Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. jūlijs, 2014
Drukāt

Grāmatas ar gadsimtu elpu: Gaismas pilī skatāmi 80 unikāli viduslaiku darbi

gramata4878

Svētajai jaunavai Marijai veltītās stundu lūgšanas – laikmeta estētikai atbilstoša, bet sava mākslinieciskā noformējuma dēļ – unikāla grāmata ar roku zīmētām miniatūrām, tekstu au attēlus aptverošām augu un dzīvnieku kompozīcijām.

Gaismas pilī jūlija sākumā durvis vērusī izstāde “1514. Grāmata. 2014.” ir ne vien spilgts notikums Latvijas kultūrā un “Rīga 2014” programmā, bet arī aizraujošs piedzīvojums un gluži kā uzvedums, kur katrai grāmatai sava loma, vēstot par Eiropas kultūras daudzveidību cauri laikiem.

Mistiskā pustumsā renesanses laika mūzikas skaņu ietērpā iznirst izstādes vitrīnas, kurās pagaidu mājvietu guvušas 80 unikālas grāmatas, kas dienas gaismu ieraudzījušas tālajā 1514. gadā un Rīgā nonākušas no Eiropas nozīmīgākajām grāmatu krātuvēm. Taču, kā atzīst notikuma koncepcijas autors, vēsturnieks Gustavs Strenga, “izstāde nav tikai par grāmatām. Caur tām mēs vēlamies parādīt laikmetu un to, kā mainās cilvēks un sabiedrība.”

Saikne cauri laikiem


Kāpēc autoriem likās tik būtiski tieši šobrīd runāt par šo 500 gadus seno saikni cauri laikiem?

– Konstatēju, ka būtu ļoti interesanti skatīt Eiropas kultūras telpu viena – 1514. – gada šķērsgriezumā ar grāmatu starpniecību. Atklāju, ka 1514. gadā notikušas aizraujošas lietas – un tieši sakarā ar grāmatām. Mani fascinēja iespēja tieši ar šā gada piemēru parādīt milzīgu notikumu daudzveidību. Piemēram, Roterdamas Erasms 1514. gadā no Anderlehtas dodas uz Londonu, pēc tam – uz Parīzi, Strasbūru un gada beigās – uz Bāzeli. Likās, ka būtu nozīmīgi ieskatīties šajā laikmetā, kas ir ļoti interesants, jo ir tuvu Reformācijai. Mēs sakām – Reformācija sākās 1517. gadā, taču 1514. ir ļoti interesants tieši kā kritiskās masas krāšanās gads. Turklāt izrādījās, ka milzīgajās izmaiņās vērojamas paradoksālas atkārtošanās un līdzības ar mūsdienām. Piemēram, Svētās Romas impērijas valdnieka Maksimiliāna valsts ļoti atgādina Eiropas Savienību. Savukārt saistībā ar Roterdamas Erasma ceļojumu rodas paradoksāla doma, ka starp Eiropas gaišākajiem prātiem jau toreiz pastāvējis sociālais tīkls, jo viņi viens otru ļoti labi pazinuši un sazinājušies. Tāpat – nezinu, vai Eiropas vēsturē ir vēl senāka preses relīze par paziņojumu, ko pēc tam, kad Polijas armija 1514. gada 8. septembrī sakauj krievus Oršas kaujā, uz vienas lapiņas izdrukā un visiem Eiropas valdniekiem izsūta Polijas-Lietuvas karalis Sigismunds (šis dokuments apskatāms arī izstādē. – Red. piez.). 1514. gadā Lincā dzejniekam Joahimam Vadiānam piešķir dzejas balvu – arī tas izklausās tik mūsdienīgi. Turklāt tieši šajā laikā pirmo reizi tā pa īstam uz skatuves iznāk cilvēks. Un – agrāk grāmata bija greznība, bet tagad pēkšņi parādās vienkārši, lēti, tautai pieejami izdevumi, – stāsta izstādes idejas autors, LNB direktors Andris Vilks.

