Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

Folijas cepures atstāsim nezinīšiem. Kam tad 5G vajag?2


5G antenas “kaste” piestiprināta pie tām pašām 4G antenu “skandām” – pirmā Latvijā uzstādītā – uz viesnīcas “Līva” jumta Liepājā.
5G antenas “kaste” piestiprināta pie tām pašām 4G antenu “skandām” – pirmā Latvijā uzstādītā – uz viesnīcas “Līva” jumta Liepājā.
Publicitātes foto

Jau vairākas nedēļas piektās paaudzes mobilais tīkls jeb 5G kļuvis par vienu no apspriestākajiem tematiem mājās, darbā, uz ielas un pat skolās. To vairojis ārkārtīgi apjomīgs viltus ziņu vilnis, tostarp viltus zinātnieku petīcija.

Kas ir 5G un elektromagnētiskais starojums? Kā tehnoloģija ietekmē cilvēka ķermeni, un vai tā ir kaitīga? “Latvijas Avīzes” aptaujātie fizikas un medicīnas eksperti ir droši, ka riska veselībai nav. Pat vairāk – 5G antenas pēc teorijas ir nekaitīgākas par 4G antenām, bez kurām dzīvi nevar iedomāties arī lielākie 5G pretinieki.

5G domāts lietu internetam, nevis viedtālruņiem

“G” mobilo sakaru tehnoloģiju iedalījumā ir “generation”, kas latviski skan kā “paaudze”. Daudzi varbūt nezina, bet 1G jeb pirmās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģija eksistē jau no pērnā gadsimta 80. gadu sākuma. Šī tehnoloģija ļāva vien piezvanīt.

2G ļāva arī sūtīt īsziņas un MMS ziņas, kā arī vēl pāris jauninājumus. Šobrīd Latvija ir viena no līderēm pasaulē 4G ieviešanā un interneta ātrumā. Klasiskai interneta lietošanai faktiski nekas vairāk arī nav vajadzīgs.

Pieņemot piedāvājumu pirkt 5G telefonu, jau izpaužas pirmie robi zināšanās. Liela daļa cilvēku neizprot, kam 5G būs domāts. 5G tālruņos vairāk jāuztver kā mārketinga triks, jo tiešām – tik milzīgu interneta ātrumu, kādu nodrošinās 5G, mums tālruņos nevajag un nevajadzēs.

Kam tad 5G vajag?

Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) dekāns Jurģis Poriņš sarunā ar “LA” sacīja, ka 5G būs nepieciešams jaunajām tehnoloģijām, kuras pēc 5G ieviešanas iegūs jaunu attīstības impulsu.

“Būs mašīnu saziņa, viedā medicīna, viedā lauksaimniecība, viedā pilsēta – dažādi sensoru tīklu risinājumi, ko saucam par lietu internetu. Tā ir ierīču saziņa, kurā tiešas cilvēku iejaukšanās nav, – ir t. s. kiberfizikālais sistēmu līmenis, kur sistēma pati iegūst un analizē datus, kā arī beigās pati var pieņemt lēmumus.”

To darbībai gan būs nepieciešams krietni lielāks datu pārraides ātrums nekā šobrīd. Tomēr lielākā datu pārraides problēma šobrīd esot aizture jeb latentums, kas ir īpaši liela problēma, piemēram, divu pašbraucošo automašīnu savstarpējā saziņā. No tā ir tieši atkarīga drošība.

“Tā kā Eiropas Savienība cenšas pēc iespējas vairāk samazināt negadījumu skaitu uz ceļiem, tad 5G ieviešana ir labs veids, kā to veicināt. Iepriekšējās tehnoloģijas pierādījušas, ka ir labas balss sakariem, arī pietiekami labas datu pārraidei, bet ne tik labas no aiztures un datu pārraides ātruma viedokļa,” stāsta RTU profesors.

Šobrīd ir tikai divas 5G antenas

Otrais robs zināšanās ir par pašu 5G tehnoloģiju un elektromagnētiskā starojuma (EMS) radītās ietekmes pārvērtēšana.

Poriņš norāda, ka 5G no 4G atšķiras ar izmantoto frekvenču diapazonu un joslu. “5G var aptvert frekvenču diapazonu līdz pat 100 gigaherciem (GHz), kas jau ir mikroviļņi. 4G gadījumā runājam par frekvencēm no 2 līdz 8 GHz ar frekvenču joslu no 1,4 līdz 20 MHz.

Taču, tā kā 5G izmanto augstākas frekvences, samazinās attālums starp bāzes stacijām, kas ļauj ātrāk pārraidīt datus un kopumā pilnvērtīgāk izmantot caurlaides joslu. To palīdz izdarīt arī 5G daudzkārtējas ievades un izvades jeb MIMO antenas.

Tās ir virziena darbības antenas, kas izmanto telpisko multipleksēšanu. 4G gadījumā tiek izmantotas plaša diapazona antenas, kuras starojumu izplata visos virzienos ar vienādu jaudu. Rezultātā MIMO antenas samazina izstaroto signāla jaudu.”

