Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. marts, 2016
Drukāt

Dikļu pils direktore: Neatgriezeniski zaudējam Latvijas pilis un muižas (1)

Foto - Zigmunds BekmanisFoto - Zigmunds Bekmanis

Dikļu pils, kas atrodas Vidzemes lauku teritorijā, uzskatāmi parāda "Zaļās atslēgas" videi draudzīgas saimniekošanas būtību.

Dikļu pils direktore, Biznesa augstskolas Turība absolvente Agneta Kīta brīdina: Latvijas pilis un muižas var tikt neatgriezeniski zaudētas, jo trūkst līdzekļu to renovēšanai, taču tās ir arī joprojām neapgūts resurss.

Dikļu pilī izveidota četru zvaigžņu viesnīca, tās gardēžu restorāns jau trešo gadu pēc kārtas ierindots kategorijā “Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā”, turklāt pilī tiek regulāri rīkoti dažādi kultūras pasākumi – koncerti, teātra izrādes, tematiskie gardēžu vakari un pat mūzikas festivāls.

Agneta Kīta uzskata: apmeklētāji novērtē to, ka laika ritums Dikļu pilī ir lēns un nesasteigts, un uzsver – Latvijā ir daudz vietu, kur baudīt mieru un atpūsties no ikdienas steiga, taču cilvēkus grūti izvilināt no pilsētām: “Tas, ka visa dzīvība koncentrējas Rīgā un lielākajās pilsētās, ir viena no lielākajām problēmām. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir panākt, lai cilvēki dotos atpūsties tepat Latvijā, nevis uz ārzemēm.”

Pils direktore norāda, ka kopumā Latvijas piļu un muižu resurss nav pilnībā apgūts, un šī problēma cieši saistīta ar muižu stāvokli, restaurācijas iespējām un līdzekļu trūkumu: “Skaistas muižas iet postā un tas ir neatgriezenisks process. Laika zobs nežēlīgi posta senās celtnes. Vairākumā muižu ir muzeji un skolas, un tieši šīs ēkas ir vislabāk saglabājušās. Tomēr pašvaldībām trūkst līdzekļu, lai ēkas restaurētu un uzturētu.”

Agnese Kīta norāda – nereti tiek meklēti privātie investori, taču šāds risinājums automātiski nenozīmē, ka muiža vai pils tiks uzturēta labā stāvoklī. “Tur daļēji pie vainas ir arī kopējā ekonomiskā situācija un t.s. trekno gadu periods, kad šīs muižas tika iegādātas par lielām summām, kas pārsniedza to patieso vērtību, un šobrīd trūkst līdzekļu, lai uzsāktu atjaunošanas darbus. Turklāt īpašniekam jābūt ne tikai gana turīgam, lai atļautos ēkas restaurāciju, viņam jābūt arī izpratnei par kultūrvēsturiskām vērtībām un vēlmei tās saglabāt,” norāda Dikļu pils direktore.

Tādēļ vislabākajā stāvoklī Latvijā ir muižas, kuras iegādājušies un cenšas sakopt ārvalstīs dzīvojoši tautieši aiz cieņas pret saviem senčiem, kā arī tās vietas, kuru īpašnieki pilīs un muižās saredz biznesa iespējas. “Taču neapgūto un nesakopto īpašumu ir daudz, daudz vairāk,” uzsver Kīta.

Viņa uzskata: galvenais izaicinājums ir tūristus uzrunāt, lai tie izlemj apceļot Latviju un doties uz attālākiem nostūriem, un tam nepietiek paļauties uz apmeklētāju interesi par arhitektūru un vēsturi, lielākoties nepieciešams arī kvalitatīvs piedāvājums brīvā laika pavadīšanai un pamanāma mārketinga kampaņa.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nepaies ne ilgs laiks, ka musu ministri un deputati ari spokusies. tikai vini mekles miljonus…

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+