Pasaulē
Eiropa

Grēkāža grēksūdze 0


Kvēlākais vienotas Eiropas aizstāvis Žans Klods Junkers un skaļākais nacionālists, britu eiroskeptiķis Naidžels Farāžs pēc runas spēja arī pajokot. No tribīnes Farāžs iebilda Junkeram: “Redzu, te zālē ES karogs ir virs dalībvalstu karogiem. Cilvēkiem ir nacionālās identitātes, viņi redz citādu Eiropu.”
Kvēlākais vienotas Eiropas aizstāvis Žans Klods Junkers un skaļākais nacionālists, britu eiroskeptiķis Naidžels Farāžs pēc runas spēja arī pajokot. No tribīnes Farāžs iebilda Junkeram: “Redzu, te zālē ES karogs ir virs dalībvalstu karogiem. Cilvēkiem ir nacionālās identitātes, viņi redz citādu Eiropu.”
Foto: Jean-Francois Badias/AP/LETA

Vairāk sapīkuma un attaisnošanās pretstatā varenajām ambīcijām pirms trim gadiem un pērn – tādu iespaidu man radīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera pēdējā runa Eiropas Parlamentā par stāvokli ES.

 

Pirms gadiem un tagad

Savā pirmajā runā Eiropas Parlamentā par stāvokli Eiropas Savienībā 2015. gadā Žans Klods Junkers norādīja: “Šajā savienībā ir par maz Eiropas. Un šajā savienībā ir par maz savienības. Tas mums jāmaina. Un tas mums jāmaina tūlīt.” Un sekoja darāmo darbu saraksts. Piemēram, par kopīgu ārējo robežsardzi. Tā neīstenojās, kā iecerēts, tomēr tagad ierosināts līdz 2020. gadam palielināt Eiropas robežsargu rindas līdz 10 tūkstošiem robežsargu.

Pēc apspriešanai izvirzītajiem pieciem ES attīstības scenārijiem Žans Klods Junkers pērn izvirzīja sesto, kas paredz vienu ES prezidentu, vienu valūtu visām dalībvalstīm un vienu attīstības ātrumu visiem. Citiem vārdiem, federālāku Eiropu, ko viņš šajā runā dēvē par “suverēnāku Eiropu”. Viņa Eiropas nākotnes vīzijas, kā arī pagājušā gada ierosinājumi par kopīgu ES finanšu ministru, par ES izlūkošanas vienību, par kvalificēto balsu vairākumu, lemjot par nodokļiem, vēl nav īstenojušās, bet Junkers jau rosina atteikties no ES dalībvalstu veto tiesībām ārpolitikas jautājumos. EP deputāte Sandra Kalniete šajā priekšlikumā saskata atbilstību Latvijas interesēm: “Tas nozīmētu, piemēram, ka neviena dalībvalsts, kurai ir kādas īpašas intereses vai īpašas ietekmes no kādas trešās valsts (piemēram, Krievijas), vairs nevarētu bloķēt ES lēmumu par sankcijām vai uzsākt humanitāru misiju vai balsot Apvienotajās Nācijās.”

Arī Bulgārijas, Horvātijas un Rumānijas uzņemšana Šengenas zonā gada laikā nav pavirzījusies uz priekšu, kaut gan parlamentārieši norādīja, ka šīs valstis gaidījušas pietiekami ilgi. Tikai par Eiropas Prokuratūras izveidi lēmums ir pieņemts, un tā sāks darboties 2020. gadā. Arī šogad runa nāca komplektā ar 18 EK priekšlikumiem.

Tagadējais secinājums “ģeopolitika māca, ka ir pienācis laiks Eiropas suverenitātei” neved uz lielāku noteiktību. Junkers vērsās pret “aprobežotu” nacionālismu, bet iestājās par patriotismu, nedodot skaid­rojumu, ar ko tie atšķiras. “Nē – neveselīgam nacionālismam, jā – apgaismotam patriotismam,” viņš teica. Tagad tie, kuriem pārmetīs šauru, ES vērtību konjunktūrai neatbilstošu domāšanu, varēs atbildēt, ka viņi ir apgaismoti patrioti.

 

Eiropas Komisija vienmēr būs grēkāzis

Vēl pirms gada skanēja: “izdarīsim visu iespējamo, lai īstenotu vērienīgus nākotnes plānus.” Jau pirmais mērķis – demokrātiskās vērtībās un efektīvā lēmumu pieņemšanā balstīta savienība – sāka buksēt pie tiesu darbiem ar Poliju un ungāru atteikšanās uzņemt migrantus. Tik īsā laikā nevaram mainīties, šī komisija nav pabeigusi savu darbu, un turpmāko mēnešu laikā jādara viss iespējamais, runas sākumā norādīja Junkers. “Man nav pieņemami, ka komisija vienīgā tiek vainota par visām neveiksmēm, bez kurām, protams, neiztikt. Mūsu priekšlikumi visiem ir zināmi, tie ir jāpieņem un jāīsteno. Es arī nākotnē nepieļaušu – ja radīsies tāda situācija –, ka komisija tiek padarīta par vienīgo grēk­āzi. Grēkāži ir sastopami visās iestādēs, taču komisijā un Eiropas Parlamentā to ir vismazāk,” viņš pārmeta.

EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni reaģēja uzreiz pēc runas: “Eiropas Parlaments nevēlas būt grēkāzis, bet vēlas spēlēt lielāku lomu un uzņemties likumdošanas iniciatīvas tiesības. Esam vienīgais parlaments pasaulē, kam nav tiesību ierosināt likumus.”

Attaisnojot Eiropas Komisiju, debatēs Eiropas Tautas partiju grupas priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers, kurš ir viens no kandidātiem uz EK priekšsēdētāja amatu pēc vēlēšanām, apgalvoja, ka, pateicoties Junkera drosmei un apņēmībai, Eiropa ir spēcīgāka nekā pirms četriem gadiem. “Visi viņa solījumi ir nonākuši parlamentā,” viņš piebilda, tādējādi atzīstot, ka Junkers vārdu turējis, taču ne visi ierosinājumi izgājuši cauri politiskajām dzirnavām. Pat opozīcijā esošās Sociālistu un demokrātu grupas priekšsēdētājs Udo Bulmans no tribīnes sauca: “Cepuri nost, jūs ­esat Eiropas Komisijas politiskais līderis, neesat dalībvalstu galvaspilsētu runasvīrs. Ar to atšķiraties no sava priekšgājēja.”

Komisija ierosinājusi arī jaunus noteikumus, lai labāk aizsargātu vēlēšanas pret trešo valstu manipulācijām vai privātām interesēm – jā, arī tādas ir, uzsvēra Junkers.

Gajs Ferhofštads trešās valstis nosauca vārdā: “Pret Krievijas iejaukšanos vēlēšanās – vajag izveidot ES institūciju, kas vērstos pret iejaukšanos EP vēlēšanās, pirms ir par vēlu. Izmantojiet visus pantus visās jomās, arī nodokļu jomā,” viņš aicināja Junkeru. “ES Padome nav spējīga pieņemt lēmumus. Eiropas Komisijai šī ir pēdējā iespēja. EK nākotnē būs Eiropas valdība, kurai jāturpina Junkera iesāktais. Eiropas valdība pretsvarā nacionālistiem un populistiem.”

 

Migrācija un Āfrika

“Ir pēdējais laiks sākt bēgļu krīzi pārvaldīt. Cita risinājuma nav,” teica Junkers pirms trim gadiem. “Mēs nevaram turpināt ķildoties par pagaidu risinājumiem ikreiz, kad ierodas jauns kuģis. Ar pagaidu solidaritāti nepietiek. Mums vajadzīga ilgstoša solidaritāte – šodien un pastāvīgi,” Junkers teica trešdien. Ar jaunākajiem ierosinājumiem Eiropas Komisija cer panākt kompromisu par migrācijas politikas un robežu pārvaldības reformu. Kaut arī šajos trijos gados par 80% ir samazinājies bēgļu pieplūdums pāri Vidusjūrai un jūrā izglābti 690 tūkstoši cilvēku, sociāldemokrātu priekšstāvim Udo Bulmanam tas liekas nepietiekami: “Cilvēki slīkst un viņiem nav drošu ostu, kur pietauvoties Itālijas jaunās valdības dēļ.” Viņš iestājās pret dalībvalstu tiesībām atteikties solidāri uzņemt bēgļus. Eiropas Parlaments balsojumā trešdien ar divu trešdaļu pārsvaru nolēma saukt Ungāriju pie atbildības saskaņā ar Lisabonas līguma 7. pantu par pamatvērtību pārkāpuma draudiem. Tas var novest pie balsstiesību atņemšanas Ungārijai ES Padomē.

Migrācijas krīzes risinājumam visbūtiskākā ir tās cēloņu novēršana. Kaut arī pagrieziens no humanitārās palīdzības uz darbavietu radīšanu Āfrikā sākās jau attīstības komisāra Andra Piebalga laikā, investīciju mērogi bija mazi. Tagad EK ierosina veidot partnerību ar Āfriku. “Āfrikai ir vajadzīga nevis labdarība, bet gan patiesa un taisnīga partnerība. Un arī mums, Eiropas iedzīvotājiem, ir vajadzīga šī partnerība. Šodien mēs ierosinām izveidot jaunu Eiropas un Āfrikas ilgtspējīgu ieguldījumu un nodarbinātības aliansi. Mūsu iecerētā alianse palīdzētu izveidot gandrīz 10 miljonus darbavietu nākamo piecu gadu laikā vien,” teica Junkers.

Vēl sagaidāms, ka, pateicoties ES ieguldījumiem transporta infrastruktūrā, 24 miljoniem cilvēku Āfrikā būs pieejami visu gadu lietojami ceļi. Pateicoties garantijai 75 miljonu eiro apmērā, Ārējo investīciju plāna vienotā ieguldījumu programma ļaus radīt 800 000 darbavietu. 750 tūkstoši afrikāņu saņems arod­apmācību prasmju attīstīšanai, studentu apmaiņas programmās piedalīsies 35 tūkstoši. “Āfrikai nevajag labdarību, bet patiesu partnerību. Lielāko tirdzniecības zonu pasaulē – ES jābūt kopā ar Āfriku, lai dotu pretsparu ķīniešiem, kas šobrīd investē Āfrikā,” piebalsoja Gajs Ferhofštads, liberāļu līderis parlamentā.

LA.lv