Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. jūlijs, 2015
Drukāt

Guntis Zemītis: Latviešu negatīvā attieksme pret bēgļiem sakņojas padomju okupācijas laikā piedzīvotajā (34)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Latvieši sevi uzskata par salīdzinoši konservatīvu tautu, kura nemeklē laimi svešās zemēs, cieši turas pie sava zemes, un ar neizprati skatās uz tiem, kuri rīkojas savādāk. Šis redzējums izveidojās XIX gs. otrajā pusē, kad latvieši beidzot ieguva iespēju izpirkt savu zemi no muižas un ar smagu darbu, maksājot paši par savu zemi, sāka piepildīt sen loloto sapni par savu “kaktiņu, savu stūrīti zemes”.

Latviešu attieksmi pret imigrantiem būtiski ietekmēja padomju okupācijas laikā piedzīvotā migrācija no PSRS slāvu republikām uz Latviju, kā rezultātā latvieši kļuva par minoritāti lielākajās pilsētās, bet tuvākā nākotnē bija paredzama kļūšana par minoritāti arī republikā kopumā. Latviešu valodai tika atvēlēta arvien nenozīmīgāka loma teju visās dzīves sfērās, ja nu vienīgi kultūrā tā saglabāja savas pozīcijas. Pārdzīvotais radījis kultūras traumu, kas būtiski ietekmē vidusmēra latvieša skatījumu uz bēgļu problēmu.

Patiesība ir mazliet savādāka. Jau XIX gadsimtā tie latvieši, kuriem tēvzemē neatradās “savs kaktiņš” devās to meklēt kaut kur citur Krievijas plašumos, kaut vai tālajā Sibīrijā. Pēc dažām aplēsēm no 1850. līdz 1914.gadam Krievijā izveidojās 514 latviešu zemnieku kolonijas.


Nemierīgajā XX gs. latvieši nevienu vien reizi bija spiesti doties arī politiskajā trimdā. Vispirms jau pēc 1905.gada. Raiņa un Aspazijas gadā varam atcerēties, ka arī šie mūsu tautas dižgari pēc 1905.gada meklēja patvērumu trimdā. Sekoja Pirmais pasaules karš, kura sākumā ap 900000 latviešu devā bēgļu gaitas uz Krievijā. Nākamais lielais emigrācijas vilnis saistās ar Otro pasaules karu, kad kara beigās, glābjoties no atkārtotas padomju okupācijas Rietumeiropā nonāca ap 120 000 latviešu, vēl ap 6000 bēgļu laivās no Kurzemes piekrastes devās uz Gotlandi. Dažus gadus vēlāk latviešiem no t.s. pārvietoto personu (DP) nometnēm atļāva ieceļot Austrālijā, ASV, Lielbritānijā, Kanādā u.c. Pēckara gados varējām sevi mierināt, ka latviešiem nav ekonomisko bēgļu, ir tikai politiskā emigrācija. Situācija mainījās pēc neatkarības atjaunošanas, kad pārejas periodā no PSRS uzspiestās plānveida saimniekošanas vajadzēja pāriet uz tirgus ekonomiku. Sabrūkot vienam saimniekošanas modelim, bet otram esot tikai tapšanas stadijā, daudzi meklēja dabu un pārticību ārzemēs. Tā vairs nebija politiskā emigrācija, bet ekonomiskā emigrācija. Patīk vai nē, bet mīts par turēšanos pie sava “kaktiņa”, sava stūrīša zemes” bija sagrauts. Var teikt, ka no brīža, kad latviešiem izveidojās ekonomiskā emigrācija, mums vairs nav morālu tiesību pārmest tiem, kuri dodas politiskajā trimdā, jeb izsakoties vienkāršāk – glābj savu kailo dzīvību.

Daudz nopietnāka problēma ir padomju okupācijas seku pārvarēšana. Padomju laikā radītā kultūras trauma joprojām liek izjust bailes par latviešu valodas likteni un latviešu nācijas pastāvēšanu tālākā nākotnē. Jautājums vai pāris simtu Ziemeļāfrikas bēgļu būtiski pasliktinās latviešu valodas situāciju un radīs draudus nācijas pastāvēšanai? Atbilde ir noliedzoša. Šie cilvēki nevar kaut cik jūtam ietekmēt demogrāfisko situāciju, apdraudēt latviešu valodu, un vismaz ne šajā paaudzē, drošību. Tad jau Latvijas valstij daudz lielāku apdraudējumu rada uzturēšanās atļauju tirgošana un uzņēmumu nonākšana ārvalstu, īpaši jau Krievijas kapitāla kontrolē.

