Sports
Futbols

Horvāti salūza, Francija otro reizi vēsturē kļūst par pasaules čempioni futbolā 0


Foto – AFP/Scanpix/LETA
Foto – AFP/Scanpix/LETA
Foto – AFP/Scanpix/LETA

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturē izcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti “Lužņiku” stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Četrgades nozīmīgākā futbola foruma finālmačs iesākās diezgan mierīgā gultnē, lai gan vismaz pirmajās minūtēs nedaudz vairāk bumbu kontrolēja Horvātija. Tai pāris reizes izdevās ielauzties francūžu soda laukumā un saasināt situāciju, tomēr bīstamu vārtu gūšanas iespēju nebija. Tikmēr Francijas futbolisti vairāk spēlēja no aizsardzības, gaidot iespēju, kad izdosies aizskriet uzbrukumā. Pirmā šāda epizode vainagojās panākumiem, jo pēc Mbapē centieniem francūži tika pie bīstamas standartsituācijas. Bumbu uz soda laukumu centrēja Grīzmans, taču tā, nedaudz skārusi Mandžukiča galvu, 18.minūtē atrada ceļu vārtos.

Pēc rezultāta atklāšanas spēle kļuva atklātāka, jo uzreiz pēc tam arī pēc standartsituācijas nesekmīgi pa vārtiem sita horvāts Domagojs Vida, bet turpinājumā Mbapē neizdevās izmantot bīstamu Francijas izlases pretuzbrukumu. Tikai desmit minūtes pēc vārtu zaudējuma Horvātijas futbolistiem izdevās panākt neizšķirtu – pēc vienas no standartsituācijām sekoja centrējums uz francūžu soda laukumu, bet bumba pēc pāris atspēlēm nonāca pie Perišiča, kurš veica spēcīgu sitienu ar kreiso kāju, 28.minūtē nogādājot bumbu vārtos un panākot neizšķirtu 1:1.

Tikai dažas minūtes vēlāk Francija atguva vadību, jo pēc stūra sitiena bumba trāpīja pa Perišiča roku un mainīja lidojuma virzienu. Pēc video atkārtojuma aplūkošanas finālmača galvenais tiesnesis Nestors Pitana nolēma piešķirt 11 metru soda sitienu, ko 38.minūtē realizēja Grīzmans. Jau uzreiz pēc šī pavērsiena horvāti varēja atkal panākt neizšķirtu, tomēr pēc bumbas nonākšanas francūžu soda laukumā bīstams apdraudējums vārtiem nesekoja.

Arī otrajā puslaikā bija vērojama aktīva spēle abu komandu izpildījumā, turklāt Horvātijas futbolisti laukumā nāca, noskaņojušies ļoti apņēmīgi panākt izlīdzinājumu, kā rezultātā spēlē regulāri bija jāiesaistās franču vārtsargam Lorī. Tikmēr Francija atkal bija iesēdusies aizsardzībā, gaidot īsto uzbrukumu, un atkal viņiem šāda taktika attaisnojās, jo ar tālu piespēli uzbrukuma smailē tika izvirzīts Mbapē, kurš piespēlēja bumbu Grīzmanam, bet pēc tam tā tika pāradresēta Pogbā, kura pirmais sitiens tika bloķēts, taču atkārtots raidījums ar kreiso kāju 59.minūtē bija precīzs.

Vien sešas minūtes vēlāk Francija panāca jau 4:1, kad ar sitienu no aptuveni 20 metriem izcēlās Mbapē, tādējādi teju nodrošinot francūžiem Pasaules kausu. Zīmīgi, ka viņš aiz leģendārā brazīlieša Peles ir otrais tīņu vecuma futbolists, kurš Pasaules kausa finālā guvis vārtus. Pēc šāda pavērsiena nedaudz apjukuši izskatījās arī horvāti, tomēr 69.minūtē sekoja negaidītais – rupju kļūdu pieļāva Francijas izlases vārtsargs Lorī, kurš sita bumbu, bet tā, atsitusies pret Mandžukiču nonāca vārtos.

