Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. decembris, 2015
Drukāt

Šogad Eiropā ieceļojušo nelegālo imigrantu skaits pārsniedzis miljonu

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Zviedrijas valsts dzelzceļa firma "SJ" paziņojusi, ka no nākamā gada 4. janvāra apturēs satiksmi pa Eiropas garāko auto un dzelzceļa tiltu – tuneli, kas savieno Kopenhāgenu Dānijā ar Malmi Zviedrijā, jo nespēj veikt pasažieru identitātes pārbaudi.

Nelegālo imigrantu skaits, kas šogad ieradies Eiropā, pārsniedzis miljonu, kas ir četras reizes vairāk nekā pērn, vakar pavēstīja ANO bēgļu un migrācijas organizācijas. Kopumā pasaulē šogad kara bēgļu un piespiedu trimdā devušos cilvēku skaits varētu pārsniegt 60 miljonus cilvēku.

 

Pārbaude Eiropas ideāliem

972 500 cilvēku Eiropā ieradušies, šķērsojot Vidusjūru, no tiem vairāk nekā 800 000 no Turcijas pāri Egejas jūrai ieradušies Grieķijā, bet vēl 34 000 – pa zemes ceļiem no Turcijas, paziņoja ANO bēgļu lietu aģentūra (UNHCR) un Starptautiskā migrācijas organizācija (IOM). Eksperti atzīmē, ka daļa bēgļu, kuru vairākums tālāk devušies uz Vāciju un Zviedriju, nav uzskaitīti oficiālajā statistikā.

Starptautiskās migrācijas organizācijas ģenerāldirektors Viljams Svings uzsvēris, ka nepieciešama Eiropas valstu saskaņotāka rīcība, lai risinātu imigrantu krīzi un noteiktu tos ieceļotājus, kam pienākas aizsardzība un patvērums kā kara bēgļiem.

“Šī ir pārbaude Eiropas ideāliem. Kad bērni mirst uz mūsu sliekšņa, mums jārīkojas drosmīgāk, jo nevar būt augstākas prioritātes,” uzskata organizācijas “Glābiet bērnus” pārstāve Kērstija Maknīla.

 

Jāatraida ekonomiskie migranti

Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji vienojušies, ka līdz nākamā gada jūnijam jāsaskaņo jaunu robežapsardzības un krasta apsardzes spēku izveide, lai uz bloka ārējām robežām apturētu nelegālo imigrantu plūsmu. Plānots izveidot jaunus robež­apsardzības spēkus, kuru sastāvā būtu 1500 vīru liela ātrās reaģēšanas vienība, ko būtu iespējams nosūtīt uz tām dalībvalstīm, kas pašas nespēj nodrošināt ES ārējās robežas apsardzību. Turklāt saskaņā ar EK ierosinājumu ārējās robežas apsardzību varētu pārņemt bez attiecīgās dalībvalsts piekrišanas. Šī strīdīgā jautājuma risināšana būs jāpārrauga Nīderlandei, kura 1. janvārī pārņems ES prezidējošās valsts pienākumus un pildīs tos līdz 30. jūnijam. Kāds avots ES diplomātu aprindās atzinis, ka vairākas dalībvalstis ir atturīgas pret EK ieceri, jo nevēlas nodot savas suverēnās tiesības Briseles birokrātu rokās. Līdz šim uz citām dalībvalstīm pārvietoti tikai pāris simtu patvēruma meklētāju no simtiem tūkstošu, kas nelegāli ieradušies Itālijā un Grieķijā. ES un Turcijas novembra beigās noslēgtā vienošanās par sadarbību bēgļu krīzes risināšanā tikai nedaudz samazinājusi imigrantu plūsmu no Turcijas pāri Egejas jūrai uz Grieķiju. Apmaiņā pret Turcijas solījumu ierobežot bēgļu plūsmu un apkarot cilvēku kontrabandistus ES piekrita atvēlēt trīs miljardus eiro palīdzībai Sīrijas bēgļiem Turcijā un atvērt jaunu sadaļu iestigušajās Turcijas sarunās par pievienošanos blokam. ES iestāžu nespēja tikt galā ar imigrantu krīzi pamudinājusi vairākas valstis būvēt žogus uz robežas un atsākt robežu kontroli, lai gan Eiropā izveidota Šengenas josla bezvīzu ceļošanai. Maķedonija uz robež­as ar Grieķiju izvietojusi dzeloņstiepļu barjeru, kuru šķērsot ļauj tikai bēgļiem no kara Sīrijā, Irākā un Afganistānā.

 

Zviedrija slēgs Ēresunda tiltu

Zviedrijas valsts dzelzceļa firma “SJ” paziņojusi, ka no nākamā gada 4. janvāra apturēs satiksmi pa Eiropas garāko auto un dzelzceļa tiltu – tuneli, kas savieno Kopenhāgenu Dānijā ar Malmi Zviedrijā. Satiksmi apturēs, jo firma “SJ” nespēj veikt pasažieru identitātes pārbaudi, ko prasa Zviedrijas valdības pieņemtie noteikumi sakarā ar milzīgo imigrantu plūsmu. Zviedrijas jaunais likums, kas stāsies spēkā 4. janvārī, nosaka, ka transporta firmas tiks sodītas, ja ceļotājiem, kas iebrauc Zviedrijā, nav personību apliecinoša dokumenta ar foto. Firma “SJ” paziņojusi, ka pašreizējā situācijā trūkst laika, lai pārbaudītu dokumentus cilvēkiem, kas ceļo no Kopenhāgenas uz Malmi pāri Ēresunda tiltam. Brauciens ilgst aptuveni pusstundu, bet to paildzina dokumentu kontrole. Parasti ik dienu tiltu šķērso aptuveni 18 000 cilvēku, kuri strādā Dānijā vai Zviedrijā. Šā gada 11 mēnešos Zviedrija saņēmusi aptuveni 150 000 lūgumu par patvēruma piešķiršanu, tāpēc valdībai nācies uz laiku atteikties no Šengenas bezvīzu līguma un ieviest robežkontroli.

 

Aug izraidīto imigrantu skaits

Saasinoties bēgļu krīzei Eiropā, šogad krasi pieaudzis no Vācijas izraidīto imigrantu skaits, liecina Iekšlietu ministrijas informācija. Līdz novembra beigām no valsts deportēti kopumā 18 363 patvēruma meklētāji, kuru pieprasījumi noraidīti. Bavārija, kas kļuvusi par lielās bēgļu straumes priekšposteni, šogad vairāk nekā trīskāršojusi izraidīto ieceļotāju skaitu – gada vienpadsmit mēnešos no šīs pavalsts vien deportēti 3643 cilvēki, kamēr pērn – tikai 1007 cilvēki. Bavārija arī aicinājusi kancleri Angelu Merkeli noteikt Vācijā uzņemamo patvēruma meklētāju skaita augstāko robežu. Arī no Hesenes federālās zemes nosūtīti atpakaļ uz savām izcelsmes valstīm trīsreiz vairāk noraidīto patvēruma meklētāju. Oktobrī Vācijas parlaments apstiprināja likumu, kura mērķis ir paātrināt patvēruma pieprasījumu izskatīšanu un ļaut ātrāk repatriēt tos, kuriem patvērums liegts. Saskaņā ar jauno likumu Albānija, Kosova un Melnkalne atzītas par drošām izcelsmes valstīm. Šāds statuss jau iepriekš tika attiecināts uz pārējām bijušās Dienvidslāvijas kādreizējām sastāvdaļām.

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+