Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. oktobris, 2016
Drukāt

“Zaļie” biedē ar klimatisko apokalipsi jau desmit gados. Cik pamatoti? (6)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Klimata pārmaiņu kritisko robežlīniju pasaule var sasniegt jau nākamajos desmit gados. Cik pamatots ir šāds apgalvojums?

Parīzes vienošanās

Ar apokalipses ainām nevienu vairs nepārsteigsi, gan aizjūras grāvējfilmās, gan kaimiņvalsts televīzijā tādas piedāvā katru vakaru, turklāt ar vietējo profesoru pārliecinošiem komentāriem. Atgriežoties uz zemes, veselais saprāts teic priekšā, ka tomēr nav dūmu bez uguns. Palūk, jau novembrī stāsies spēkā pērn decembrī Parīzē apstiprinātais klimata nolīgums par siltumnīc­efekta gāzu (SEG) emisijas ierobežošanu! To ratificējuši pat amerikāņi un ķīnieši, pasaules divas lielākās ekonomikas, kuras atbildīgas aptuveni par 15% šo gāzu, nupat padevusies arī Indija, 1,3 miljardi iedzīvotāju, kas arī kaut ko ražo un patērē (4,1% gāzu). Kas īsti nolīgumā rakstīts, protams, var izpētīt internetā, lielākajai sabiedrības daļai tomēr pietiek ar apjausmu, ka lieta acīmredzot ir nopietna, ja reiz visiem izdevies vienoties kopējam mērķim. Tas – no vienas puses.

No otras puses – nu, un tad? Lai lielvalstis spēlē savas spēlītes, diezin vai kāda tiešām ir gatava upurēt nacionālās intereses, lai izglābtu pasauli, ja apakšā nebūtu arī saimniecisks izdevīgums. Redz, kā, piemēram, planētas ozona slāņa noārdīšanās problēma ir pieklususi, kopš dažādos putu materiālos, sadzīves aerosolos un pat ledusskapjos ir ieslodzīts nevis ļaundaris freons, bet gan drusku citas inertās gāzes! Skaidrs, ka vieni uzņēmēji šādos projektos kaut ko zaudē, toties citi atkal iegūst, un acīmredzot arī šoreiz, klimata pārmaiņas nobremzējuši, visi būs laimīgi un jutīsies bezgala zaļi. Piedodiet, bet ikdienas rūpju māktam pilsonim, kas dzīvo starp Liepāju un Daugavpili, patiesībā tur nav nekādas teikšanas!

Mūspusē ziemas kļūst mīlīgākas, vasaras – tveicīgākas. Pavirši spriežot, ieguvumu ir pat vairāk nekā zaudējumu – mazāk kurināmā iziet, toties saulē vairāk D vitamīna tiek. Vienīgās neērtības karstajos mēnešos – telpās jau prasās pēc kondicioniera, dārzā – pēc regulāras laistīšanas, bet tikmēr elektrības skaitītājs kā apdullis griežas. Toties, kad uzlīst, tad nogāž, un aprēķinos ar milimetriem meteorologi vairs neķēpājas, jau stāsta par stopiem uz kvadrātmetra. Pie pārplūdušām ielām un apūdeņotiem laukiem ļaudis sāk pierast, pagaidām eksotika ir pirmie virpuļviesuļi, kas arī redzēti galvenokārt televizorā, amerikāņu skalu būdiņas plosām, lai gan vēsturiski aprakstīti jau latviešu teikās, ezerus ar visām zivīm pa gaisu aiznesot.

Šaubu nav, Latvijā klimata pārmaiņas notiek, bet pagaidām mūs tās uztrauc pat mazāk nekā, piemēram, gaužām necilais caurbraucošo ieceļotāju pieplūdums. Drīzāk kaitinoša ir reālā vides politika, kas metodiski bliež pa ļaužu kabatām – neatkarīgi no maka biezuma. Piemēram, tā sauktā zaļā komponente, šis jocīgais vārds, kas mulsinoši transformējies sieviešu dzimtē! OIK elektrības rēķinos jau kuru gadu liek maksāt visiem, ļaujot nopelnīt nedaudziem, sāk izputināt pat uzņēmējus, toties valsts visā Eiropas Savienībā esot līderos atjaunojamo energoresursu jomā. Re, kādi mēs malači!

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Nekā jauna te nav un nevar būt. No pirksta izzīstās problēmas apsūkāšanā vairs neko jaunu nevar atrast. Zemes atmosfērā ogļskābā gāze ir tikai 0,03%. Ir aplamība sagaidīt, ka tik niecīgs ogļskābās gāzes daudzums var iespaidot klimatu. Ūdens tvaiku atmosfērā ir gandrīz simts reizes vairāk un tie tad arī nosaka siltumnīcas efektu. Atomelektrostacijas ar savu zemo lietderības koeficientu ir īsti ūdens tvaiku ģeneratori. Varbūt, ka tieši tās ir siltumnīcas efekta īstās radītājas. Bet jāatgādina, ka atmosfēras temperatūras mērījumu precizitāte neiztur kritiku. Pilnīgi iespējams, ka veco mērījumu zemā precizitāte padara šos mērījumus nederīgus salīdzināšanai. Zemes virmas lielākā daļā mērījumi vispār netika veikti. Tikai kosmosa apgūšana atļāva veikt pietiekoši plašus zemes virsmas temperatūras mērījumus.

    • Ja atomelektrostacījā zems lietderības koeficients, tad pasaki-1.AES atkritumu apjomu salīdzinot ar oglēm, malku,gāzi. 2.Kas izdalās sadegot organikai? 3.Kur vēl tiek būvētas Čenobiļas tipa AES? Organisko kurināmo sadedzinot izdalās uzkrātā CO2. Arī AES izmanto ūdeni, bet ūdens tvaiki atkal kļūst par ūdeni, kopējais vairums NEPIEAUG!!!

  2. Daargie komentatori jums nu gan ir ritiigi latviski komentaari. Ka tik pa dienu neaizmirst kaadam uzkaast. Un juusu viedums arii ir nesaliidzinaami augsts saliidzinot ar visu uz pasaules!

  3. Gandrīz neticami saturīgs raksts Latvijas šodienas realitātei. Ja vēl būtu teikums: “Krievija slikta, Amerika laba”, tad varētu teikt – valstiski nozīmīgs raksts.

  4. Nevis zaļie biedē, bet gan ZINĀTNIEKI!
    Primitīvs raksts.
    Uz sabiedrības attīstību (ilgtspējīgas attīstību ) jāskatās ne tikai caur ekonomiskās attīstības prizmu, bet jāņem vērā globālo klimata pārmaiņu izraisītās vides, sociālās un kultūras problēmas.
    Zinātnieki pasauli brīdināja jau pag.g.s 70. gados nevis pirms 10 gadiem.
    Cilvēku būtiska iejaukšanās dabas likumsakarībās ir redzamas ne jau tūlīt, ir jāpaiet ne tikai 10 gaiem, bet pat 50 gadiem, lai atrastos tādā situācijā, kad būs jau par vēlu.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +4.9
Alūksne +3.2
Daugavpils +2.7
Saldus +4.6
Liepāja +5.7
Jelgava +3.1
Ventspils +5.7
Limbaži +4
Madona +3.1
Rēzekne +2.6
Draugiem Facebook Twitter Google+