Latvijā
Sabiedrība

FOTO. Grāmatu “Latvija un latvieši” izdod ar iekšpolitisku un ārpolitisku uzdevumu 16


LZA prezentē grāmatu “Latvija un latvieši”, 23.05.2018.
LZA prezentē grāmatu “Latvija un latvieši”, 23.05.2018.
23/05/2018 foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avîze

Akadēmisko rakstu krājumu angļu valodā krājumu izdevējs – Latvijas Zinātņu Akadēmija (LZA) – jau prezentēja Eiropas dienā Valsts prezidenta pilī, piedaloties 14 ārvalstu vēstniekiem un vēstniecību darbiniekiem. Angļu valodā izdevums ir par 100 lappusēm garāks – 1760 lappuses, salīdzinot ar 1660 latviešu valodā. To paredzēts izdot arī krievu valodā – tulkojuma rediģēšana jūnijā būs pabeigta, taču publicēšanai pagaidām naudas nav, ir jāatrod sponsori. Tā kā prezentācijā piedalījās arī daži Saeimas deputāti, zinātnieki izteica cerību, ka varbūt arī politiķi pirms vēlēšanām varētu atbalstīt krievu valodas izdevuma nonākšanu pie lasītājiem.

Vai izdevums “Latvija un latvieši” patiešām ir jaunums, vaicā tie, kuru grāmatplauktos goda vietā ir 2013. gadā izdotais četrsējumu rakstu krājums “Latvieši un Latvija” karmīnsarkanos vākos. Jā, apstiprina LZA prezidents Ojārs Spārītis un redkolēģijas priekšsēdētājs Jānis Stradiņš. Nule klajā laistais divsējumu izdevums zaļajos vākos ar mainīto nosaukumu “Latvija un latvieši” ir turpinājums iepriekšējam, ar jaunu saturu, jo raksti ir pārveidoti, turklāt nākuši klāt arī jauni autori un jaunas tēmas. Visu 44 rakstu 49 autori un redakcijas locekļi ir piederīgi LZA saimei.

“Valsts jubilejas gadā mums savai dzimtenei Latvijai gribas veltīt kaut ko ļoti fundamentālu, un tas arī ir izdevies,” prezentācijā uzsvēra Ojārs Spārītis. Viņš atgādināja, ka 2013. gada izdevuma “Latvieši un Latvija” pamatmērķis bijis “veikt dziļurbumu” Latvijas kultūrā, vēsturē, arheoloģijā, izglītībā, zinātnē, ekonomikā, radot to kā rokasgrāmatu katrai latviešu ģimenei: “Tas bija šīs grāmatas iekšpolitiskais uzdevums. Protams, ka redkolēģija un Zinātņu akadēmija pēc tam nav sēdējusi rokas klēpī salikusi un ir domājusi, kā veikt tādu darbu, kurš “strādātu” ārpolitiski. Šai ārpolitiskajai dimensijai arī bija nepieciešams tāds pats dziļurbums, bet ar mērķējumu, kas sasniegtu ne tikai tautiešus ārzemēs, bet arī ikvienu cilvēku, kas grib zināt par Baltiju, par Latviju – vai tas būtu uzņēmēju vai politiķu aprindās, vai piederētu pilsoniskajām un intelektuālajām aprindām.” Mērķis – gan angļu valodā lasošai vai krieviski lasošai auditorijai pastāstīt, ar ko interesanta Latvija, kas ir mūsu vērtības un ko varam visai pasaulei piedāvāt šodien.

Galerijas nosaukums

2014. gadā LZA notika konference “Kas latviešiem stāstāms citām tautām par savu valodu, kultūru un vēsturi”. Tās dalībnieki, kuru vidū bija arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, toreizējais Eiropas Savienības komisārs Andris Piebalgs, Latvijas Institūta vadītāja Karina Pētersone, deva ievirzi jaunajam rakstu krājumam.

Saistītie raksti

Izdevums “Latvija un latvieši” tapis Valsts pētījumu programmā “Letonika: Latvijas vēsture, valoda, kultūra un vērtības” un, akadēmiķa Jāņa Stradiņa vērtējumā, “varbūt ir pats galvenais un būtiskākais šīs programmas darbs”. Raksturojot saturu, redkolēģijas priekšsēdētājs stāsta: “Pirmajā sējumā kāpinām lasītāju interesi par Latvijas valsti, otrajā stāstām par latviešiem kā tautu no senlaikiem līdz neatkarīgas valsts izveidošanai pēc Pirmā pasaules kara un arī šīs valsts pastāvēšanu laikā gan pirmskara, gan pēckara gados, neignorējot arī laika posmu – 1940. – 1991. gads, kad Baltijas valstis bija varmācīgi iekļautas vai nu PSRS sastāvā, vai Hitlera iecerētajā Ostlandē.”

Pārskatot saturu, uzmanību piesaista daudzi temati, piemēram, Dainas Bleieres raksts “Latvijas sovjetizācija Baltijas valstu kontekstā”, Alda Bergmaņa un Induļa Zālītes “LPSR VDK politiskās uzraudzības funkcijas 1940 – 1991 gadā”, Tālava Jundža un Zigmāra Turčinska publikācija “Pretošanās padomju un nacistiskajam režīmam Latvijā 1940. – 1985. gadā”, Ērika Jēkabsona “Latvijas valstiskuma nostiprināšanās: militārās norises (1918 – 1920)”, Jāņa Plepa raksts “Latvijas valsts konstitucionālie pamati”, Solveigas Krūmiņas-Konķovas un Agitas Misānes publikācija “Reliģijas Latvijā” u. c. Ir apskatīta Latvijas kultūra mūsdienās ar atskatu vēsturē, pievēršoties literatūrai, mūzikai un dziedāšanai, teātrim, kino, vizuālajai mākslai, arhitektūrai, sportam, kā arī minoritāšu kultūrai Latvijā. Krājumu papildina 540 fotogrāfijas, 90 diagrammas un tabulas, 30 kartes, personu rādītājs ar 3240 personām.

LZA cena abiem sējumiem kopā izdevumam latviešu valodā ir 70 eiro.

 

LA.lv