Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
23. jūlijs, 2016
Drukāt

Kā jauniešu līderi vērtē tikumības mācīšanu skolā? “LA” aptauja (28)

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Santa Zarāne, Latvijas Universitātes Studentu padomes priekšsēdētāja:

“Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nebija citu variantu, kā izstrādāt šīs vadlīnijas, jo, aizspriedumu un reliģisku motīvu vadīts, Saeimas vairākums iebalsoja Izglītības likumā tā saucamos tikumības grozījumus. Šie “Saskaņas centra” un “NA” izlolotie grozījumi jau pašā sākumā bija drauds skolotāju autonomijai un izglītības sistēmai kopumā. Redzot, ka viena no tikumības grozījumu autorēm – Jūlija Stepaņenko – ir ļoti neapmierināta ar šīm vadlīnijām, varam secināt, ka IZM ir veikusi visu iespējamo, lai “tikumības grozījumu kaitīgos blakusefektus mīkstinātu. Uzskatu, ka skolās jauniešiem būtu jāmāca pašiem veidot savu pasaules uzskatu, kas ir balstīts faktos un zināšanās, nevis dogmās un aizspriedumos.”

Patrīcija Kolāte, Latvijas Kultūras akadēmijas Studentu pašpārvaldes priekšsēdētājas vietas izpildītāja:

“Pamatvērtības bērnā jāieliek jau krietni agrāk nekā skolas vecumā. Tam ir jāsākas ģimenē. Skolai vajadzētu būt vietai, kur mācīties kritisko domāšanu, veidot savu viedokli un uzklausīt citus. Svarīgi ir veidot bērnos izpratni par informācijas analīzi un iemācīt viņiem nepazust informācijas gadsimta pārbagātībā. Savukārt valsts ierēdņiem nebūtu jānodarbojas ar tādu likumu izstrādi, kas ierobežo cilvēku izvēli un viedokļa brīvību, īpaši valsts izglītības iestādēs. Vadlīnijas nevajadzētu ieviest valstiskā mērogā. Skolotājiem vajadzētu palīdzēt bērniem veidot savu personīgo viedokli. Bet minētās vadlīnijas vairāk atgādina cenzūru. Lielākie zaudētāji būs paši skolēni, kuri, iespējams, neiepazīsies ar klasiskām kultūras vērtībām, kas varētu neatbilst vadlīnijās ierakstītajam tikumam. Es nevēlos teikt, ka tikumības izpausmes nav jāmāca. Drīzāk par tām būtu jāveido diskusija, lai skolēni izprastu un paši nonāktu pie secinājuma, kas ir tikumīgs. Tomēr likumā būtu veicamas korekcijas, vienlaikus nepazaudējot agrākās un saglabājamās vērtības. Iepazīties augstskolā ar kādu klasisku literatūras darbu, kurš tikumības dēļ netiktu piedāvāts skolu programmās, būtu par vēlu.”

Helvijs Ķeksis, Rīgas Skolēnu domes prezidents:

“Manuprāt, doma par tikumības stundas mācīšanu skolā ir diezgan muļķīga. Jā, tās ir lietas, par kurām vajadzētu runāt un kuras nedrīkst atstāt novārtā. Bet kā gan skolotājs var mācīt skolēnam to, kā izpratnei ir nepieciešama paša pieredze un sevis izzināšanas ceļš? Līdz šim manā skolā ir organizētas dažādas lekcijas, kurās runāts par atbildību, toleranci, godīgumu un pārējām tikumības vadlīnijām. Tomēr tās bijušas diezgan bezvērtīgas, jo netika izteikta doma, ka katram pašam līdz tam ir jānonāk. Tiek izstrādātas konkrētas vadlīnijas, bet, par laimi, skolotāji nav zombiji un katram pastāv arī savs individuālais viedoklis un pieeja. Te nu rodas nākamais pretarguments. Katrs skolotājs izvēlētos un pasniegtu visas šīs lietas no sava skatpunkta, un līdz ar to kādā skolā par tikumību varētu tikt sniegts maldīgs, skolotāja individuāls uzskats. Ja ir vēlme iemācīt tikumību visiem skolēniem no viena skatupunkta, tad mācību procesā būtu jāizmanto cenzūra, kas nav labs risinājums. Lai skolā pārliecinātos, vai jaunieši apzinās tikumības vadlīnijas, es ieteiktu skolēniem izveidot debašu vai diskusiju klubus, kuros viņi draudzīgi apspriestu tikumību no dažādiem aspektiem.”

