīja – Protams ne jau pats bet Dombrovska virsvadībā. Tāpat radaru afēra – principā vajadzēja tiem būt uz ceļiem un daudzu dzīvibas tiktu glābtas, bet tad kaut kādi privātas firmas, tad pazuda un ieguvēji ir tikai bēru kantori. Ko premjers savā virsvadībā – neko. Man teiks tur apakšnieki – kuģi vada kapteinis un tālākais ir pakļautībā un tikai kapteinis nosaka brauksānas kārtību – pārējie izpilda vai tiek atstādināti…

  9. Lielākais atbildētājs ir būvinspekcijas likvidarors 2009 gadā Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis un Ekonomikas ministrs A.Kampars.
    Tāpēc arī Dombrovskis klusē. Ko tur var teikt – ne mana cuka ne mana druva – bet likvidatora paraksts? Tāpēv arī vainīgs būs kāds Jānis ar darvas spainīša nolikšanu uz jumta…

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+