Lai arī horvāti bija samazinājuši rezultāta starpību, cīņas ritējums ar laiku kļuva mierīgāks. Bumbu tik un tā vairāk kontrolēja Horvātijas valstsvienība, kas nebija atmetusi cerības izveidot kaut ko bīstamu. Kompensācijas laikā gan abas vienības aktivizējās un uzspēlēja atklātāku futbolu, pie pāris labām vārtu gūšanas situācijām tiekot Pogbā, tomēr rezultāts vairs nemainījās.

Francijas izlase spēlēja savā trešajā Pasaules kausa finālā, tiekot pie otrā titula. Pirms 20 gadiem francūži savās mājās titula mačā ar 3:0 pārspēja Brazīliju, divus vārtus gūstot Zinedinam Zidānam, bet astoņus gadus vēlāk “pendelēs” tika ciests zaudējums Itālijai.

Savukārt horvātiem šis bija pirmais Pasaules kausa fināls. Horvātija pēc neatkarības iegūšanas 1998.gadā debitēja finālturnīrā, aizkļūstot līdz pusfinālam, kurā tika ciests zaudējums francūžiem, un izcīnot bronzu. Turpinājumā horvāti kvalificējās trim no četriem nākamajiem finālturnīriem, visos apstājoties grupu turnīrā.

1998.gada pusfināls Parīzē arī bija abu izlašu līdz šim vienīgā savstarpējā spēle Pasaules kausa finālturnīros. Toreiz Francija uzvarēja ar 2:1, pateicoties Liliāna Tirāma diviem gūtiem vārtiem.

Francijas futbolisti C apakšgrupā izcīnīja pirmo vietu. Vispirms tika gūtas uzvaras 2:1 pār Austrāliju un 1:0 pār Peru, bet apakšgrupu turnīra noslēgumā tika nospēlēts neizšķirti 0:0 ar Dāniju. Astotdaļfinālā francūži spraigā cīņā ar 4:3 pārspēja Argentīnu, ceturtdaļfinālā ar rezultātu 2:0 apspēlēja Urugvaju, bet pusfinālā ar 1:0 guva virsroku pār Beļģiju.

Tikmēr Horvātija D apakšgrupā svinēja tikai uzvaras. Apakšgrupā horvāti ar 2:0 uzveica Nigēriju, pēc tam sekoja uzvara ar 3:0 pret Argentīnu, bet vēlāk ar 2:1 tika apspēlēta Islande.

Astotdaļfinālā horvāti pamatlaikā un papildlaikā spēlēja neizšķirti 1:1 pret Dāniju, bet uzvaru guva 11 metru sitienos ar 3:2, pēc tam līdzīgā veidā ceturtdaļfinālā pārspējot mājinieci Krieviju, šajā mačā pamatlaiku noslēdzot 1:1, bet pēc papildlaika rezultātam esot neizšķirtam 2:2. Savukārt “pendelēs” horvāti bija pārāki ar 4:3. Abos mačos Horvātijas izlasei uzvaru nesošo 11 metru soda sitienu realizēja Ivans Rakitičs. Arī pusfinālā horvāti laukumā pavadīja 120 minūtes, pēc pamatlaika spēlējot 1:1 ar Angliju, bet pagarinājumā ar Mario Mandžukiča gūtajiem vārtiem svinot uzvaru un iekļūstot titula mačā.

Francijas izlasi kopš 2012.gada vada Didjē Dešāns, kurš bija valstsvienības kapteinis, kad tā 1998.gadā triumfēja Pasaules kausa finālturnīrā un divus gadus vēlāk izcīnīja zeltu Eiropas čempionātā.

Tikmēr Zlatko Daličs pie Horvātijas izlases stūres stājās vien pērnā gada oktobrī, kad pirms kvalifikācijas cikla apakšgrupu turnīra pēdējā, izšķirošā, mača no amata tika atbrīvots Ante Čačičs.

Apakšgrupas pēdējā mačā Horvātija viesos ar 2:0 uzvarēja Ukrainu, divus vārtus gūstot Andrejam Kramaričam. Horvāti apakšgrupā ieņēma otro vietu, bet kvalifikācijas “play-off” kārtā divu spēļu summā ar rezultātu 4:1 sagrāva Grieķiju.

Savukārt francūži kvalifikācijā uzvarēja savā apakšgrupā, desmit spēlēs izcīnot septiņus panākumus, divreiz nospēlējot neizšķirti un ciešot vienu zaudējumu.