Tā kā izstādē apskatāmie izdevumi ir ārkārtīgi vērtīgi un daudzi pat vienīgie eksemplāri pasaulē (pēc aplēsēm, 1514. gadā kopā klajā nākušas tūkstoš grāmatu, un 80 no tām apskatāmas Rīgā), ceļš pie tiem bijis smags un piedzīvojumiem bagāts. Viskuplākais grāmatu skaits nācis no Austrijas Nacionālās bibliotēkas, Bavārijas Valsts bibliotēkas, Strasbūras Nacionālās universitātes bibliotēkas – grāmatu krātuvēm, kas ļoti bagātas tieši ar 16. gs. izdevumiem. Šo uzskaitījumu varētu turpināt – no Joahima Vadiāna bibliotēkas Sanktgallenē, piemēram, atceļojusi viena grāmata, toties kāda – ar paša Roterdamas Erasma un 16. gs. kulta autora Joahima Vadiāna piezīmēm. Pa divām 1514. gadā izdotām grāmatām nākušas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas krājuma.

Grāmata maina sabiedrību


Ņemot vērā grāmatu unikālo – īpaši vērtīgo un aizsargājamo – statusu, daudzus izstādes eksponātus Latvijā nevar rādīt ilgāk par trim mēnešiem. Tāpēc ekspozīcijā grāmatas ik pa laikam tiks mainītas. Andris Vilks teic, ka šis bijis viens no sarežģītākajiem jautājumiem sarunās ar citvalstu bibliotēkām: — Jāatzīst, ka bibliotēku vadība parasti ir daudz pretimnākošāka nekā reto grāmatu restauratori un saglabāšanas eksperti.

Vairākos gadījumos sarunās nācies iesaistīt Latvijas vēstniekus. Šādi, piemēram, izdevies panākt, ka no Mančestras bibliotēkas Latvijā nonācis “Magna Carta” 1514. gada izdevums – fundamentāls darbs angļu-amerikāņu tiesību vēsturē. To nav atļauts pat atvērt (šī ir vienīgā tāda grāmata izstādē), tomēr jau pats fakts, ka šis izdevums nonācis Latvijā, ir unikāls. Izstādes tapšanas laikā A. Vilks pats personiski ticies ar vismaz desmit bibliotēku vadītājiem. Taču ir grāmatas, ko organizatoriem, pat ar milzu neatlaidību, tā arī neizdevās iegūt – piemēram, 1514. gadā iespiesto Aškenazi ebreju grāmatu, kuras eksemplārs ir vienīgais pasaulē un glabājas Prāgas ebreju muzejā.

Tomēr izstādē apskatāmi daudzi unikāli eksemplāri – teiksim, Svētās Romas impērijas valdnieka Maksimiliāna I 1514. gadā izdotā lūgšanu grāmata no Austrijas Nacionālās bibliotēkas. Izstādē digitāli apskatāms šīs lūgšanu grāmatas eksemplārs arī no Bavārijas Valsts bibliotēkas Minhenē, kurā ir Lūkasa Kranāha un Albrehta Dīrera zīmējumi. Nevienu grāmatu izstādē gan nevar šķirstīt fiziski, toties tas iespējams elektroniskā formā, jo pie katras vitrīnas izvietotas digitālās planšetes.

Gustavs Strenga teic: – Vēlamies, lai izstāde parādītu 1514. gadu kā pārmaiņu laikmetu, kas būtiski skar arī grāmatu. Piemēram, tikai 16. gs. sākumā tā iegūst titullapu, kļūst mazāka – vienā lapā var nodrukāt daudz vairāk teksta, parādās kursīvs. Arī šobrīd esam ļoti līdzīgā situācijā, kad digitālo tehnoloģiju ietekmē grāmata ļoti būtiski mainās.

