Latvijā
Izglītība

Latvijas Biznesa koledžu iegāza ārvalstnieku sūdzības 16

Foto – Shutterstock

“Kas notiek bijušajā Valsts kontroles ēkā? Vai tur ierīkots bēgļu centrs?” jautāja kāds kolēģis, kurš bieži manīja daudzus Austrumu izcelsmes jauniešus pie ēkas Rīgā, Lāčplēša un Krišjāņa Valdemāra ielas stūrī.

Patiesībā tur atrodas Latvijas Biznesa koledža (LBK), kurai pēdējos gados izdevies piesaistīt samērā daudz ārvalstu studentu, lielākoties no Austrumu valstīm. Taču sadarbība ar ārvalstu studētgribētājiem koledžai ne vienmēr bijusi veiksmīga. Potenciālo ārvalstu studentu sūdzības bijis galvenais iemesls, kas licis Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) rosināt LBK ārkārtas akreditāciju. Arī Augstākās izglītības padome (AIP) vienbalsīgi atbal­stījusi ārkārtas akreditācijas nepieciešamību. Tikmēr pašā koledžā ir neizpratnē par IZM un pārbaudi LBK veikušā Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) rīcību. Ārkārtas akreditācija kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm notiks pirmo reizi. Tāpēc AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra atzīst: process būs sarežģīts. Lēmumu par to, vai koledža akreditējama, pieņems AIP, taču LBK notiekošo izpētīs AIP izveidota akreditācijas ekspertu komisija.

 

Nevarēja sagaidīt naudu

Kā liecina IZM dati, pērn LBK kopumā mācījās 1031 students, no tiem 156 vai 15 procenti bija ārvalstnieki. Lielākā daļa ārvalstnieku – 45 – šajā koledžā ieradušies no Uzbekistānas. Procentuāli ārvalstu studenti LBK ir krietni vairāk nekā Latvijas lielākajās augstskolās. Latvijā vidēji augstāko izglītību iegūst vien astoņi procenti ārvalstnieku. Koledžas direktors Normunds Gūtmanis neslēpj, ka ārvalstnieku interese par studijām LBK saglabājas augsta: šobrīd pieteikumus iesnieguši vairāk nekā tūkstoš potenciālo ārvalstu studentu, taču uzņemta, visticamāk, tiks tikai neliela daļa no viņiem.

N. Gūtmanis skaidro: lai uzņemtu trešo valstu pilsoni Latvijas augstskolā vai koledžā, process ir garš. Vispirms ārvalstnieki izrāda interesi par studijām un iesniedz pieteikumu. Tad koledžā izvērtē, vai ārvalstnieka iepriekš iegūtā izglītība ir atbilstoša studijām Latvijā. Pēc tam koledžas pārstāvji “Skype” intervē potenciālo studentu, lai noskaidrotu, kāpēc viņš vēlas studēt tieši Latvijā un arī pārliecinātos, vai viņa angļu valodas prasme ir pietiekama. Tieši angļu valodas zemais līmenis visbiežāk iegāž studētgribētājus. Piemēram, pēdējā intervēšanas reizē no 16 studētgribētājiem atraidīti 10. Kad šīs pārbaudes un intervijas izturētas, daļa potenciālo studentu “atbirst” tāpēc, ka Pilsonības un migrācijas lietu departaments neizsniedz viņiem uzturēšanās atļaujas. Taču reģistrācijas maksa ir jāmaksā, kamēr vēl nav skaidrs, vai ārvalstnieks Latvijā varēs studēt.

Sūdzības par LBK saņemtas no ārvalstniekiem, kuri neesot uzņemti, bet reģistrācijas maksu neesot atguvuši, ziņo IKVD. N. Gūtmanis toties apgalvo, ka visiem neuzņemtajiem reģistrācijas maksa tiekot atmaksāta. Tie, kuri sūdzējās, tikai neesot varējuši naudu sagaidīt. LBK gan sev paturot 200 eiro arī no neuzņemto maka, jo LBK darbinieku laiks uzņemšanas procesā ir patērēts arī tad, ja potenciālais students galu galā netiek uzņemts.

IKVD Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts pieļauj, ka daļu naudas no neveiksmīgajiem studētgribētājiem vēl ietur kādi starpnieki, ar kuru palīdzību ārvalstnieki meklē studiju iespējas Latvijā. Tāpēc varot būt gadījumi, kad vainota tiek koledža, kaut tā nemaz nav vainīga. Tāpat arī pašiem studētgribētājiem vajadzētu būt atbildīgākiem. Piemēram, viens no sūdzētājiem nav ticis Latvijā, jo izrādījies, ka viņš te gribējis iekļūt ar nederīgu pasi. J. Zīvarts arī stāsta, ka ārvalstnieki sūdzējušies par problēmām sazināties ar LBK.


 

Atskaita 77 procentus

IKVD pārmet LBK arī to, kā tā pretēji likuma prasībām ar AIP nav saskaņojusi uzņemšanas prasības. J. Vētra papildina: LBK saskaņošanai uzņemšanas prasības iesniedza tikai tagad, kad IKVD sāka pārbaudes. Pagaidām tās nav saskaņotas, jo esot nepilnīgas. J. Vētra piebilst: ir aizdomas, ka arī studentu uzņemšanā LBK bijusi pārāk pieļāvīga. Neraugoties uz direktora apgalvojumiem par stingrību, esot tomēr uzņemti gan studenti, kas lāgā nerunā angliski, gan studenti, kuru iepriekšējais izglītības līmenis ir apšaubāms. Jāpiebilst, ka pati koledža iepriekšējā mācību gadā no 58 uzņemtajiem ārvalstniekiem atskaitījusi 44, kas arī liek domāt, ka atlases kritēriji nav bijuši gana stingri.

