Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. oktobris, 2013
Drukāt

Ģenētiski modificēto nevēlas


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pēc deputātu balsojuma Bauskas domē oktobra beigās Latvijā, visticamāk, būs par vienu novadu vairāk, kas aizliedzis savā teritorijā ģenētiski modificētu kultūru audzēšanu.

To redakcijai vakar apliecināja gan Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks, gan agrāk – vairāki citi domes deputāti. Patlaban no 109 Latvijas novadiem vēl sešos – Mārupes, Salaspils, Babītes, Engures, Saulkrastu un Strenču – ir atļauts audzēt ģenētiski modificētas kultūras.

Viens no 1423


Bauskā balsojums par ĢMO (ģenētiski modificētu organismu) aizliegumu notiks jau otro reizi. Pirmo reizi 2010. gadā, neskatoties uz sabiedriskajā apspriešanā un deputātu komisijās pausto aizliegumu, par to nenobalsoja. Šā sasaukuma deputāti un toreizējais Bauskas Lauksaimniecības konsultāciju centra vadītājs Guntis Liepa atceras – iemesls bija “Jaunā laika” deputāta Gintauta Tarvida kaismīgā uzstāšanās. G. Tarvids ir lielsaimnieks, saistīts ar cūku audzēšanas nozari. Uzņēmējs šajā domes sasaukumā nav ievēlēts un savu attieksmi pret ĢMO paust nevēlējās.

Sabiedriskajā apspriešanā, ko rosināja novada deputāts Vladislavs Novickis un kas notika no šā gada 1. augusta līdz 30. septembrim, atbalstu ĢMO audzēšanai pauda tikai viens no 1423 brīvprātīgajiem aptaujas cilvēkiem. Viņš savu viedokli pamato šādi: “1. Nav pierādīts, ka tādu kultūraugu audzēšana var nodarīt ļaunumu cilvēkiem un apkārtējai videi. 2. Katrs aizliegums prasa veidot kontroles mehānismu tā ievērošanai un līdz ar to arī papildu izdevumus. 3. Aizlieguma gadījumā pazemināsies novada zemnieku konkurētspēja – brīvajā tirgū uzvar tas, kurš spēj saražot lētāk. 4. Aizlieguma iniciatori spekulē ar iedzīvotāju bailēm no visa jaunā, tāpēc racionāli apsvērumi netiek ņemti vērā.”

Kas maksā, tas pasūta


Vienīgā ĢMO aizlieguma noliedzēja argumenti gan nav nopietni vērā ņemami. ĢMO sēklas ir dārgākas nekā parasto augu sēklas, arī pesticīdi, ko ģenētiski modificētajām kultūrām ik gadu vajag aizvien vairāk, ik gadu maksā aizvien dārgāk. Ģenētiski modificētās kultūraugu sēklas var pirkt tikai no viena pārdevēja – “Monsanto”, tās nedrīkst glabāt nākamajai sējai. Neatkarīgi zinātnieki jau sen ir pierādījuši, ka ar modificēto kukurūzu barotajām žurkām otrajā paaudzē nav pēcnācēju, šiem grauzējiem rodas iekšējo orgānu bojājumi.

Pēc ĢMO sojas ieviešanas Lielbritānijā 1998. gadā par 50% pieauga alerģiju daudzums, ko izraisa soja, jo modificētā olbaltumviela ir sveša organismam. Lietojot pārtikas produktus, kas satur noteiktus ģenētiski modificētus hormonus, nesamērīgi paātrinās bērnu augšana, attīstās audzēji.

Aitu barošana ar ģenētiski modificētu kukurūzu radījusi aizkuņģa dziedzera un aknu bojājumus, bet barošana ar soju radīja izmaiņas nierēs un sirdī. Govju, bifeļu, aitu, vistu un zirgu barošana ar ģenētiski modificētiem kukurūzas un kokvilnas augiem radīja caureju.