Izstādē apskatāmi arī vairāki uz pergamenta ar roku rakstīti manuskripti. Mērķis ir parādīt, ka Gūtenberga izgudrojums nenozīmēja ar roku rakstītās grāmatas beigas, tāpat kā mūsdienās ar elektronisko grāmatu nebeidzas iespiestā grāmata.

– Vēlamies pavēstīt, ka grāmata nav tikai objekts, bet arī maina sabiedrību. 1514. gads ir laikmets neilgi pirms ļoti būtiskām pārmaiņām – Reformācijas. Arī mēs nevaram pateikt, kas notiks pēc 2014. gada, tomēr redzam, ka pasaule šajā brīdī tāpat ļoti mainās. Atšķirībā no 1514. gada mēs gan nezinām, kā tas beigsies, – teic Gustavs Strenga.

Katrai grāmatai sava loma


Atšķirībā no mākslas darba grāmata ir ļoti sarežģīti izstādāms priekšmets. Autoriem tomēr veiksmīgi izdevies ar to tikt galā, jo, izmantojot mūsdienu modernāko tehnoloģiju sniegtās iespējas, izstāde ir ļoti daiļrunīga – sniedz arī informāciju par laikmetu, tā garu, par cilvēkiem, kas tajā darbojušies. Līdz ar to ir interesanta gan aizrautīgiem vēstures interesentiem, gan pavisam maziem bērniem, kuri varbūt pirmo reizi tiek ievesti aizraujošajā seno grāmatu pasaulē.

Ekspozīcijā uzmanību piesaista, piemēram, apjomā iespaidīgā četrās senajās – senebreju, sengrieķu, haldiešu un latīņu – valodās iznākusī “Biblia Poliglota”, ko sāka izdot 1514. gadā. Šī grāmata savulaik mainīja domāšanu un bija ļoti būtiska Reformācijā, kuras mērķis bija atgriezties pie pirmatnējiem Bībeles tekstiem. Andris Vilks stāsta, ka tās konceptuālā nozīme būtiska arī Latvijai, jo Alūksnes mācītājs Ernsts Gliks Bībeli latviešu valodā tulkoja nevis no vācu valodas, kas būtu daudz vienkāršāk, bet gan no senebreju (Veco Derību) un sengrieķu valodas (Jauno Derību). – Mēs runājam par 1514. gada “Poliglotu”, bet nonākam līdz 17. gs. beigās Alūksnē dzīvojušajam luterāņu mācītājam Ernstam Glikam, – viņš teic.

Izstādē atvēlēta vieta arī 16. gs. sākuma Latvijas vēstures – Livonijas laika norisēm. Tās atspoguļo, piemēram, Rīgas arhibīskapa Jaspera Lindes pasūtītais un Parīzē vai Amsterdamā iespiestais Rīgas breviārijs, kas Rīgā nonāca 1514. gadā, lai gan šeit grāmatas sāka iespiest vēl tikai pēc 70 gadiem.

Līdzās liturģiskajām un lūgšanu grāmatām var apskatīt arī pavārgrāmatas, rēķinu grāmatas, pirmos kalendārus, dzejas grāmatas un pat romānu par karaļa Artura apaļā galda bruņiniekiem.

– Vēlamies parādīt, ka grāmata ietekmē pat to cilvēku dzīves, kas grāmatas nelasa – vēlo viduslaiku sabiedrībā tekoši lasīt taču prata ne vairāk kā piektdaļa sabiedrības, viduslaiki ir kultūra, kurā lasa priekšā, – stāsta Gustavs Strenga.

Izstādei “1514. Grāmata. 2014.” ir vēl viena būtiska – Eiropas – dimensija, jo ne velti to varēs skatīt līdz 2015. gada 1. aprīlim, kad Latvija jau trīs mēnešus būs Eiropas savienības prezidējošā valsts.

– Es uzņemos drosmi apgalvot, ka izstāde būs nozīmīgs notikums visas Eiropas mērogā, – saka Andris Vilks.

Neraugoties uz vērienu un nozīmību, izstāde pieejama bez maksas un skatāma Gaismas pils pirmajā stāvā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+