Bēgļu uzņemšana saasina jautājumu, kas gan tiek nemitīgi cilāts, bet līdz galam tā arī nav atrisināts. Tas ir jautājums par multikulturālu sabiedrību un sabiedrības integrāciju. Ja gribam dzīvot demokrātijas apstākļos, mūsu sabiedrībai ir jābūt atvērtai. Tas liek iemācīties neciest no apkārtējo dažādības. Tomēr multikulturālas sabiedrības modelis bez integrācijas slēpj sevī arī draudus. To parāda vairākkārtīgie terora akti Francijā, ASV un citviet. Zīmīgi, ka tos bieži paveic cilvēki, kuri ir dzimuši un uzauguši jaunajā mītnes zemē, bet palikuši tai sveši, garīgi dzīvojot citā, iedomātā pasaulē. Latvijai līdz šim izdevies izvairīties no līdzīgām traģēdijām, bet nedrīkst izlikties neredzam, ka daļa cittautiešu dzīvo citā pasaulē ar citām vērtībām un citu sociālo atmiņu.

Ziemeļāfrikas bēgļu ierašanās varētu dot jaunu stimulu integrācijas politikas sakārtošanai un pilnveidošanai.

Latvijas integrācijas politikas pamatnostādnes nosaka, ka integrācijas kopīgais pamats ir latviešu valoda, piederības sajūta Latvijas valstij, un tās demokrātiskajām vērtībām, cieņa pret Latvijas unikālo kultūrtelpu, kopīgas sociālās atmiņas veidošana. Ja šie pārsimts bēgļu tiešām savu tālāko likteni saistīs ar Latviju (par ko gan varētu šaubīties) viņiem jāmācās latviešu valoda un jāintegrējas latviešu sabiedrībā. Latvijai ir visas iespējas izvairīties no traģēdijām, kādas piedzīvojušas vairākas Rietumvalstis, bet tas prasa gudru un pārdomātu politiku. Katrā ziņā tā nedrīkstētu balstīties uz naidu, neuzticību un bailēm.

Guntis Zemītis
Biznesa augstskolas Turība profesors

Pievienot komentāru

Komentāri (34)

  1. kur jūs ņēmāt, ka latviešiem negatīva attieksme. Vai komunists ir latvietis?

  2. Okupācijas sekas zeļ un zied, par to gādā Saeimā un valdībā silti iekārtojusies kompartijas nomenklatūra. Atceraties vien, kas tik katrs no viņiem bija. Nebija saimnieki tad un nav saimnieki arī tagad. Zinot,ka katram bēglim ir ģimene,kas agrāk vai vēlākpievienosies, pareizināsim to ar skaitli 10 vismaz ,un tad jau run’asim par valsts past’avēšanu.Kāpēc profesors tik sekli un bezatbildīgi pārmet tautai neiecietību,nevērtējot iemeslus. Bez tam, ir valstis,kas dod ieročus, lai viņi tādā veidā regulē savu pārapdzīvotību, tātad uz priekšu, kungi, kāpēc citiem jāizstreb jūsu alkatības sekas. Un beidzot, pašreizējā valdība un tās partija ar visu spici ir pierādījuši, ka atbildīgos brīžos atbildību neuzņemas, atcerēsimies Zolitūdi un to, kas notika līdz šim.Saeima negribēja atbildību nostiprināt ar likumu, par ko mēs vispār varam būt droši šajā valstī? ….tikai par iznīcību…

  3. Nebusim naivi,nekadas integracijas nebus!!! To pierada rietumvalstis,savi kvartali,kur policija nelabprat iegriezas,savas mosejas,savas tradicijas u.t.t.

  4. Pilnīgi atbalstu NA viedokli,ka Latvija un citas Baltijas valstis ir pietiekoši pieņēmušas slāvu migrantus PSRS laikā,la nebūtu jāuzņem rietumu valstu politikas radītie Āfrikas un Sīrijas bēgļu bari.Rietumvalstīm pašām jātiek galā ar savu politiku,galu galā šie bēgļi nebēg uz Indiju vai Ķīnu,bet nezin kāpēc uz ES…Vai tik tā nav slēpta ekonomiskā migrācija?

    • šis kārtējais “tautu staigāšanas”, kultūru sajaukšanas un cilvēku unificēšanas plāns jau nu nekāds labais būt nevar… Kļūsim vien visi vienādi, – tādi sadzīves līmeņa kultūras patērētāji, bet… arvien vēl domāt spējīgi roboti; un saviem “darba devējiem” varēsim kļūt par labu un lētu darbaspēku!
      Lai dzīvo globalizācija un kosmopolītisms…he he!

  5. Brīnišķīgs raksts.Tas būtjāiekļauj skolas mācību grāmatā “”IEVADS””vietā.Sāpīgi apzināties,bet “”Latvieši tagad ir globalizācijas produkti ar visāi izrietošām sekām””.