Jāuzteic kolēģi no Latvijas Televīzijas, kuri raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” atspēkoja viltus ziņas par milzīgo 5G antenu izvietojumu uz ēku jumtiem jau šobrīd.

Cilvēku sašutums izrādījies vērsts pret 4G antenām, jo Latvijā pagaidām ir vien divas 5G antenas – viena “Tele2” antena Rīgā un viena “LMT” antena Liepājā. Tās uzstādītas uz 4G antenām.

Savukārt runājot par EMS, svarīga esot starojuma intensitāte. “Ja intensitāte samazinās, bet bāzes stacijas izvieto biežāk, arī ietekme no EMS viedokļa uz vidi ir mazāka.

Savukārt lielā intensitātē notiek silšanas process, ko var novērot arī, piemēram, turot mobilo tālruni pie auss – silst gan telefons, gan auss. Ja ir liels attālums un maza intensitāte, uzsilšana samazinās – ja vien neatrodies tiešā antenas tuvumā un tieši stara priekšā.”

Profesors norāda, ka, ņemot vērā to, kādas intensitātes antenas šobrīd ir lietošanā un kādas tiek plānots izmantot, viņš nesaredz tiešus riskus veselībai. Poriņš arī piebilda, ka daba mums devusi ļoti plašu diapazonu, no kura varam izmantot tikai atsevišķus apgabalus.

“Piemēram, saulei ir ļoti plašs diapazons, tāpēc jau arī mūs brīdina par saules ultravioleto ietekmi, uz ko reaģē āda. Tas ir objektīvi izmērāms un arī izskaidrojams.”

EMS mērījumi 100 reizes zemāki, nekā rekomendēts

4G antenas kopējā jauda ir 40 vati. Tā veidota tā, ka EMS antenas darbības rādiusā izklīst vienmērīgi un nemitīgi. Taču fiziku neapmānīsi – jo tālāk stari plūst, jo vairāk un ātrāk jauda mazinās. Tāpēc nepieciešams uzstādīt nākamo antenu.

Savukārt 5G antenas maksimālā jauda ir 200 vati. Krietni vairāk, taču visa jauda sadalās uz 64 MIMO kastē izvietotajiem raidītājiem. Tas nozīmē, ka viena 5G stara jauda (3,5 vati) ir krietni mazāka par 4G nemitīgi izstarotajiem 40 vatiem.

Turklāt 5G stari nedarbojas visi kopā un nemitīgi – tie sāk raidīt tikai tad, kad tiem “ir ko darīt”, pārējā laikā tehnoloģija atpūšas un enerģiju netērē. Taisnības labad jāmin, ka pilsētā droši vien darbosies visi 64 stari, taču viens cilvēks nekad neatradīsies visu staru zonā.

Latvijā EMS pieļaujamās normas mēra Veselības inspekcija. Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis “LA” norādīja, ka Latvijā iedzīvotāju aizsardzībai pret EMS starojuma iedarbību tiek ievēroti MK noteikumi “Elektromagnētiskā lauka iedarbības uz iedzīvotājiem novērtēšanas un ierobežošanas noteikumi”, kas balstīti uz ES rekomendācijām un Starptautiskās nejonizējošā starojuma aizsardzības komisijas vadlīnijām.

Mobilo sakaru bāzes stacijas tiek pieņemtas ekspluatācijā tikai pēc EMS līmeņu praktisko mērījumu veikšanas. EMS starojuma plūsmas blīvuma mērījumi tiek veikti bāzes staciju apkārtējā teritorijā – vietās, kur uzturas cilvēki, antenu maksimālā starojuma virzienos apmēram 1,5 metru augstumā virs zemes, kā arī pēc nepieciešamības – ēkas telpās. Kadiķis norāda, ka EMS līmeņi ir caurmērā ap 100 reizēm zemāki, nekā ir noteiktas rekomendējošās vērtības.

Pētījumi nepierāda riskus veselībai

Jurģis Poriņš piebilda, ka lielākā problēma šobrīd ir tā, ka trūkst plašu, neatkarīgu pētījumu tieši par 5G ietekmi uz cilvēkiem. Jo esošie pētījumi uz žurkām tomēr nav gluži saistāmi ar cilvēkiem.

Tam piekrīt arī Darba drošības un vides veselības institūta direktors, arī Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras docētājs Ivars Vanadziņš, kurš “LA” sacīja, ka esošajos pētījumos nav atklāts, ka EMS būtu kaitīgs cilvēkam.

“Daudzos pētījumos izmantotās žurkas nevar salīdzināt ar cilvēku, turklāt pētījumos tās tikušas pakļautas nepārtrauktam spēcīgam starojumam, gluži kā mikroviļņu krāsnī. Tādam starojumam cilvēki ikdienā netiek pakļauti.”

