Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. maijs, 2012
Drukāt

Feiferis: Valstij piederošo banku pārdošanā jānogaida 3-4 gadi

feiferis_inesis2

Valstij piederošo banku pārdošanā būtu jānogaida 3-4 gadi, līdz mainās tirgus konjunktūra, laikrakstam “Dienas Bizness” uzsver bijušais “Latvijas Hipotēku un zemes bankas” (“Hipotēku bankas”) valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis.

Viņš atzīst, ka Latvijas valstij patlaban īsti nesokas ar tai piederošo banku pārdošanu, un tam ir visnotaļ objektīvi iemesli.

“Vispirms jau jāteic, ka šobrīd nav pati labākā situācija tirgū, lai šādus pārdošanas darījumus veiktu. Ja vien Latviju šajā jomā nesaista kādas vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem – Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Komisiju (EK) -, būtu jānogaida aptuveni 3-4 gadi, līdz mainās tirgus konjunktūra, un tikai tad jāmēģina veikt banku pārdošanas darījumu,” akcentē baņķieris.

Tiesa, šajā laika posmā situāciju varētu atkal mainīt globālās ekonomikas norises, piemēram, ja atkal tiks piedzīvota kāda finanšu krīze.

Kā skaidro Feiferis, jāņem arī vērā, ka, piemēram, bankas “Citadele” gadījumā runa ir par lieliem finanšu ieguldījumiem, ko ir veikusi valsts. “Tādējādi manā skatījumā pareizāk būtu, ja tiktu nogaidīts, kamēr tiek pilnībā atpelnīti visi tie ieguldījumi, kas savulaik ir veikti finanšu sektora stabilizācijā, un tikai tad sāktu vērtēt – ir vai nav nepieciešams kādu banku pārdot un kāda konkrētajā brīdī ir tirgus konjunktūra. Katrā ziņā mēģināšana pārdot lielā steigā, neizvērtējot visus aspektus, nebūt nav prātīgs solis,” uzsver bijušais “Hipotēku bankas” vadītājs.

Būtu jāizvērtē arī tas, vai valstij perspektīvā nebūs vajadzīga kāda no tās īpašumā pašreiz esošajām bankām kā atbalsta instruments vietējai uzņēmējdarbībai.

“Zinu vairākus interesentus, kam būtu nepieciešami savi finanšu instrumenti Latvijā. Runa ir par interesi vai nu no tām kompānijām, bankām, kas jau strādā Latvijā, vai arī no austrumu uzņēmējiem. Piemēram, Krievijas miljardieris Pjotrs Avens taču neslēpj, ka savulaik ir bijis gatavs maksāt ļoti lielu naudas summu par “Parex banku”. Šī austrumu investoru interese par Latviju un tās finanšu sektoru nekur nav zudusi,” akcentē Feiferis. “Tomēr, saprotot birokrātiskos šķēršļus, kādi ir jāpārvar, lai Latvijā iegādātos valsts īpašumu, viņi nolemj iet citus ceļus, lai sasniegtu savu mērķi – mēģina nopirkt kādu privātā īpašumā esošu finanšu iestādi, atvērt šeit savu filiāli utt. Citiem vārdiem sakot, strādāt ar Latvijas valsti ir sarežģīti.”

Kā ziņots, pretēji sākotnēji plānotajam, “Hipotēku bankas” komercdaļu pārdošanas līgumus neizdosies noslēgt maijā, žurnālistiem atzina Ministru kabineta piesaistītā konsultanta “SEB Enskilda” pārstāvis Mārtiņš Krūtainis.

Viņš skaidroja, ka pārrunas prasa vairāk laika, un patlaban tiek prognozēts, ka līgumu slēgšana aizkavēsies par vairākām nedēļām.

Visu pārdošanas procesu konsultanti joprojām cer noslēgt šī gada laikā, informēja Krūtainis. Pārrunas joprojām notiekot par visām “Hipotēku bankas” daļām.

Valdība pērn 1.novembrī panāca vienošanos par “Hipotēku bankas” komercdaļas pārdošanas stratēģiju. Bankas komercdaļa tiks pārdota, sadalot to sešās paketēs, ko veido “Hipotēku bankas” meitasuzņēmumi “HipoNIA”, “Hipolīzings”, “Hipo fondi”, aktīvi, kas varētu interesēt uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem orientētās universālās bankas, aktīvi, kas varētu interesēt uz lielākiem klientiem orientētās bankas, kā arī aktīvi, kas varētu interesēt investorus, kas orientējas uz nekustamo īpašumu.

Šā gada martā Krūtainis informēja, ka sarunas ar investoriem turpinās par visām sešām “Hipotēku bankas” komercdaļas paketēm un konkrēti pārdošanas līgumi varētu tikt noslēgti maijā.

Krūtainis toreiz apliecināja, ka sarunas turpinoties tikai ar tiem investoriem, kuri izteikuši labākos piedāvājumus. To skaits gan netiek atklāts, vien noprotams, ka investoru ir mazāk par sešiem un kāds no tiem pretendē uz vairākām bankas daļām.

Kā ziņots, ar EK notiek sarunas par sākotnēji noteiktā pārdošanas termiņa pagarināšanu daļai bankas “Citadele” aktīvu, konkrētāk, kredītiem NVS valstīs, žurnālistiem pēc valdības sēdes, kurā tika ziņots par bankas restrukturizācijas plāna izpildi, pastāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Galīgā atbilde tiek gaidīta jūlijā.

Pūce teica, ka pirmais konceptuālais novērtējums no EK liecina, ka termiņu varētu pagarināt.

Latvija vēlas pagarināt termiņu līdz 2014.gada beigām, kas ir kopējais termiņš, līdz kuram jāpārdod banka. Sākotnējais plāns paredz atsevišķu aktīvu pārdošanu jau šogad.

Pūce skaidroja, ka 2009.gadā, ņemot vērā uzskatu, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts atbalsts tiek sniegts kredītiem citās valstīs, kas nav ES dalībvalsts, tika pieņemts cits termiņš. Tomēr kopš tā laika ir secināts, ka augstāka vērtība bankai ir, ja to pārdod kopā nevis dalīti. Tā kā bankas pārdošana būs kopīga, tas liekas saprātīgi, par termiņa pagarināšanu teica Pūce.

Valdība pērn gada nogalē nolēma vismaz uz deviņiem mēnešiem atlikt bankas “Citadele” pārdošanu. Šāds ierosinājums tika saņemts no piesaistītā konsultanta “Nomura International plc”.

Kopumā par “Citadeles” pārdošanu uzrunāti vairāk nekā 100 investori. Saņemts arī noteikts skaits piedāvājumu, tomēr pirkšanas piedāvājums nav bijis par tādu cenu, kādu valdība cerēja saņemt. Noprotams, ka cenu ietekmējusi neskaidrība ap turpmāko pasaules finanšu tirgu.

Valdības iepriekš atbalstītais “Parex bankas” restrukturizācijas plāns, kurš saskaņots arī ar EK, paredz, ka “Citadele” tiek pārdota līdz 2014.gada nogalei. Tomēr banka varētu tikt pārdota arī ātrāk, ja tiks saņemts attiecīgs piedāvājums.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+