Dombrovskis: Ir pamats cerēt, ka Konverģences ziņojums būs pozitīvs 0
Parakstot aicinājumu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Eiropas Komisijai (EK) sagatavot ārpuskārtas Konverģences ziņojumu, kas nepieciešams, lai Latviju uzaicinātu eirozonā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šodien sacīja, ka ir pamats uzskatīt, ka šis ziņojums būs pozitīvs.
Par pozitīvu lēmumu liecinot Latvijas spēja izpildīt Māstrihtas kritērijus un prognozes, ka to spēs darīt arī pārskatāmā nākotnē. “Ir nopietns darbs, lai Māstrihtas kritērijus izpildītu,” uzsvēra premjers.
Tomēr premjers atgādināja, ka ar to viss nebeidzas, jo šis ir tikai formāls solis ceļā uz eirozonu, jo ir nepieciešams vienprātīgs eirozonas dalībvalstu atbalsts. Tāpēc ir jāstrādā gan ar ECB un EK, gan arī ar eirozonas dalībvalstīm, lai panāktu pozitīvu lēmumu un Latvija saņemtu uzaicinājumu pievienoties Eiropas vienotajai valūtai.
“Latvijas mērķtiecība, pārvarot krīzi, un stabilie pamati ilgtspējīgai attīstībai, ko esam izveidojuši ar atbildīgu politiku, pašlaik Latvijai sniedz reālu iespēju pievienoties Eiropas vienotajai valūtai, 2014. gadā kļūstot par 18.eirozonas dalībvalsti. Esmu pārliecināts, ka šis solis ne vien stiprinās Latvijas reputāciju un paātrinās mūsu valsts ekonomisko attīstību, bet arī demonstrēs eirozonas kā globāla ekonomiskā spēka atkal pieaugošo jaudu,” norāda Dombrovskis.
Arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) pirms vēstules parakstīšanas atzina, ka ir grūti iedomāties negatīvu lēmumu vai bažas, ka Latvija varētu neizpildīt Māstrihtas kritērijus. “Šis būs pozitīvs solis, lai Latvijas ekonomiku tuvākajos gados redzētu kā ne tikai straujāk augošo ekonomiku, bet kā dinamiskāko – kā ekonomiku, kas mainās un pāriet citā līmenī,” uzsvēra ministrs.
“Par Latviju runā, Latvija ir pamanīta. Latvija šodien ir daudzu avīžu un televīziju virsrakstos,” pauda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzina, ka ar augsti paceltu galvu Latvijā var teikt, ka tā pilda noteiktos kritērijus. Tomēr šī diena uzliek par pienākumu turpināt Latvijas iedzīvotājiem skaidrot, kādi būs ieguvumi, kāpēc Latvija dodas eirozonas virzienā un kāda būs nākotne. Tomēr vienlaicīgi viņš atzina, ka, virzoties uz eirozonu, valdība ir palikusi parādā iedzīvotājiem vienkāršu un saprotamu eiro ieviešanas skaidrošanas kampaņu.
Vēstulē Eiropas Centrālās bankas prezidentam Mario Dragi un Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu Dombrovskis, Vilks un Rimšēvičs lūdz sagatavot konverģences ziņojumu saistībā ar Latvijas plāniem no 2014.gada pievienoties eirozonai. Amatpersonas uzsver, ka jebkurā brīdī ir iespējams sagatavot papildu informāciju, ja tāda būs nepieciešama.
Jau ziņots, ka Konverģences ziņojuma pieprasīšana ir solis ceļā uz Latvijas pievienošanos eirozonai. Gala lēmumu par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai pieņems Eiropas Padome.
Lai pievienotos eirozonai, ir jāizpilda konkrēti Māstrihtas kritēriji. Tie paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās Eiropas Savienības valstīs, kurās inflācija ir viszemākā, un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju.
Valdība šodien nolēma vērsties Eiropas Komisijā (EK) un Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar lūgumu izvērtēt mūsu valsts atbilstību uzņemšanai eirozonā.
Latvijas sasniegtais progress Māstrihtas kritēriju izpildē ir valdības apzinātas fiskālās un ekonomiskās stratēģijas rezultāts, labojot iepriekšējos gados pieļautās kļūdas un radot pārliecību par Latviju kā uzticamu sadarbības partneri, teikts šodien valdībā uzklausītajā ziņojumā par Konverģences ziņojuma pieprasīšanu EK un ECB, Māstrihtas kritēriju izpildi un tiesisko konverģenci.
