Domino spēle ar gaismu 0
Galerijā “Pegazs” līdz 16. oktobrim – Sabīnes Līvas personālizstāde “Domino”.
Šeit, Latvijā, māksliniece Sabīne Līva sākusi gūt pazīstamību tikai pēdējos pāris gadus, jo ilgāku laiku dzīvoja Kanādā un izstādījās galvenokārt tur. Zināms, ka Sabīne domā ne tikai par to, kā un ko gleznot, bet arī, kā iedot atslēgu, kas ļautu tuvoties viņas izjūtām, pasaules redzējumam.
“Domino – 1) maskarādes tērps – garš apmetnis ar kapuci, cilvēks, kas tērpies šādā apģērbā, 2) katoļu mūku apmetnis ar kapuci, 3) spēle ar 28 plāksnītēm, uz kurām atzīmēti punkti, kā arī šīs spēles plāksnīšu komplekts.” (Svešvārdu vārdnīca) Vai māksliniece mūs aicina atklāt noslēpumu, kas slēpts izteiksmes līdzekļu vijumos? Vai arī rosina iesaistīties spēlē, piedāvājot veikt gājienus šoreiz ar deviņiem kauliņiem – tieši tik gleznu apskatāmas izstādē? Vai arī spēle vairāk saistīta ar attēlu vai vārdu?
Darbu nosaukumi – “Maigums”, “Gaismas pils”, “Dzintarkrasts”, “Tagadne” utt. – konkrētas vietas abstrakts “portrets” – dod pirmo impulsu, un tālāk jāiet saviem spēkiem. Māksliniece spēlējas ar faktūru, līniju, laukumu. Meditatīvi ļaujoties izjūtai, noskaņu fragmentos atstājot telpu, gaisa spilvenu skatītāja gājienam ar kādu no kauliņiem. Darbos ir liels vieglums, bet pārāk daudz atrauties no zemes neļauj darbu strukturējums – kompozīcija pārsvarā veidojas no horizontālām joslām (to pastiprina arī darbu formāts – taisnstūris). Tās varam nolasīt kā debesis, zemi, ūdens klāju – ezers, jūra, pilsētas ielu ņirboņu.
“Maigums” – nosacīti debess horizontāle – gaiša, ar tikko tveramiem mākoņiem vai sapņu pilīs redzētiem krāsu zaudējušiem rakstiem uz sienām – atmiņas par renesanses laika krāšņumu. Acīmredzot šī asociācija saistāma ar mākslinieces studijām Florencē. Gandrīz visos darbos ir josla, kas, radot stabilitāti un pamatu, atsauc atmiņā auduma rakstu – mūsu pašu drelli. Māksliniece mīl tekstilu, tautas rakstus, jo pēc Rozentāla skolas absolvēšanas turpināja skoloties Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā.
Sabīnes Līvas daiļradi kopumā varam raksturot kā bezpriekšmetisku, ar piebildi, ka iedvesma tiek smelta dabā un šī “priekšmetiskā” pasaule caurstrāvo darbus ik līnijā, otas uzlicienā. Abstrakcija, bet, vērīgāk ieskatoties otas triepienos un krāsu salikumos, nolasāms stāsts – par mākoņu skulptūrām, ūdens atspulgu rotaļām, satikšanos gaismas strēlēs krēslainajos vakaros. Un skan kāds muzikāls motīvs vai ieaijā absolūts klusums. Dzimtenē apgūtais, māksliniekam tik nepieciešamais stingrais fundaments, jaunākie meklējumi citās mākslas jomās, mācoties Kanādā (Ontārio Mākslas un dizaina koledža OCAD), lēni izgaršotie mākslas šedevri Itālijā – tas viss māksliniecei devis drosmi izteikties tik brīvi un atraisīti.
Viens no viņas iemīļotākajiem “tēliem” ir GAISMA. Tā tiek atklāta gan ar tīri gleznieciskiem paņēmieniem – krāsu, faktūru, pauzi starp triepieniem – tīrs audekls –, gan ar absolūti reāliem gaismas avotiem – graciozām spuldzīšu virtenēm, vienu spuldzi, lampu abažūriem (gaisma noslēpta). Simbols? Varbūt. Bet tā ir arī iespēja uzgleznot taustāmu dizaina objektu it kā netveramā atmosfērā, telpā, kas izraisa vieglas skumjas vai arī prieku (darbi “Tagadne”, “Atkārtojums”, “Pastaiga”).
Kopš 2011. gada Sabīne Līva ir “Canadian Art Concepts” mākslinieku apvienības dalībniece, izstāžu “Toronto Art Expo”, “The Artist Project Contemporary Art Fair”, “One of a Kind Show” dalībniece.
Izstāde ir kā jūtīga meditācija par sajūtām dabā. Ar eļļas krāsām uz audekla uzburtas abstraktas vīzijas, kas ļaujas reāliem stāstiem.
VĀRDS APMEKLĒTĀJIEM
Roberts Muzis, gleznotājs: “Apbrīnojami piesātināta un profesionāla. Jūtama starptautiska mākslas elpas klātbūtne. Ļoti labs figuratīvais gleznojums.”
Raivis, kolekcionārs: “Ar pirmo acu skatienu nonāc harmoniski meditatīvā telpā, kur no izliktajām gleznām strāvo miera un gaismas siltums.”
Ligita: “Sabīnes Līvas gleznas ir tik noslēpumainas, asociācijas rosinošas, tik bezgalīgas, bez robežām.”
