Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
14. maijs, 2013
Drukāt

Divi notikumi rakstniecībā


Foto - LETAFoto - LETA

Pagājušo nedēļu iezīmēja divi notikumi Latvijas rakstniecībā – Latvijas Rakstnieku savienības pilnsapulce, kurā vēlēja priekšsēdi un valdi, un Ikšķiles pašvaldības iniciētās un sarūpētās Dzintara Soduma balvas par novatorismu rakstniecībā pasniegšana.

 

Trīs tūkstošus latu vērtā balva ir nozīmīgs pienesums Latvijas rakstnieku neadekvātā materiālā novērtējuma uzlabošanā. Turpmāk Ikšķilē šo balvu pasniegs katru gadu. To Latvijā nevar būt par daudz – tāpat kā jebkāds papildu finansējums rakstniecības nozarei nekad nevar būt par lielu, jo tajā ievērojami atpaliekam pat no Lietuvas un Igaunijas. Atgādināšu, ka ikgadējā Igaunijas Kultūras ministrijas balva par mūža ieguldījumu ir 60 tūkstoši eiro katra, un tāda tiek pasniegta trim cilvēkiem. Ar jēgpilnu domu, ka laureātam mierīgas, cieņpilnas vecumdienas ir nodrošinātas. Pie mums rakstnieki par visu sava mūža darbu saņem valsts novērtējumu pusotra tūkstoša latu apjomā. Par dzīvē paveikto – nožēlojami maz, tik vien kā acu aizmālēšanai! Un piecas vai sešas reizes mazāk nekā kādas valsts kapitālsabiedrības vadītāja mēnešalga!

LRS priekšsēža amatā tikko pārvēlētajam dramaturgam Jānim Jurkānam visu laiku aizņem rosīga saimnieciskā darbība un sociālpolitiskām aktivitātēm enerģijas neatliek, tādēļ ceru, ka tām pievērsīsies LRS valdes pārstāvji, kuriem arīdzan uzticēta atbildība par Latvijas rakstnieku sociālā stāvokļa mainīšanu uz labo pusi.

Visaktuālākais ir radošās personas statusa likuma izveide un aktīva virzīšana sadarbībā ar Radošo savienību padomi. Kultūras ministrijas paspārnē bez atlīdzības gadu strādājusi entuziastu darba grupa, veikts pētījums, kas apstiprina šāda likuma nepieciešamību, notikušas publiskas diskusijas un varētu uzskatīt, ka diskusiju laiks pietuvojies beigām.

Turklāt radošo personu sociālā aizsargātība ES valstīs ir jau sen izdiskutēta, likumi – katrā valstī dažādi – pieņemti, un “Latvijas Avīzē” par šo jautājumu tikuši publicēti analītiski raksti. Pēdējais laiks likumu beidzot izstrādāt un pieņemt arī pie mums, jo Latvijā nevar būt viena – valsts pilnībā atstumta – sabiedrības grupa brīvmākslinieki bez jebkāda sociālā spilvena.

No valsts ierēdņu puses bieži dzirdētais ieteikums brīvmāksliniekiem reģistrēties kā pašnodarbinātajiem un pašiem maksāt par sevi sociālo nodokli neiztur nekādu kritiku – vairākumam honorāri par radošo darbu ir tik neregulāri un nelieli, ka to varbūt varētu darīt vienīgi tad, ja brīvmākslinieki no valsts puses sistēmiski tiktu atbrīvoti no komunālo maksājumu veikšanas par saviem mitekļiem. Lūgums atbildīgajiem ierēdņiem, kuri līdz šim pret šo jautājumi attiekušies vienaldzīgi un neieinteresēti, turpmāk šādu argumentu neizmantot, jo tas ir formāls un bez seguma realitātē. Pie viena atļaujiet atgādināt, ka brīvmākslinieki maksā nodokļus no saviem autorhonorāriem, un to daļa aiziet arī birokrātiskā aparāta sūrā darba apmaksai, tādēļ ceram uz daudz lielāku ierēdņu entuziasmu, ķeroties pie likuma izstrādes un ieviešanas.

Kamēr valsts piņķerējas savā kultūrpolitikā, notiek arī labas lietas. Gada visskaistākajā un smeldzīgākajā brīdī, kad Latvija ir īsā pavasara ziedoņa plaukumā, Ikšķiles pašvaldība tās domes vadītāja Induļa Trapiņa personā tikko pasniedza svaigi iedibinātu Dzintara Soduma balvu par novatorismu rakstniecībā, un tas notika tieši vakar, 13. maijā, Soduma dzimšanas dienā.

Jāatgādina, ka izcilais rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs Dzintars Sodums, kurš pēdējos dzīves gadus pavadīja Noras Ikstenas mājās, ir apglabāts Ikšķiles vecajos kapos, un tagad ir ikšķilietis uz aizsaules mūžu. Balvas nolikums paredz, ka trīs tūkstošus latu lielo atzinību var pasniegt vienam vai vairākiem cilvēkiem, un šogad tā tikusi trim spilgtiem talantiem – Jānim Rokpelnim par kolorītajām, spirgtajām “Rīgas iestaigāšanas” (“Mansards”) esejām, Pēterim Dragunam par novatorisko dzejkrājumu “Tumšā stundā” (“Neputns”) un prozistam Egīlam Venteram par romānu “Mainīgā internvence” (“Dienas grāmata”). Abas pēdējās tikušas nominētas arī gada balvai literatūrā.

Un visbeidzot – Latvijas un Rīgas bibliotēku vadītāji! Lūdzu, dariet šīs saturiski spilgtās grāmatas pieejamas arī saviem lasītājiem! Kopā mēs varam daudz!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+