  6. Reālā integrācija Daces Dzenovska aprakstā “Valstsnācijas” slogs (Satori.lv):
    “…..Uz Annas un Raitas pleciem gūlās “valstsnācijas” slogs. Valsts disciplinārā aparāta vardarbība vērsās ne tikai pret Uzņēmuma darbiniekiem, bet arī pret Annu un Raitu, kuras pavisam ķermeniski izjuta “valstsnācijas” sloga smagumu. Raitai kļuva slikti, Annai bija žēl vīrieša, kurš neprata rakstīt. Abas baidījās, vai tiks ar godu mājās. Iespējams, ka arī šīs dienas vakarā Anna juta pretīgumu pret dzīvi kā tajās dienās, kad izrakstīti pieci soda protokoli. Idejiskais darbs, kā izrādās, var radīt nelabumu un pretīgumu pret dzīvi. Un nevis tāpēc, ka idejiskā darba objekti – Uzņēmuma darbinieki – uzvedās slikti, bet gan tāpēc, ka “valstsnācijas” slogs ir vardarbība pret cilvēku, tai skaitā pret šī sloga nesēju.”

  7. Kāpēc visu laiku jāklausās par to,ka latvieši tikuši uzņemti Zviedrijā utt?Mēs esam baltā rase un nav lielu mentālu atšķirību.Es negribu,ka mēs izzudīsim.Ienācēji vienmēr cīnās par savām tiesībām daudz sparīgāk.Mēs būsim zaudētāji.

  8. Nu ielaidīs tos 250 blandoņas,un ar to arī vis beigsies ? Šaubos gan ,kad uzreiz apstāsies bēgļu plūsma. Drīzāk būs tā,šie 250 gan jau dabūs mobīlos,un tad zvanīs savējiem un paziņos-braucat šurp,te ir baigi labi,gatavie stulbeņi te dzīvo. Braucat šurp.

  9. Ko nu mels, Gunča! Atbildēt

    Tā sakņojas faktā, ka šie laimes meklētāji (un tie tūkstoši, kas nāks pēc viņiem) savus daudzos bērnus varēs netraucēti sūtīt krievu valodas skolās. Un tā ir okupācijas laika seka, kas pastāv vēl šodien.

    • Mazākumtautību skolu tīklu Latvijā izveidoja 1920. gados pateicoties Raiņa aktivitātēm – tāpēc Gunča par tādām lietām labāk klusē.

      • tie centieni pakļaut un pārkrievot latviešus ir bijuši vienmēr, – jau kopš krievu impērijas pastāvēšanas.
        Domā ko runā, Kluci!

  10. kautrs jautājums garāmejot Atbildēt

    Biznesa augstskolas Turība profesor Zemīti, CIK bēgļu TU PERSONĪGI apņemies nodrošināt ar mūža maizi? Vai vari palielīties, ka esi integrējis kaut vienu oku.., pardon, ATBRĪVOTĀJU? Jebšu tas sprediķis tik honorāra dēļ?

  11. Nesen gadījās redzēt BBC ziņu raidījumu. Par Lībiju. Drupas, džips ar ložmetēju uz jumta un cilvēks, kurš no šī ložmetēja šauj pa skatītājam neredzamu mērķi. Jūs būtu ar mieru tur dzīvot? Es nē, un darītu visu iespējamo, lai tiktu no turienes prom. Dzīvoja cilvēki Lībijā, kā nu prasdami, nevienu neaiztika, kamēr uzradās NATO un atnesa demokrātiju. Kopā ar karu, teroristiem un islama valsti. Tad nu lai NATO valstis, kas to putru savārīja, arī uzņemas atbildību par situāciju un izpostītajām cilvēku dzīvēm, nevis vaino bēgļus. Lai ņem pie sevis tās valstis, kas Ziemeļāfrikā sacēla karu un nemieru. Pirmkārt jau -ASV!

    • Visvairāk vietas šiem cilvēkiem, kas negrib dzīvoe savā apvidū, ir tieši citur Āfrika, vai arī tukšajās Krievijas platībās.

      • Kāds sakars Āfrikas bēgļiem ar Krieviju? Krievija pie viņiem karu nesāka un ar savu demokrātiju neuzplijās…

  12. Es,no 70tajiem... Atbildēt

    Tādi Zemīši tiks noalgoti maisiem,lai bauriem smadzenes izskalotu…

  13. tikai viena maza, bet visaptveroša nianse ko biznesa mācītājs šeit nemin. Latvieši dodoties uz citu zemi bēgļu gaitās, ekonomiskās situācijas vai kara dēļ, svešatnē cītīgi mācījās un strādāja! To pašu nevar teikt par šodienas bēgļiem no Āfrikas kontinenta. Tāpēc ir nekorekti vilkt paralēles starp “toreiz un tagad”. Šodien ir pavisam cita realitāte!