Olga Karlīne Henkele, Rīgas Katoļu ģimnāzijas Skolēnu padomes aktīviste:

“Izpratne par tikumisku dzīvi vajadzīga ikvienam, jo palīdz apzināties sabiedrību degradējošās lietas. Skola ir viena no vietām, kur jaunā paaudze smeļ savu redzējumu uz dzīvi. Tomēr tikumīgu dzīvi nevar ieaudzināt vai iemācīt. Cilvēkam pašam ir jāpieņem lēmums dzīvot pēc noteiktiem principiem. Pareizu rīcību bērniem spēs iemācīt tikumiska rīcība ikdienas situācijās, nevis vadlīnijās izvirzītie vārdi – atbildība, centība, drosme. Skolās svarīgāks par vārdiem ir paraugs un piemērs realitātē. Ikviens, pat mazāko klašu skolēns, atbildēs, ka jābūt čaklam, godīgam, taisnīgam. Cits jautājums – vai tas tiek īstenots? Vai uzdevums sociālo zinību darba burtnīcā pasvītrot tikumu starp citiem rindā dotiem vārdiem palīdzēs bērnam aptvert, ka tas ir jāīsteno arī dzīvē? Primārais tikumīgas dzīves avots ir ģimene, paralēli skolai ir arī draugi pagalmā. Šaubos, ka mēs katru piespiedīsim kabatā turēt ierāmētus izstrādātos tikumus. Tie vai nu pastāv, vai arī tiek ignorēti.”

UZZIŅA

* Sabiedriskajās diskusijās un apspriedēs tā dēvētās tikumiskās audzināšanas vadlīnijas novērtētas kopumā atzinīgi.

* Visvairāk diskutēts par audzināšanas mērķiem un uzdevumiem, kā arī par atsevišķu vērtību atspoguļojumu un interpretāciju.

Pievienot komentāru

Komentāri (28)

  1. Paldies Stepaņenko, Rībenai un citiem saprātīgiem cilvēkiem par šo labo darbu! Viņķelei, “Papardes ziedam” un “Martai” tagad būs grūtāk savus murgus popularizēt. Tāpēc jau šie te cepas. Neviens tikumības stundu netaisās ieviest, nevajag dezinformēt sabiedrību! Šis troksnis par tikumības grozījumiem ir tikai tāpēc, ka šī kompānija jūtas apdraudēta.

  2. Labi, ka jauniešiem ir skaidrs priekšstats par tikumību, tas vieš cerību, ka visādas Stepaņenko, Rībenas, Stankēviči un viņiem līdzīgie atpakaļrāpuļi nav spējuši piegānīt smadzenes nākamām paaudzēm, tas vieš gaišas nākotnes perspektīvas

  3. Spriežot pēc šīm intervijām, tad pēdējais laiks bija skolēnu audzināšanu un mācību procesu koriģēt tikumības virzienā. Šiem jefiņiem izpratne par tikumību taču ir bērnudārza līmenī! Un tādi skaitās jaunatnes līderi! Sevišķi mani pārsteidza Katoļu ģimnāzijas Skolēnu padomes aktīviste.
    “Tikumīgu dzīvi nevar ieaudzināt vai iemācīt. Cilvēkam pašam ir jāpieņem lēmums dzīvot pēc noteiktiem principiem.”???? Šāds viedoklis liecina tikai par to, ka pat Katoļu ģimnāzijā par tikumību tiek runāts kā par kaut kādu zubrījamu priekšmetu, kas varmācīgi jākaļ galvā un kas nākamajā dzīvē var arī nebūt vajadzīgs.
    Vai tiešām nav neviena pedagoga, kas izskaidro bērniem, ka tikumība ir kaut kas līdzīgs peldriņķim, kas palīdz “noturēties virs ūdens” un nenoslīkt dzīves straumēs. Var jau peldēt arī bez šī peldriņķa un dažiem pat izdodas nenoslīkt, bet tā būs muļķīga izvēle. Starp citu, par to izvēli un to, ka bērni paši prot novērtēt, izvēlēties un tālāk iet dzīvē ar “savu viedokli” un “saviem principiem”. Dzīves situāciju risināšanu morāles un ētikas jomā var zināmā mērā salīdzināt ar matemātikas uzdevumu risināšanu. Nu nevar cilvēks sekmīgi risināt sarežģītus matemātikas uzdevumus, ja viņš nezin reizrēķinu! Un tikumības mācīšana skolās – tā ir morāles reizrēķina apgūšana. Jā, skolēns var to arī pilnībā neapgūt, bet tad viņam vismaz būs nojausma kāds ir šis reizrēķins. Un arī tas dzīvē var palīdzēt.

  4. Te par ekspertiem(?) savākti tādi, kuriem vēl ilgi un dikti jāmācās kas ir tikumība, nevis atvemt cilvēces ienaidnieku “gudrības”.
    Izvirtība uzbrūk no dienvidiem, un visādi arturi slienādamies tīksminās par to.

    • Jautājums ir nedaudz citāds – kristīgo morāli mums māca jau sen.Daudz ir palīdzējis?Tikumību nevar iemācīt skolā!To var tikai ģimenē.Kāpēc nav?Kas tās ģimenes audzināja?Baznīca,partija,skola – trīs visnetikumīgākās struktūras!Un tagad tam visam pievienojas politiķi – definēti netikumīgi…

  5. Jau pats fakts, ka bija nepieciešamas tikumības vadlīnijas , norāda uz to cik tālu mēs esam aizgājuši no tikumiskām vērtībām.

