Daugavpils teātris: vai noturīga atmoda? 0
Līdzās Valmierai un Liepājai, kuras var dēvēt par “teātra lielpilsētām”, kā arī Rēzeknei un Cēsīm, kurās pēdējos gados atvērtas brīnišķīgas koncertzāles, par nozīmīgu, taču, iespējams, nepelnīti aizmirstu punktu Latvijas kultūrkartē uzskatāma arī Daugavpils. Latvijas teātru kopainā pēdējo sezonu laikā īpašu uzmanību izpelnījies Daugavpils teātris, kas, pateicoties tā mākslinieciskā vadītāja Oļega Šapošņikova mērķtiecīgam darbam, pamazām kļuvis par vietu intriģējošiem mākslinieciskiem eksperimentiem. Daugavpils teātra salīdzinoši nesenās vēstures peripetijas rosina uzdot jautājumu par tā pašreizējo situāciju – arī visu Latvijas teātra pēdējo sezonu kontekstā.
Spēj konkurēt un izkonkurē
Līdzās Liepājas teātrim, kas pāris pēdējo gadu laikā pārliecinoši ieņēmis vienu no vadošajām pozīcijām Latvijas teātru kopainā, arī Daugavpilī vērojama arvien pārliecinošāka mākslinieciska attīstība. Kopš 2011. gada, kad teātra vadību uzņēmās režisors Oļegs Šapošņikovs, sasniegts ļoti daudz: izveidotas stabilas latviešu un krievu trupas, kuru sastāvā ir dažādu paaudžu un diapazona aktieri; nodibināta teātrim piesaistīta modernā baleta trupa profesionālas horeogrāfes Irinas Saveļjevas vadībā; sastādīts plašs, dažādām auditorijām paredzēts repertuārs; teātris arvien biežāk dodas viesizrādēs uz dažādām Latvijas pilsētām; galu galā – domājot par teātra telpu funkcionalitāti un publisko tēlu, arī izremontētas telpas.
Daugavpils teātrim Latvijas kultūrkartē ir izteikti lokāla nozīme – kā vienīgajam profesionālajam teātrim Latgales reģionā tam būtu jāuzrunā ļoti konkrēta, taču vienlaikus sarežģīta mērķauditorija: ne tikai Daugavpilī dominējošā krievvalodīgo iedzīvotāju grupa un latviešu un latgaliešu valodā runājošie, bet vienlaikus arī pilsētas un provinces skatītāji. Formāli daugavpilieši ar šo nebūt ne vienkāršo uzdevumu tiek galā: teātra mājaslapā norādītajā aktuālajā repertuārā saskaitāmas kopumā 25 izrādes – 15 iestudējumi krievu valodā, seši – latviešu valodā, divi – latgaliešu valodā, bet divās izrādēs izmantota kustību valoda. Tomēr objektīvi (gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā ziņā) pārliecinošāk strādā krievu trupa, kurā vairākās šosezon redzētajās izrādēs izceļas dažādu paaudžu aktieri – pamatoti par trupas pamatkodolu kļuvušie Mihails Samodahovs, Žanna Lubgāne, Vera Hramņikova u. c. Tāpat arī pārliecinoši strādā vairāki daudzsološi jaunās paaudzes mākslinieki – Jeļena Ņetjosina, Natālija Kotonova un Miroslavs Blakunovs, kurš aizvadītajā sezonā tika nominēts “Spēlmaņu nakts” balvai par debiju izrādē “Viss ir viņa”.