    • Dzīvoju ārzemēs, tāpēc iebildīšu IR, kurš, droši vien, nevienu bēgli nekad acīs nav redzējis.
      Pazīstu vairākus, kuri UK ir ieradušies kā bēgļi. Starp viņiem ir medmāsas, IT darbinieki, skolotājs un tirdzniecības menedžeris. Protams, ka viņu kara pārņemtajā dzimtenē, tāpat kā kara laika Latvijā, domāja par izdzīvošanu, nevis par mācībām un studijām. Tikuši mierīgā un drošā vietā, šie cilvēki ieguva izglītību, strādā un ir iekļāvušies sabiedrībā.
      Nu jā, varēja tak zviedri latviešu bēgļu laivas stumt atpakaļ jūrā, lai peld, no kurienes nākuši. Brīnums, kāpēc gan viņi tā nedarīja? Ak, ja būtu bijis otrādi!…

      • Kapitalists ir kapitālists arī Zviedrijā – tāpēc stūma laivas pēc 1945.g.9.maija:
        ” PSRS tika izdoti 146 baltiešu karavīri — 132 latvieši, 9 lietuvieši un 7 igauņi.”

      • demografiska kolonizācija nav vēlama Atbildēt

        Kas dzīvoe Anglijā pēc 100 gadiem? Ne jau angļi.

  14. Tie nav bēgļi, bet ekonomiskie migranti. Sauksim lietas īstajos vārdos.

  15. Nu gan sarunājis muļķības! Kur tas redzēts ka cilvēkēdaji integrējas citu tautu kultūrā, Vai variet nosaukt kādu piemēru? Te jau pat mazliet augstāk attīstītais krievs nav izrādījis vēlmi integrēties cittautu kultūrā,ķīnietis Latvijā integrējas krievu kultūrā un te cer, ka slaists kurš savā mūža nav turējis karoti rokās pēkšni saks mācīties un apgūt citu tautu kultūru. Vai tad ar rietumu mītņu zemju pieredzi mūsu valdībai nepietiek? Gribās izbaudīt uz pašu kamiešiem? Un nav te ko demagoģiski salīdzināt olu kulteni ar Dieva dāvanu, jo tie latvierši kas bija spiesti pamest savu tēvu zemi, bija centīgi un nevis noziedznieki.

  16. Ja jau Eiropas Savienība sākotnēji uzceltu kādu rūpnīcu (atjaunotu VEF), tad dzīvojamās mājas, skolas, kultūras namus, slimnīcas, bibliotēkas – un tad ievestu “bēgļus” kā PSRS laikos, tad jau latviešu vairākums diezin vai sāktu dumpoties tā, kā tie “bēgļi” tagad dumpojas Francijā, Zviedrijā u.c. labklājības valstīs.

  17. To saka biznesprofesors .

  18. Biznesa augstskolas “Turība” diplomi,cik man zināms,-ļoti,ļoti zemā vērtē.

  19. Vai tiešām visi šie zemīši&Co, kas piesauc vēsturisko pienākumu, solidaritāti, latviešu izceļošanu uz Zviedriju un Kanādu, tiešām nesaprot vai tikai izliekas pret ko īstenībā protestē cilvēki? Ticiet man, neviens neiebilstu pret 300 zviedru, vācu vai kanādiešu bēgļiem – t.i. kristiešiem, strādīgiem, gataviem integrēties vietējā sabiedrībā. Tauta baidās no jaunas noslēgtas minoritātes kopienas rašanās – strauji augošas, agresīvi islamiskas, nestrādājošas, bet parazitējošas un protestējošas. Un nevajag tikai sākt par aizspriedumiem u.t.t., piesaucot kā piemēru pāris jaukus indiešu pavārus vai studentus! Reāls piemērs jau ir Francija, Anglija u.c. Rietumvalstis, kur arī cerēja solidaritāti un integrāciju, bet dabūja terorismu, parandžas, nogrieztas galvas un liesmojošus kvartālus.

  20. …šodien no dienvidu zemēm ”bēg” pēc sociālajiem pabalstiem pat 1000 Eu -ko vel. Jā organizatoriem takse pat ap 5ooo no pabalstiem. ir vērts censties…

  21. Un tie tūkstośi kas Latviju brīvprātīgi pametuši?

    • Tā arī protams ir ekonomiskā migrācija, bet nejauc nelegālos imigrantus ar brīvu darbaspēka kustību ES, principā savā valstī.

  22. Tie nav begli- tie ir robezparkapeji! Kapec jauni viriesi ;beg; no savas zemes???

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (27)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+