Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. novembris, 2013
Drukāt

Darba grupa: Streļčenokam nav izpratne par operatīvajām darbībām KNAB (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam trūkst izpratnes par to, kādā veidā notiek darbs korupcijas apkarošanas blokā, kur tiek veiktas operatīvās un kriminālprocesuālās darbības, secinājusi ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā darba grupa.

Izvērtējot birojā pēdējā laikā valdošās nesaskaņas starp KNAB priekšnieku un viņa vietniecēm Jutu Strīķi un Ilzi Jurču, darba grupa secinājusi, ka nesaskaņu cēlonis lielā mērā ir saistīts ar izveidoto darba praksi, KNAB priekšniekam Streļčenokam piemērojot vienādu atskaišu sistēmu divām dažādām KNAB darbības jomām – korupcijas novēršanas un korupcijas apkarošanas blokiem.

“Ir saskatāma KNAB priekšnieka neizpratne par to, kādā veidā notiek darbs korupcijas apkarošanas blokā, kur tiek veikti operatīvās darbības pasākumi un kriminālprocesuālās darbības,” teikts darba grupas ziņojumā. Tas būtiski atšķiras no darba procesa korupcijas novēršanas jomā. Līdz ar to piemērot abām jomām vienādu atskaitīšanās kārtību nav iespējams.

Vienlaikus darba grupa arī secinājusi, ka nevis normatīvā regulējuma trūkums vai nepilnības traucē KNAB darbību, bet gan neprasmīga spēkā esošo normatīvo aktu piemērošana un nepilnības iekšējā komunikācijā.

Birojam ierosināts pastiprinātu uzmanību pievērst tā administratīvajai pārvaldei, piesaistot augstas kvalitātes speciālistus valsts pārvaldes jautājumos ar prasmi un pieredzi normatīvo aktu izstrādē. Tas gan nenozīmē, ka būtu jāpiesaista speciālisti no malas, bet gan jauna amata vieta jāveido, veicot vakanto amata vietu iekšējo pārdali.

Darba grupa vienlaikus arī norādījusi uz daudzām nepilnībām KNAB darbību regulējošajos normatīvajos aktos un izstrādājusi vairākus priekšlikumus to novēršanai. Piemēram, ir ieteikts precizēt biroja amatpersonu juridisko statusu, kā arī Ministru prezidenta pārraudzības saturu un apjomu. Nepieciešams reglamentēt KNAB priekšnieka disciplināratbildību, nosakot konkrētu amatpersonu vai institūciju, kam ir disciplinārā vara pār KNAB priekšnieku. Kā norāda eksperti, regulējumam ir jānodrošina gan biroja priekšnieka atbildība, gan arī garantija pret risku, ka disciplināro atbildību var izmantot, lai ļaunprātīgi ietekmētu KNAB darbību, piemēram, paredzot profesionālās komisijas izveidi iespējamā pārkāpuma fakta izmeklēšanai un izslēdzot tādus iespējamos disciplinārsodus kā pazemināšana amatā un atbrīvošana no amata.

Pēc ekspertu domām, nepieciešams arī izstrādāt jaunus KNAB priekšnieka vietnieku korupcijas apkarošanas jautājumos amata aprakstus, jo vietnieku pienākumi patlaban daļēji neatbilst spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Amata aprakstā biroja priekšnieka vietnieks ir tieši jāpilnvaro akceptēt operatīvās darbības pasākumus. Turklāt eksperti arī secinājuši, ka amata apraksti nav aktualizēti saskaņā ar likumā veiktiem grozījumiem un aprakstos izmantotā terminoloģija neatbilst normatīvajiem aktiem.

Ieteikts izstrādāt arī jaunus KNAB darba kārtības noteikumus, jo atsevišķās normās ir konstatētas pretrunas. Piemēram, Kriminālprocesa likumā ir noteikts, ka KNAB oficiālo viedokli plašsaziņas līdzekļiem sniedz biroja priekšnieks, bet cits KNAB darbinieks – tikai ar priekšnieka rakstisku atļauju. Savukārt cits kriminālprocesa likuma pants noteic, ka pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai ir izpaužamas tikai ar izmeklētāja atļauju un viņa noteiktajā apjomā. Tas nozīmē, ka KNAB priekšnieks bez saskaņošanas ar procesa virzītāju nav tiesīgs izpaust jebkādas kriminālprocesā iegūtās ziņas, kamēr kriminālprocesa izmeklētājs tās drīkst izpaust bez KNAB priekšnieka atļaujas. Darba grupa iesaka apsvērt elastīgāku kārtību KNAB viedokļa paušanai, jo pilnvērtīgs korupcijas novēršanas un apkarošanas darbs nav iespējams bet sabiedrības operatīvas un plašas informēšanas.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Ministru prezidenta valda Dombrovska (V) rīkojumu šā gada augusta beigās tika izveidota darba grupa ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadībā, kuras uzdevums bija izvērtēt normatīvajos aktos ietverto KNAB darbību regulējošo tiesību normu efektivitāti un sagatavot priekšlikumus biroja darbības efektivitātes uzlabošanai.

Šāda darba grupa izveidota saistībā ar radušos konfliktu starp KNAB priekšnieku un viņa padotajiem. Streļčenoks ierosināja divas disciplinārlietas pret savu vietnieci Jutu Strīķi, bet 19.septembrī piemēroja disciplinārsodu – atbrīvošanu no amata – biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei. Savukārt KNAB darbinieki Streļčenoku nodēvēja par tirānu un aicināja izvērtēt viņa atbilstību ieņemtajam amatam.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Toties ir IZPRATNE UN PLĀNS, KĀ UN KAD TIKT VAĻĀ NO SAVAS VIETNIECES!!! Tur viņam smadzenes darbojas uz URRĀ!!!

  2. Kāda tur vēl izpratne? Kāda operatīvā darbība? Ja načaļņik, un viss! Bet pārējiem būs mani klausīt.

  3. Interesants secinājums! Streļčonoka atbilstību KNABa priekšnieka amatam skatija vesela komisija.
    Jautājums: kurš būtu jāatbrīvo no pienākumu pildīšanas šīs komisijas locekļi, vai Streļčonoks?

Draugiem Facebook Twitter Google+