Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
12. decembris, 2013
Drukāt

Dziesmu un deju svētku padome atbalsta Latviešu Dziesmu dienas Briselē rīkošanu

Foto - LetaFoto - Leta

Dziesmu un deju svētku padome 2013. gada 11. decembra sēdē atbalstīja Latviešu Dziesmu dienas rīkošanu Briselē 2015. gada jūnijā. Dziesmu dienā plānoti izcilāko Latvijas un aktīvāko latviešu diasporas māksliniecisko kolektīvu koncerti un priekšnesumi Briselē, kuri varētu tikt iekļauti Fete de la Musique (Pasaules mūzikas diena) laikā.

Dziesmu un deju svētku padome atbalstīja priekšlikumu par Latviešu Dziesmu dienu sarīkošanu Briselē uzsverot, ka šis pasākums būs nozīmīga Dziesmu un deju svētku tradīcijas sastāvdaļa, kas demonstrēs tradīciju kā vērtību pasaules sabiedrībai un stiprinās Latvijas un diasporas latviešu ciešāku sadarbību Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku starplaikā. 21.gadsimtā Dziesmu un deju svētku misija ir Latvijas un pasaules latviešu apvienošanās Latvijā, vienojot sabiedrību kopīgu tautas kultūras vērtību nostiprināšanai un sekmējot tautas radošo garu un izcilību svētku tradīcijas dažādajās izpausmēs.

Latviešu Dziesmu dienu Briselē rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs ar Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta, Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas vēstniecības Beļģijā atbalstu, kā arī sadarbībā ar diasporas organizācijām – Pasaules brīvo latviešu apvienību un Eiropas latviešu apvienību.

2015. gada pirmajā pusē, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, mūsu valsts Eiropā un pasaulē plašāk izskanēs arī caur kultūras prizmu. Par UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu atzītā Dziesmu un deju svētku tradīcija ir viena no tām, kura prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas laikā līdzās citām nozīmīgām un spožām Latvijas kultūras izpausmēm tiks prezentēta Eiropā.

Dziesmu un deju svētku padome atbalstīja arī izstādes rīkošanu Vācijā un Luksemburgā, kuras galvenā ideja ir laikmetam atbilstošā veidā izstāstīt par svētku tradīcijas attīstību, akcentējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmīgu izpausmi – tautas tērpu darināšanas un valkāšanas prasmes. Latvijas prezidentūras ES Padomē noslēgumā norisināsies VIII Ziemeļu – Baltijas Dziesmu svētki Mežaparka Lielajā estrādē.

Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Tās sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem, un padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā. Padomē darbojas gan valsts, pašvaldību un kultūras organizāciju pārstāvji, gan kultūras nozaru eksperti, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Dziesmu un deju svētku padomes darbu koordinē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+