Viņš uzsvēra, ka no veselības puses galvenās bažas esot par audzēju veidošanos EMS starojuma ietekmē, bet arī šajā ziņā pētījumos neesot pierādīts, ka 3G, 4G vai 5G ietekmē palielinātos audzēju rašanās risks.

“Esošie mērījumi, kas veikti Latvijā un pasaulē, nav uzrādījuši kādas EMS anomālijas pie esošajiem 4G un jaunajiem 5G tīkliem. Faktiski 5G starojums, kaut gan vēl spekulatīvi, jo 5G raidītāju un iekārtu ir ļoti maz, bet tīri medicīniski – cilvēku audos nonāk mazākos apjomos nekā ar iepriekšējo paaudzi, jo tā viļņi ir īsāki un frekvence augstāka nekā 4G paaudzei, tie plūstot ļoti strauji zaudē jaudu.

Turklāt gan ēkas, gan pat apģērbs, un īpaši mūsu āda, ir ļoti labs aizsargs. Līdz ar to var teikt, ka 5G pat ir mazāk kaitīgs par līdzšinējām tehnoloģijām, arī raidītāju jaudas būs zemākas,” uzsver Vanadziņš.

Sarkanā gaļa kancerogēnāka par 5G

5G kritizētāji nereti piesauc Pasaules Veselības organizācijas kancerogēno vielu sarakstu, kurā EMS iekļauts 2B grupā, kas nozīmē, ka EMS ir potenciāli kancerogēns.

Vanadziņš skaidro, ka 2B grupā ir arī, piemēram, marinēti dārzeņi, bet līmeni augstāk atrodas pat sarkanā gaļa… Nevar apgalvot par visiem 100%, taču ir diezgan droši, ka 5G pretinieki smēķē vai lieto alkoholu – vielas, kuras PVO sarakstā atrodas viskancerogēnāko vielu sarakstā.

Savukārt zinātnieki, kas ir petīcijas “EMFscientist.org” autori (kopskaitā ap 200), iesaka pārtraukt 5G ieviešanu, kamēr nav veikti jauni pētījumi. Jāuzsver, ka ir arī viltus zinātnieku petīcija “5gspaceappeal.org”, kurā par zinātniekiem var uzdoties jebkurš.

RTU ETF dekāns uzskata, ka gaidīt nedrīkst. “Pētījumi par 5G ietekmi uz cilvēkiem ir jāveic, un esmu pārliecināts, ka tie jau tiek veikti. Jebkuros rezultātos jāņem vērā visi faktori, kas tos var ietekmēt, tostarp nesabalansēts uzturs, mazkustīgs dzīvesveids utt.” Savukārt Eiropas Komisija norādījusi, ka 5G attīstību nebremzēs, jo dažādi pētījumi kopš 2015. gada nekādas problēmas nav atklājuši.

Buksē komunikācija

“Bažas vairāk ir psiholoģiskas nekā fizikā vai medicīnā balstītas. Tā gadās bieži, kad nāk kāda jauna tehnoloģija,” norāda arodmedicīnas eksperts Vanadziņš. Tāpat uzskata arī Poriņš, kurš gan sacīja, ka fizikālo procesu nezināšana nav pārmetums, jo lielākajai daļai cilvēku tik precīzi procesi nav jāzina.

Tāpēc daļēja vaina par 5G pretestības palielināšanos jāuzņemas tehnoloģijas ieviesējiem, kuri neesot pietiekami labi komunicējuši un izskaidrojuši cilvēkiem 5G tehnoloģiju.

“Atceros, ka 4G laikā arī bija līdzīgas runas, bet tagad taču nevaram iedomāties savu dzīvi bez bezvadu tehnoloģijām, īpaši Latvijā, kur esam šo tehnoloģiju ieviesuši ļoti augstā līmenī. Uzskatu, ka tehnoloģiju attīstīšanas apturēšana būtu regress – tehnoloģijas ir dzinējspēks un cilvēka dzīves kvalitātes uzlabotājas.

Pateicoties tehnoloģijām, radušās daudzas lietas, kuras varam un varēsim attīstīt un uzlabot, piemēram, samazināt sastrēgumus, izveidojot viedos krustojumus utt. Daudz varam šobrīd attīstīt, jo ir izveidots tehnoloģiskais mugurkauls.

Pie katras bāzes stacijas taču ir pievilkta šķiedru optika – bāzes stacijas būtībā ir savienotas ar optisko maģistrāli, tādā veidā nodrošinot gan platjoslas tīklu, kas ļauj pārraidīt lielus datu apjomus, gan ātrdarbības sakaru kanālus.

Tas turklāt samazina jaudu, kas nepieciešama, lai savā starpā sazinātos bāzes stacijas,” sacīja Poriņš. Viņš piebilda, ka no tehnoloģijām nevajag baidīties, tās vajag lietot un izprast. “Šobrīd redzu vairāk troksni, mazāk satura.”

LA.lv