  6. Tieši vidusskolā(!) es guvu daudz vairāk par krietna cilvēka pamatvērtībām (arī tikumības!) redzot ikdienā uz konkrētu skolotāju piemēra un neformālās sarunām audzināšanas stundās. Audzināšanas stundās jau no 9.kl. (palaimējās ar audzinātāju!), kas notika 1 x nedēļā! runājām par visām iespējamām tēmām ar kurām mums nāksies sastapties pieaugušo dzīvē.
    Jā, izrunājām arī par seksu, narkotiku un alkohola lietošanu. Par laimi mūsu klasē nebija visu šo problēmu līdz skolas beigšanai – š.g. izlaidummam.
    Bet žēl tā puiša no vecākās klases, kurš nebeidzot 12.klasi tika atrasts miris, jo it kā bija pārdozējis narkotikas … Līdz tam zināju, ka viņš labi mācījās- vairākkārt tika apbalvots mācību gadu beidzot un , dejoja skolas deju kolektīvā.
    Viss sākās tad, kad bagātie vecāki viņam nopirka atsevišķu dzīvokli …Kam nebija slinkums, tas, uzdodoties par draugu, gāja pie viņa uzdzīvot … Tur bija ne tikai nebeidzamās ballītes ar alko, bet drīz uzradās arī narko… Tad kādā dienā viņu atrada(!) savā dzīvoklī jau … mirušu …Viņam bija 18 gadi!

    Godīgi sakot, kaut kā neērti lasīt šo amatos ielikto tukšpauru vāvuļojumus!!!

    • Es gan nelepotos ar izcelsmi no neandertāliešiem !

    • arī augstskolu absolvēju Atbildēt

      NU tas, ka puisis nomira no narkotiku pārdozēšanas tomēr vairāk ir vecāku vaina – ir jāuzpasē bērni..

      Mani ģimenē audzināja diezgan stingri – es nevarēju blandīties vakaros apkārt un laukos ar citiem bērniem iet dzert vai aiz strūra pīpēt. Bet sākot dzīvi prom no vecākiem man tāpēc nebija vēlmes iztrakoties tik tālu ka beidzu savu dzīvi pārdozējusi vai pārdzērusies.

  7. Šie studentu secinājumi liek domāt, ka tiešām esam attālinājušies no tikumības vismaz lielgabala šāviena attālumā. Ja LU studentu priekšniece var pateikt, ka tikumības mācīšana ir drauds izglītības sistēmai valstī, tad nezinu, ko viņa vispār ir iemācījusies līdz šim un kas viņu tā nozombējis? Cilvēks bez tikumības ir arī cilvēks bez morāles, ko arī daudzi uzskata par normu. Tieši tikumības un morāles deficīts degradē gan cilvēku, gan sabiedrību. Nu tad vispār nemācīsim jauno paaudzi, jo katrs jau nonāks pie atziņām caur savu pieredzi, kā te daži spriedelē. Tad lai dzīvo visatļautība (alkoholisms, narkomānija, brīvs sekss, šķirtas ģimenes, pamesti bērni, utt!). Vai tad tas ir mūsu sabiedrības ideāls?

    • Kā jau viena no jaunietēm minēja, tikumības pamati sākas ģimenē.
      Šie likumā ieliktie grozījumi nepamatoti ierobežo skolotāja mācību darba saturu. Ar tikumību skolās viss līdz šim ir bijis kārtībā – ir audzināšanas stundas. Tiek veiktas dažādas sabiedrību informējošas kampaņas… Skolā šī tikumība tiek iemācīta sasaistot ar mācību priekšmetiem, bet nedrīkst arī izlaist tās lietas, kas tikai mazai ierobežotu cilvēku grupai var šķist netikumīgas.
      Šāda lieta ir drauds izglītības sistēmai, ja skolēniem netiek piedāvāts plašs zināšanu loks.
      Vai padomju laikos, kur sekss neeksistēja mums nebija vientuļo māmiņu vai tādu kas palika stāvoklī pārak agri? bija!
      Ir skolā jāmāca par drošu seksu, par to, kas ir alkoholisms un, ka nedrīkst lietot narkotikas. Manā skolā to mācīja. Esmu izaudzis par normālu cilvēku. un nebija vajadzīgi lieki likuma grozījumi.

  8. Jaunieši arī iemācjušies pa …TUKŠO muldēt?
    Vai tā nojājušies ar ko pagadās un nonarkojušies un tā “gūstot savu pieredzi!”,
    ka nu NEPIELEC (veču sperma smadzeņu vietā skalojas?) tāds jēdzierns kā “tikumība”???

  9. Suņi rej, bet karavāna iet tālāk.

  10. Kāds izteicās, ka jāmācās tikumība no personīgās pieredzes. Kad 14 gadīgai meitenei piedzimis bērns, es domāju, ka pārāk rūgta būs mācīšanās no personīgās pieredzes, kā dažkārt notiek.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (9)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+