Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
12. februāris, 2015
Drukāt

Ciprs negrib taupību (9)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ir ieradies Briselē, lai ar pārējo Eiropas Savienības valstu amatpersonām un starptautiskajiem aizdevējiem mēģinātu vienoties par jaunu finanšu atbalsta programmu Atēnām.

Šā mēneša beigās Grieķijai būs nepieciešams starptautisko aizdevēju kārtējais maksājums, lai tā spētu izpildīt savas saistības, tostarp nodrošināt pensijas, kā arī algas valsts sektorā strādājošiem. Tiesa, Ciprs paziņojis, ka viņš nevēlas pagarināt aizdevuma programmu, jo Grieķija vairs nevarot atļauties piecus gadus ilgušo taupības “barbarismu”. Tā vietā viņš grib panākt, lai starptautiskie aizdevēji piešķirtu Grieķijai pagaidu finansējumu, kas ļautu tai pildīt savas finanšu saistības līdz 1. septembrim. Līdz tam laikam Ciprs cer vienoties par jaunu aizdevuma programmu, kas neliktu Atēnām ievērot stingros taupības pasākumus.

Savus ierosinājumus Grieķijas milzīgo parādsaistību radīto problēmu risināšanai Ciprs ir ietvēris desmit punktu programmā, ar kuru viņš šajās dienās Briselē iepazīstina pārējo ES dalībvalstu amatpersonas. Cipra sagatavotā programma paredz ne tikai pagaidu finansējuma piešķiršanu Grieķijai, bet arī valsts vairāk nekā 300 miljardu eiro parāda samazināšanu, kā arī pasākumus cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju, informē ziņu aģentūra “AFP”. Pirms došanās uz Briseli Cipra priekšlikumus atbalstīja arī Grieķijas parlaments. Uzrunājot valsts likumdevējus, Ciprs paziņoja: “Es varu jums galvot, ka nekāda atkāpšanās ceļa nebūs. Grieķija nevar atgriezties glābšanas programmu laikos.”

ES amatpersonas skeptiski raugās uz Cipra centieniem panākt jaunas aizdevuma programmas izstrādi. Arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible starptautiskajiem medijiem uzsvēris, ka nevar būt runa par jaunu aizdevuma programmu ne ar eirozonas dalībvalstīm, ne Starptautisko valūtas fondu. “Mēs neapspriežam jaunu programmu. Mums jau ir viena programma,” paziņoja Šeible, norādot uz to, ka Grieķijai ir jāievēro saistības, kuras tā ir uzņēmusies. Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle” informē, ka kāds Vācijas kristīgo demokrātu partijas pārstāvis, jautāts par notikumu attīstību, ja Grieķija atteiksies turpināt līdzšinējo glābšanas programmu, atbildēja: “Lai notiek. Mēs nevienam to neuzspiežam. Bet tad viss ir beidzies.”

Grieķijas valdība arī paziņojusi, ka tā apsver alternatīvas, ja tai neizdosies panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par jaunu aizdevuma programmu. “Mēs gribam vienošanos. Taču, ja tādas nebūs un ja Vācija paliks nelokāma, tad mums būs jāīsteno plāns “B”,” paziņojis Grieķijas aizsardzības ministrs Panoss Kamenoss, kurš pārstāv koalīcijā esošo galēji labējo partiju “Neatkarīgie grieķi”. “Mums ir arī citas iespējas, kur atrast naudu. Labākajā gadījumā tās var būt ASV, bet tikpat labi – Krievija vai Ķīna, vai citas valstis,” intervijā Grieķijas televīzijai paziņoja Kamenoss. Viņš arī sacīja, ka Grieķija labāk izstājas no eirozonas, nevis paliek “vāciešu pārvaldītajā Eiropā”. Kā raksta britu laikraksts “The Daily Telegraph”, Grieķijas ārlietu ministra vietnieks Nikoss Kuntis izteicies, ka Krievija un Ķīna pašas piedāvājušas aizdot naudu. “Mēs to neprasījām. Bet šādas diskusijas notiek,” apgalvoja Kuntis, piebilstot, ka Atēnas vispirms grib izmēģināt visas iespējas vienoties ar eirozonu. Tikmēr Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāve Grieķijas laikrakstu “Kathimerini” informējusi, ka Ķīna par šādām diskusijām neko nezina.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. labākais ministrs Panoss Kamenoss , smieklīgs gan salikums…

  2. Trako jau pasaulē netrūkst: Ciprs un grieķi grib dzīvot uz parāda un citu valstu sapelnītās naudas rēķina, bet aizņemto naudu esot jānoraksta un to varot arī neatdot. Putins savukārt karo ar saviem kaimiņiem, atņem svešas teritorijas, jo viņam esot misija aizstāvēt krievu īpašās intereses, tāpēc viņš uzspļauj visiem starptautiskiem līgumiem. Bet galvenais, nav kas šos avantūristus savalda, jo viņi parastās dialoga metodes nesaprot un ignorē. Šantāža un rupja spēka metodes ir viņu galvenie ieroči, tāpēc Rietumiem
    ir jāizdara ļoti nopietni secinājumi un krasi jāmaina sava līdzšinējā attieksme, jo tā nestrādā.

  3. Grieķijai vienīgajai ir tiesības dzīvot uz citu rēķina. Lai dzīvo .. Gruieķija!

  4. Nost ar taupību! Tik jāsameklē kāds, kas uzturētu šo daiļo zēnu (ēst tak gribēsies). Varbūt kāds piesakās?

  5. Usakovs = Cipris.

  6. Kas ir sis aborta atlieka Cipris?
    ES negib zagligo, banditisko Griekiju redzet sava savieniba.
    Griekijs valsts ir jazmet no ES un eiro zonas, jo tadaj zaglu valstij, tautai nav vietas ES.
    Pietiek liekulot un ir japsaktas patiesibai acis, cik Grikija milijardus eiro nozaga no ES pirms ta iestajas ES un cik ta ir jozagusi milijardus eiro jau esot ES?

  7. Ušakovs un Ciprs, abi vienādi.

  8. Šis kreisais avantūrists tikai blefo un mēģina uzsist sev cenu stāstot, ka krievi vai ķīnieši aizdos viņam naudu. Tad jau jābūt galīgi jukušam, lai pie 240 miljardu liela parāda Grieķijai vēl kaut ko aizdotu! Zinot, ka atpakaļ neko nedabūs. Vienīgi, ja nu otrā pusē gadās tāds pat avantūrists. Ciprs varas un politisku ambīciju dēļ tagad jūtas kā circenis, kas ielēcis karstos pelnos.

  9. Nu, tad kaapeec vajadzeeja liist ieksh ES, ja neko negrib???

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzē (1)Vistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (7)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+