Dabu nevar modelēt


Biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis Jānis Brizga teic, ka patlaban pārtikas produkti, ka satur ĢMO, ir kļuvuši par vienu no tirdzniecības kara objektiem starp ASV un Eiropas Savienību. J. Brizga uzsver – gēnu inženierija ir palielinājusi cilvēku kontroli pār dabas procesiem. Kas dabai prasītu gadu tūkstošus ilgu evolūcijas procesu, ar gēnu inženierijas palīdzību ir veicams vienā mirklī. “Tomēr tas nozīmē, ka jaunie organismi ir vāji pielāgoti kompleksai videi, kas attīstījusies sarežģītu evolūcijas procesu ceļā, un citi ekosistēmas elementi nav gatavi uzņemt jaunos dalībniekus. Daba ir pārāk kompleksa, daudzveidīga un neparedzama, lai mēs varētu to modelēt un paredzēt visas iespējamās sekas, ieviešot tajā fundamentālas izmaiņas. Tāpēc daudzi vides zinātnieki un speciālisti aicina uzņēmumus un valdības ievērot piesardzības principu, kas paredz nepieļaut rīcību, kamēr nav skaidras tās ietekmes,” tā J. Brizga. Viņš paredz – visticamāk, ES tuvākajā laikā neatvērs savu tirgu ĢMO.

ZM eksperte Inese Aleksejeva teic, ka Latvijā līdz šim neviens audzētājs nav izrādījis interesi par ģenētiski modificētu kultūru audzēšanu. “Tiem saimniekiem, kas vēlētos audzēt ģenētiski modificētās kultūras, būtu jāvēršas Valsts augu aizsardzības dienestā,” tā I. Aleksejeva.

Fakti


ĢMO Eiropā


Astoņas ES dalībvalstis – Austrija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Luksemburga, Polija, Ungārija un Vācija – savos likumos ir ietvērušas tā saukto drošības klauzulu, aizliedzot ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu (runa ir par kukurūzas šķirni MON810, ko radījis ASV koncerns “Monsanto”).

14 ES valstīs ir atļauts audzēt vien divas cilvēku pārtikā izmantošanai paredzētas lauksaimniecības kultūras – Vācijas ķīmiskās rūpniecības koncerna “BASF” izveidotos ģenētiski modificētos kartupeļus “Amflora” un MON810. kukurūzas šķirni.

Latvija ir vienīgā valsts ES, kas, saskaņojot ar Eiropas Komisiju, ir panākusi iespēju atļaut vai aizliegt ģenētiski modificētu kultūru audzēšanai pašvaldību līmenī.

Viedokļi


Kādu iemeslu dēļ ĢMO saturošus kultūraugus savā teritorijā neaizliedz pašvaldības?


Strenču novada vadītājs Jānis Pētersons: “Likums neliek apstiprināt noteikumus par ĢMO aizliegumu. Kas ir pateicis, ka ĢMO ir kaitīgi? Pārspīlējumi ir slikti. Mēs patlaban jau ēdam ģenētiski modificētus tomātus. Neticat? Pamēģiniet no sēklām izdiedzēt stādus! 2009. gadā, kad jautājums kļuva aktuāls, lielākā daļa pašvaldību ar aizliegumu apstiprināšanu centās apliecināt savu darbošanos cilvēku labā. Tās skrēja pakaļ modei. Ja būs drauds, iesaistīsim sabiedrību, ekspertus, vērtēsim, un dome lems. Ir taču arī ģenētiski modificēti ātraudzīgie kārkli. Mēs neatbalstām un arī nenoraidām ĢMO.”

Engures novada vadītājs Gundars Važa: “Novads ir vienīgais Latvijā, kur ārzemnieki nav nopirkuši nevienu hektāru zemes. Mūsu zemniekiem ĢMO kultūras nav izdevīgas, esam ar viņiem runājuši. Turklāt divos no trijiem novada pagastiem ar lauksaimniecību tikpat kā nenodarbojas. Mums lauksaimniecības zeme nav auglīga, turklāt ĢMO sēkla ir daudz dārgāka nekā parastā sēkla. Kad sapratīsim – kādam ir kārdinājums darboties ar ĢMO, tad pie šā jautājuma atgriezīsimies.”

Babītes novada vadītājs Andrejs Ence: “Lai lemj valsts, kāpēc tas jādara katrai pašvaldībai. Mūsu novadam ĢMO nav tik svarīgs jautājums, neuzskatām, ka tam jātērē laiks. Novadā darbojas viens divi nopietni lauksaimnieki.”

Saulkrastu novada vadītājs Ervīns Grāvītis: “Kāpēc apstiprināt bezjēdzīgus noteikumus? Tikpat labi Saeima varētu apstiprināt likumu par vaļu audzēšanu. Mēs labāk izskatāmies, ja noteikumu par ĢMO aizliegumu nav. Noteikumi nav vajadzīgi arī tāpēc, ka to izpildes kontrole būs bezjēdzīga.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+