Francijas valdība iztur uzticības balsojumu 0
Francijas valdība ceturtdien izturēja parlamenta uzticības balsojumu, kurš tika ierosināts pēc tam, kad premjerministrs atteicās nodot apstiprināšanai likumdevējiem pretrunīgi vērtētās ekonomiskās reformas, kuru mērķis ir atdzīvināt tautsaimniecību.
Par neuzticības izteikšanu premjerministra Manuela Valsa valdībai balsoja 234 deputāti, kas pamatā pārstāvēja opozīciju, un ar to bija ievērojami par maz, lai kabinetu gāztu.
Uzticības balsojums tika ierosināts otrdien, kad Valss izmantoja reti pielietoto konstitūcijas normu, kas ļauj caur parlamentu izdabūt likumprojektu bez likumdevēju balsojuma.
Premjers par šo soli izšķīrās, bažījoties, ka dumpinieki paša pārstāvētās Sociālistu partijas rindās var bloķēt viņa iecerēto reformu paketi, kura pēc neveiksmīgā mēģinājuma izteikt neuzticību valdībai tagad automātiski stājas spēkā.
Cita starpā valdības ierosinātās reformas paredz paplašināt tirgotāju iespējas strādāt svētdienās un atvērt svarīgākos valsts ekonomikas sektorus brīvākai konkurencei.
Valdība uzskata, ka reformas nepieciešamas, lai “atbloķētu” Francijas tautsaimniecību, kas cieš no hroniski augsta bezdarba un arvien sarūkošā izaugsmes tempa.
Reformas par nepieciešamām uzskata arī Brisele, kas pastāvīgi aicina Parīzi atbrīvoties no pārmērīgā budžeta deficīta, kurš ievērojami pārsniedz Eiropas Savienības (ES) pieļautos griestus.
Neskatoties uz saviem asajiem iebildumiem pret valdības piedāvātajām reformām, sociālistu kreisā spārna pārstāvji nebija gatavi iet tik tālu, lai gāztu Valsa valdību.
“Neviens pat uz brīdi neapsvēra iespēju balsot par neuzticības izteikšanu,” paziņoja viens no dumpinieku līderiem Kristiāns Pols.
Tomēr Valsa reformas partiju ir sašķēlušas, un premjers trešdien atklāti nosodīja dumpinieku “konservatīvismu, bezatbildību un bērnišķību”.
Tikmēr opozīcijā esošā konservatīvā Tautas kustības savienība (UMP) nekavējās izmantot radušos iespēju, norādot, ka Valss ir vājš premjers, kas nespēj valdīt viņam piekritīgo parlamentāro vairākumu un tāpēc spiests ķerties pie konstitucionālajiem mehānismiem, kas pēdējo reizi tika izmantoti 2006.gadā.
UMP līderis – bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī – norādīja, ka tās ir pašreizējā valsts galvas Fransuā Olanda “pastāvīgo melu sekas”.
Reformas izstrādājis jauneklīgais un enerģiskais ekonomikas ministrs Emanuels Makrons, un tās jau no paša sākuma izraisīja neapmierinātību ortodoksālo sociālistu vidū.
Viens no to stūrakmeņiem ir ļaut veikaliem noteiktās tūrisma zonās strādāt katru svētdienu. Tas attiecas arī uz slavenajiem Parīzes Elizejas laukiem. Valdība norāda, ka tas ļaušot Francijas galvaspilsētai atgūt pasaules visvairāk apmeklētās pilsētas statusu, taču pret ieceri asi iebildis Parīzes mērs.
Otrs stūrakmens ir iepriekš slēgto ekonomikas sektoru, tostarp juridisko pakalpojumu, atvēršana konkurencei. Turpmāk notāri, kas līdz šim piemēroja standarta nodevas neatkarīgi no veicamā darba apjoma, varēs pieprasīt samaksu par konkrētiem pakalpojumiem, tādējādi radot konkurences vidi.
Taču tas izraisīja pašu notāru iebildumus, un nesen Parīzē bija vērojamas neierastas ainas, kad šie balto apkaklīšu pārstāvji izgāja ielās.
Tiesa gan, Valsa reformas vēl tiks vērtētas parlamenta augšpalātā, un paredzēts, ka Senāts pie to vētīšanas ķersies aprīlī.