Pasaules kausa finālspēli tiesāja argentīnietis Nestors Pitana. Viņš tiesāja arī šī turnīra atklāšanas spēli, kad 14.jūlijā tikās Krievija un Saūda Arābija, bet kopumā šajā Pasaules kausā viņš tiesāja piecas cīņas, tostarp arī Horvātijas astotdaļfināla uzvaru pār Dāniju un Francijas ceturtdaļfināla panākumu pār Urugvaju.

Galvenajam tiesnesis svētdien palīdzēja divi citi argentīnieši Ernans Maidana un Huans Pablo Belati, kā arī nīderlandietis Bjorns Kuipers.

Argentīniešu tiesnesim Pitanam šis bija otrais Pasaules kauss karjerā, jo debiju viņš piedzīvoja pirms četriem gadiem Brazīlijā, pārraugot kopumā četrus mačus.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka cīņā par trešo vietu Beļģija ar 2:0 pārspēja Angliju, pirmo reizi vēsturē finišējot labāko trijniekā.

Pasaules kausa finālturnīrs pirmo reizi notika Krievijā, bet kopumā tas norisinājās jau 21.reizi.

Sacensībās sākotnēji piedalījās 32 komandas, kuras priekšsacīkstēs tika salozētas astoņās grupās. Katras grupas divas labākās komandas iekļuva izslēgšanas spēļu stadijā, kas sākās no astotdaļfināla.

Finālturnīrā tika sadalīts iespaidīgs naudas balvu fonds, komandām sadalot 352 miljonus eiro, no kuriem 33 miljonus eiro ieguva uzvarētāji.

Šis Pasaules kauss paliks vēsturē arī kā pirmais, kurā tika izmantota Video tiesneša sistēma jeb VAR. Šāds jaunievedums tika ieviests, lai noteiktu, vai bijis vārtu guvums, 11 metru soda sitiens, noraidījums no laukuma, vai arī kļūdains spriedums par spēlētāja identitāti kādā no tiesneša lēmumiem.

Pasaules kausa finālturnīrs Krievijā notika 11 pilsētās, cīņas aizvadot 12 stadionos.

Pirms četriem gadiem finālturnīrā triumfēja Vācija, kas šogad jau apakšgrupu turnīrā nolika čempiones pilnvaras.

Pasaules kausa visu laiku labākais vārtu guvējs ir vācietis Miroslavs Kloze, kurš izcēlies ar 16 vārtu guvumiem, bet slavenā brazīlieša Ronaldu kontā ir 15 precīzi sitieni.

Tikmēr vienīgais futbolists, kurš savas karjeras laikā ir izcīnījis trīs Pasaules kausus, ir leģendārais brazīlietis Pele. Līdz šim nevienam citam spēlētajam neko līdzīgu nav izdevies atkārtot. Starp šī brīža aktīvajiem spēlētājiem neviens nav ieguvis vairāk par vienu trofeju.

Tituliem bagātā komanda Pasaules kausa izcīņu vēsturē ir Brazīlija, kas prestižajā turnīrā kopumā triumfējusi piecas reizes. Tikmēr ar četriem tituliem seko Vācija un Itālija, kas šim turnīram nemaz nekvalificējās. Vēl divus titulus ir izcīnījušas Argentīna, Urugvaja un tagad arī Francija.

Francijas izlases sastāvs: Igo Lorī, Liks Ernandess, Benžamēns Pavārs, Samiels Umtiti, Blēzs Matuidī (Korentēns Toliso, 73.min.), N’Golo Kantē (Stīvens N’Zonzi, 55.min.), Rafaels Varāns, Pols Pogbā, Antuāns Grīzmans, Olivjē Žirū (Nabils Fekirs, 81.min.), Kilians Mbapē.

Horvātijas izlases sastāvs: Danijels Subašičs, Šime Vrsaļko, Domagojs Vida, Ivans Striničs (Marko Pjaca, 82.min.), Dejans Lovrens, Marcelo Brozovičs, Ivans Rakitičs, Luka Modričs, Ivans Perišičs, Mario Mandžukičs, Ante Rebičs (Andrejs Kramaričs, 71.min.).

LA.lv