Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. oktobris, 2013
Drukāt

Hepatīta slimnieki no Latvijas dodas ārstēties uz citām valstīm

Foto-LETAFoto-LETA

Nespējot saņemt pieejamu veselības aprūpi Latvijā, aizvien biežāk vīrushepatīta C slimnieki aizbrauc no Latvijas, lai ārstētos citās valstīs, 6.oktobrī stāstīja LTV raidījums “De facto”. Par to ir informēta Veselības ministrija, taču tā nespēj atrast līdzekļus, lai situāciju mainītu.

Raidījuma rīcībā esot informācija par cilvēkiem, kuri slimo ar C hepatītu un ir pārcēlušies vai vēl gatavojas pārcelties uz citām Eiropas valstīm, kļūt par to iedzīvotājiem, un maksāt tur nodokļus tikai tādēļ, lai glābtu savu dzīvību. Lielākā daļa Eiropas valstu zāles, kas nepieciešamas C hepatīta ārstēšanai, kompensē 100% apmērā, taču Latvijā tiek segti tikai 75%.

Lai varētu izmantot valsts sniegto zāļu kompensāciju 75% procentu apmērā, C hepatīta slimniekiem jāatrod no 70 līdz 209 latiem mēnesī. Ārstēšanās ilgst nepilnu gadu.

Dati liecina, ka, piemēram, 2011.gadā valsts daļēji apmaksātais terapijas kurss nozīmēts vairāk nekā sešsimt pacientiem, bet no tiem piektdaļa jeb vairāk nekā 120 pacientu no ārstēšanās atteicās, tostarp naudas trūkuma dēļ.

Veselības ministre Ingrīda Circene (V) uz jautājumu, ko šiem cilvēkiem iesākt, atbild, ka “viņi saņem ārstēšanu arī šodien”.

Ārzemēs tiek meklēti aizvien jauni veidi, kā atklāt C hepatīta vīrusa nēsātājus, lai varētu laikus sākt viņu ārstēšanu, bet Latvijā cilvēki, kuriem slimība atklāta, no ārstēšanās atsakās, jo to nevar atļauties.

Veselības ministrija aprēķinājusi, -ja valsts grib palielināt atbalstu cīņai ar C hepatītu, tad ik gadu zāļu kompensācijai papildus nepieciešami trīs miljoni latu. Tomēr ministrija nav aprēķinājusi, cik valstij izmaksā šādu slimības neārstēšana. Tāpat kā nav aprēķināts, cik daudz līdzekļu burtiski nomet zemē tai brīdī, kad pacients pārtrauc ārstēšanās kursu.

Gada sākumā 13 600 cilvēku ar cerībām parakstīja iesniegumu Saeimai, lūdzot atrast naudu zāļu kompensācijai. Šonedēļ Saeima nākamā gada budžetu nodeva komisijām. Tomēr politiķi pozitīvas ziņas nesola ne nākamajā gadā, ne vēl divus pēc tam.

Infektoloģijas centrā atklāj, ka ar smagām aknu slimībām pie viņiem atgriežas cilvēki, kuri no ārstēšanās iepriekš atteikušies. Un atteikties, it īpaši, ja ārstēšanās ir dārga, nav nemaz tik grūti. To, ka hepatīts saēd aknas, nejūt, jo šajā orgānā nav nervu galu receptoru.

Latvijā ar C hepatīta vīrusu inficēti ap 40 000 cilvēku un katru gadu saslimstība pieaug par aptuveni divdesmit procentiem. Turklāt liela daļa saslimušo ir tieši darbspējīgā vecumā.

Pasaules Veselības organizācijas pētījumi liecina, ka katru simts dolāru ieguldījums uz cilvēku labklājības sfērā, tostarp – veselības aprūpē, samazina kopējo mirstības rādītāju par 1,19 procentiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+