Cīņa par latviskiem bērnudārziem Rīgā vairs nav bezcerīga? 4
Nav pareizi, ka latviešu ģimenēm ne vienmēr ir iespējams sūtīt bērnus latviešu bērnudārzā, jo pēc tiem ir lielāks pieprasījums nekā pēc pirmsskolas izglītības krievu valodā, tomēr strauji šo problēmu nerisināsim: šādu nostāju pauda Rīgas domes vadība, reaģējot uz Nacionālās apvienības (NA) frakcijas vēlmi ieviest mācību programmas valsts valodā visos Rīgas bērnudārzos.
Iesniegumu, kurā prasīts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā izskatīt jautājumu par Rīgas bērnudārzu pāreju uz mācībām valsts valodā un uzdot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam līdz 30. augustam sagatavot informatīvo ziņojumu par to, kādas ir iespējas no 2020./2021. mācību gada visos pašvaldības bērnudārzos ieviest mācību programmas valsts valodā, NA frakcija bija iesniegusi jau vasaras sākumā.
Taču atbildīgā komiteja par to sprieda šo ceturtdien, kad jau pienākušas augusta beigas. Rīgas domes NA frakcijas priekšsēdētājs Dainis Locis skaidroja: “Drīz būs 30 gadi, kopš atjaunota Latvijas Republika, taču izglītības valodā esam gandrīz turpat, kur bijām. Nepieļaujami, ka joprojām ir izglītības iestādes, kas nepiedāvā mācīties valsts valodā. Tāda ir gandrīz trešdaļa Rīgas bērnudārzu. Par to runājam jau gadiem, bet nu gribam dot šai lietai politisku virzību.”
Deputāts uzsvēra, ka šobrīd nav runa par mazākumtautību grupu slēgšanu, bet gan par to, lai visos bērnudārzos būtu arī latviešu grupas un tiktu izbeigta latviešu ģimeņu diskriminācija, jo latviešu bērniem ir grūtāk tikt pašvaldības bērnudārzos. Neraugoties uz šo skaidrojumu, “Saskaņas” frakcijas deputāts Vadims Faļkovs paziņoja, ka nacionāļi gribot likvidēt mazākumtautību bērnudārzus.
Cik valsts prasa, tik dara
No 146 Rīgas pašvaldības bērnudārziem 76 īsteno izglītības programmas latviešu valodā, 40 bērnudārzos ir grupas latviešu un krievu valodā, bet 38 var iegūt pirmsskolas izglītību tikai krievu valodā. Bērnudārzu grupiņas ir arī 17 skolās: sešās ir latviešu grupas, deviņās – mazākumtautību, bet divās – latviešu un mazākumtautību, kā arī latviešu grupas ir vienā interešu izglītības centrā.
Atbildīgais departaments jau pirms sēdes bija sagatavojis savu atbildi, kurā nesolīja ne sniegt plašāku ziņojumu, ne arī ieviest valsts valodu visos bērnudārzos. Departamenta atbildē teikts, ka mācību valoda bērnudārzos atbilst valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Balamovskis skaidroja: tā kā no jaunā mācību gada stājas spēkā jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kas paredz, ka bērniem no piecu gadu vecuma bērnudārzos galvenā saziņas valoda ir latviešu, visos bērnudārzos latviešu valoda būs.
Jāpiebilst gan, ka tas nekādā veidā neuzlabo latviešu ģimeņu iespēju iekārtot bērnus bērnudārzā. Turklāt obligātajā pirmsskolas sagatavošanas vecumā bērni jau tāpat parasti tiek bērnudārzā, problēma ir ar vietām bērnudārzos mazākiem bērniem.
Uztraukums par latviešu valodas tīrību?
Departamentā atzīst: pieprasījums pēc latviešu grupām ir lielāks, tāpēc, ja tiek atvērtas jaunas grupas, tās ir latviešu. “Jebkurā iestādē ir jābūt tiesībām izvēlēties izglītības programmu latviešu valodā,” I. Balamovskis tā kā piekrita nacionāļiem. “Taču lielākā problēma ir pedagoģiskais resurss.” Proti, trūkstot ne tikai labā latviešu valodā runājošu pedagogu, bet pirmsskolas pedagogu vispār. Cik tieši trūkst, to gan I. Balamovskis nevarēja pateikt, tādi dati tikšot apkopoti tikai 27. augustā.
Kopumā iespēju robežās departaments darot, ko varot, taisnojās I. Balamovskis. Komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (“Gods kalpot Rīgai”) viņam piekrita un norādīja, ka būtu bīstami veidot latviešu grupas, kurās strādātu pedagogi, kuru latviešu valoda nav perfekta: “Vai nav bažas, ka pirmsskolā bērniem iemācīs neliterāru latviešu valodu? Ja būs pārsteidzīgi soļi, neloģiski ejot uz priekšu, riskējam ar latviešu valodas tīrību.”
Deputāte Iveta Ratinīka (“Attīstībai/Par”) uzsvēra, ka viņas pārstāvētais politiskais spēks arī ir par vienotu izglītības sistēmu, tomēr jāņem vērā vecāku vēlmes, jābūt tolerantiem u.t.jpr.
“Jautājumu nevajag ne steidzināt, ne radikalizēt, tam jāpieiet pragmatiski,” teica arī nesen ievēlētais Rīgas mērs Oļegs Burovs (“GKR”).
Sēdes noslēgumā deputāti vienojās pieņemt zināšanai atbildīgā departamenta atbildi, ko D. Locis gan bija vērtējis kā nekonkrētu. Tomēr viņš bija apmierināts ar to, ka komiteja vispār runājusi par šo tēmu. Turklāt zināšanai pieņemtajā dokumentā tomēr ir dažas vērtīgas apņemšanās.
Piemēram, bērnudārziem, kuri līdz šim īstenojuši tikai mazākumtautību programmas, būšot jāizņem licence arī pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai valsts valodā. Departaments apgalvo, ka tādējādi tikšot uzlabota latviešu valodas lietojuma vide.
Jāsaka gan, ka šis solījums, pirmkārt, dots bez konkrētiem termiņiem tā izpildei, otrkārt, licences izņemšana vēl nenozīmē, ka tiks arī reāli īstenota izglītības programma latviešu valodā.
Departaments arī apņēmies palielināt latviešu grupu skaitu bērnudārzos un, dibinot jaunus bērnudārzus, tajās atvērt grupas, kur mācās valsts valodā, uzlabot latviešu valodas prasmes bērnudārzu darbiniekiem un gādāt, lai mazākumtautību izglītības programmās būtu latviešu valodas skolotāji. Taču arī šie solījumi ir vispārīgi, bez konkrētiem termiņiem vai citiem skaitļiem.
