Dzenas pakaļ monopolistiem 0
“Tikai pateicoties brīvā tirgus iespējām, mums ir iespēja pelnīt un saglabāt savas tirgus daļas Baltijā,” norāda “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, uzsverot, ka kompānijas vērtība turpinās pieaugt.
Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu investīciju bankas pakalpojumu sniedzēja “Prudentia” un fondu biržas “Nasdaq Riga” veidotajā topā jau desmito reizi kļuvis valstij piederošais elektrības ražotājs “Latvenergo”, kas par 34% audzējis vērtību. “Latvenergo” vērtība pieaugusi līdz 1,7 miljardiem eiro.
“Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš sacīja, ka “Latvenergo” kļūšana par vērtīgāko enerģētikas uzņēmumu Baltijā nav pārsteigums un tā spēku parāda arī “Eesti Energia” apsteigšana vērtībā. “Latvijas valsts uzņēmums ir vērtīgāks nekā Igaunijas par vairāk nekā 300 miljoniem. Jāņem vērā ražošanas jaudas un izmantotie enerģijas avoti – šajā ziņā “Latvenergo” ir labāk pozicionēts nekā konkurenti Baltijā,” uzsvēra K. Krastiņš.
Ā. Žīgurs norādīja, ka uzņēmuma panākumu pamatā ir klientu loka paplašināšana Baltijas robežās. Uzņēmums tirgo elektroenerģiju, kā arī dabasgāzi ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā.
Par lielāko un patīkamāko pārsteigumu parūpējies datortīklu aprīkojuma ražotājs “Mikrotīkls”, kas par 65% audzējis uzņēmuma vērtību un no topa 8. vietas pacēlies uz augsto trešo pozīciju, zaudējot vien “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežiem”. Tādējādi “Mikrotīkls” kļuvis arī par pirmo uzņēmumu, kas nav ne valsts monopolists, ne banka, kurš ieguvis tik augstas pozīcijas vērtīgāko uzņēmumu topā. Otrs lielākais uzņēmuma vērtības pieaugums ir tirdzniecības tīklam “Rimi Latvia”.
Labs lēciens no 14. vietas arī Rietumu bankai, kuras vērtība augusi par 100 miljoniem. Tikmēr kritums “Swedbank”, kuras vērtība kritusies par 200 miljoniem. “Swedbank” vērtība kritusi, jo samazināts uzņēmuma pamatkapitāls. Desmit valsts vērtīgāko uzņēmumu topā šogad vairs neatrodas farmācijas kompānija “Olainfarm”.
K. Krastiņš secina, ka joprojām ļoti spēcīgi ir finanšu pakalpojumu nozares uzņēmumi, būtiski augusi vērtība eksportējošiem pārstrādes rūpniecības uzņēmumiem, arī tirdzniecības uzņēmumiem. Tikmēr vērtības lejupslīde, samazinoties ostās pārkrauto kravu apjomam, piemeklējusi transporta, loģistikas un tranzīta nozares uzņēmumus. Arī komunālo pakalpojumu nozares uzņēmumi kļuvuši mazāk vērtīgi.
Bankas “Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš savukārt sacīja, ka ekonomiskie procesi ir patīkami. “Gan līderiem, gan pārējiem uzņēmumiem ekonomiskā izaugsme ir strauja. Ja nenotiks nekas ārkārtējs, arī nākamgad jābūt kāpumam. Būtu labi, ja starp vērtīgākajiem uzņēmumiem būtu ne tik daudz infrastruktūras uzņēmumu, bet tādi, kuri ražo starptautiski konkurējošus produktus. Ticu, ka tas būs tikai laika jautājums, jo Latvijai bijis ļoti ierobežots laiks, kurā tādiem uzņēmumiem attīstīties.”
Vaicāts par iespējamo ietekmi uz “Latvenergo” vērtības izmaiņām, ņemot vērā valdības ideju no “Latvenergo” uzkrātā kapitāla elektrības ražotājiem izmaksāt vienreizēju kompensāciju, P. Strautiņš atbildēja, ka ietekmes nebūšot. “Protams, uzņēmums pats nebūtu virzījis šādu ideju, bet valstij ir tiesības izvērtēt, kurš uzņēmums ir kapitalizēts ar ļoti lielu rezervi. Turklāt arī pēc šīm izmaiņām “Latvenergo” paliks starp labāk kapitalizētajiem savā nozarē. Neviens neapvainosies, ja es teikšu, ka atbalsts elektrības ražošanai Latvijā ar dažādiem nosacīti jauniem un veciem paņēmieniem ir bijis pārspīlēti liels, kas rada konkurētspējas problēmas un kavē ekonomikas attīstību. Lēmums to šādā veidā risināt bija pilnīgi pareizs – pirmo reizi par enerģētiku pieņemts kāds tiešām prātīgs lēmums,” sacīja “Luminor” galvenais ekonomists.
Baltijā vērtīgākais uzņēmums jau nemainīgi stabili ir “Swedbank Grupa” ar 2,6 miljardiem eiro, kam ar 1,9 miljardiem un 24% pieaugumu seko “SEB Banka Grupa”. No Latvijas uzņēmumiem Baltijas TOP 10 iekļuvuši arī “Latvijas valsts meži”, kuri noslēdz desmitnieku. Būtiski, ka desmitniekā teju visi uzņēmumi vērtību audzējuši, izņemot “Swedbank” un Igaunijas “Tallink Grupp”.
