ES līderi samitā centīsies glābt “zudušo paaudzi” 0
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien tiekas uz divu dienu samitu, cenšoties pārvarēt eirozonas krīzes smagāko posmu ar rīcības plānu, lai cīnītos ar jauniešu bezdarbu, kas skāris katru ceturto Eiropas gados jauno iedzīvotāju.
Brīdinājumi par tā dēvēto zudušo paaudzi, kas jo sevišķi bieži izskan krīzes vissmagāk skartajās Eiropas dienvidu valstīs, radījuši steidzamību ES līderiem rīkoties laikā, kad bloka valstīs aizvien pieaug iedzīvotāju neapmierinātība.
Paredzams, ka ES līderi vienosies par jauniešu nodarbinātības projektiem paredzētu līdzekļu piešķiršanas paātrināšanu, kā arī par piekļuves uzlabošanu kredītiem un jauniešu mobilitātes palielināšanu starp Eiropas valstīm.
“Šī ir steidzama situācija, un mēs aicinām Eiropas līderus īstenot konkrētu rīcību, lai ar to cīnītos,” norādīja Bernadete Sīgola no Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC), kas pirmo reizi uzaicināta uz pirmssamita pārrunām, tam liecinot par jaunatnes bezdarba problēmas nopietnību.
ES dalībvalstu starpā jau novērojama vienprātība par ierosinājumiem no 2014.gada janvāra paātrināt sešu miljardu eiro izmaksu reģionos, kur jauniešu bezdarbs pārsniedz 25%.
Tāpat līderi cer paātrināt Eiropas mēroga programmas īstenošanu, lai jauniešiem garantētu darba vietas vai apmācības piedāvājumus četru mēnešu laikā pēc studiju beigšanas vai darba zaudēšanas.
Analītiķi gan pauž kritiku par šīm cerībām, norādot, ka pastāv ļoti maz iespēju īstermiņā ievērojami samazināt jauniešu bezdarbu.
Parādsaistību krīze varbūt ir mazinājusies, nodrošinot valdībām iespēju nedaudz novirzīties no taupības par labu ekonomikas izaugsmei, taču jautājums ir, cik tālu tās var iet, neapdraudot grūti sasniegtos panākumus.
Vācija uzstāj, ka saspīlētajām valstu finansēm joprojām jābūt prioritātei, ja ES vēlas atveseļoties, bet Francija uzskata, ka svarīgāka ir izaugsme.
Ceturtdien un piektdien paredzētais samits tiek rīkots arī laikā, kad Eiropas ekonomikai tiek prognozēta turpmāka recesija, bet globālās perspektīvas ir neskaidras, Ķīnas ekonomikas izaugsmei strauji palēninoties.
Tajā pašā laikā aizņemšanās izmaksas, kuras saglabājušās zemas ar centrālo banku intervenci, sākušas palielināties un varētu pieaugt vēl vairāk, aptumšojot perspektīvas gan uzņēmumiem, gan valstīm, kuru parādsaistību slogs tikai saasināsies.
Vēl viens svarīgs jautājums izaugsmei un uzticībai ir iestigušie pūliņi par banku savienības izveidi, kas nepieciešama, lai novērstu situācijas, kad banku sabrukums negatīvi ietekmē plašāku ekonomiku.