Tāpat, veicot pārbaudes koledžā, IKVD pārstāvjiem nācās secināt, ka LBK netiek ievēroti pat pašas koledžas izdoti normatīvie akti. Piemēram, noteikts, ka nākamajā semestrī nepārceļ studentu, kam ir noteikts skaits akadēmisko parādu. Taču realitātē šādi studenti tiek pārcelti. N. Gūtmanis gan apgalvo, ka studenti tiek pārcelti ar nosacījumu, ka mēneša laikā parādus nokārtos, un norāda, ka ir augstskolas, kur students visus eksāmenus kārtojot vien studiju beigās.

N. Gūtmanis uzsver: visi studiju virzieni koledžā ir akreditēti. Viņaprāt, publiskajā telpā nepamatoti izskanējusi kritika par LBK izglītības kvalitāti. Jo pārbaude bijusi tikai un vienīgi par ārvalstnieku uzņemšanu un skološanu, nevis par studentu izglītošanu kopumā. Jāpiebilst, ka ārvalstnieki pārsvarā studē uzņēmējdarbības virziena programmās, kas akreditētas tikai uz diviem gadiem. Uz tik īsu laiku eksperti parasti akreditē programmas, kurās saskatītas nepilnības. N. Gūtmanis apgalvo: tās novērstas. Kāpēc lai ārvalstnieki tērētu bargu naudu studijām Latvijā programmā, kas akreditēta tikai uz diviem gadiem? N. Gūtmanis atbild, ka Vidusāzijas valstīs svarīgs ir Eiropas Savienībā iegūts diploms. Esot gan arī tādi studenti, kuri atklāti atzīst, ka gribot vismaz dažus gadus padzīvot Eiropā. Ir gadījumi, kad absolventi cenšas pagarināt uzturēšanos Eiropā. Piemēram, kāds absolvents no Ķīnas tagad mēģina nokārtot dokumentus, lai varētu turpināt studijas un Latvijā iegūt jau bakalaura grādu.

 

Baidās no neobjektivitātes

N. Gūtmanis apgalvo, ka LBK sākusi kādas tiesiskas darbības, lai aizstāvētu savas intereses. J. Zīvarts toties teic: koledža nevar apstrīdēt ārkārtas akreditāciju. “Pagaidām koledžas intereses nekādā veidā nav aizskartas,” uzskata J. Zīvarts. “Saprotu, ka var nepatikt informācijas publiskošana par ārkārtas akreditāciju. Taču sabiedrībai ir tiesības to zināt, un arī potenciālajiem studentiem, pirms izlemt, kur studēt, ir tiesības zināt, ka tiks lemts par iestādes akreditāciju.” Ja nu gadījumā AIP lems, ka akreditācija LBK vairs nepienākas, šo lēmumu gan koledža varēšot pārsūdzēt tiesā. J. Vētra piebilst: ārkārtas akreditācijas process ir īstais veids, kā noskaidrot, kam taisnība: IKVD vai LBK. “Pārmetumi un iespējamie pārkāpumi ir ļoti būtiski,” tā J. Vētra. J. Zīvarts saka: ārkārtas akreditācija vēl nenozīmē, ka koledžai tiešām draud slēgšana. Tā tikai ļaušot “plašāk paskatīties uz iespējamām koledžas problēmām”. “Ja viss ir kārtībā, koledžai nav jābaidās no ārkārtas akreditācijas,” teic J. Zīvarts.

Tikmēr N. Gūtmanis ir neizpratnē, kāpēc IKVD lēmumu par ārkārtas akreditāciju un tā publiskošanu vilcinājusi līdz pat uzņemšanas laikam. Pārbaudes koledžā IKVD sācis jau pērnā gada septembrī. J. Zīvarts toties apgalvo, ka nekas nav apzināti vilcināts. Pārbaude tiešām sākta jau teju pirms gada, taču beigusies tikai maijā, jo visu laiku nākušas klāt jaunas sūdzības, kas bija jāpārbauda.

N. Gūtmanis bažījas, ka akreditācijas process nebūs objektīvs. Koledžai bija dots termiņš atbildi par IKVD pārmetumiem sagatavot līdz 16. jūnijam, taču AIP sēde, kurā izlemts par ārkārtas akreditāciju, notika jau 5. jūnijā. Tagad noteikts, ka akreditācijai jānotiek līdz 1. augustam, bet tik īsā laikā to neesot iespējams paveikt. To atzīst arī J. Vētra: visticamāk, termiņš tiks pagarināts.

Latvijā jau ilgstoši spriests, ka ir jāceļ augstākās izglītības kvalitāte. Apsveicami, ja IZM un tai pakļautās iestādes beidzot sāk stingrāk raudzīties uz augstskolu un koledžu darbību. Jācer gan, ka ar vienlīdz asu skatu atbildīgās iestādēs raudzīsies uz visām augstākās izglītības institūcijām un nenāksies secināt, ka ar LBK papurināšanu virzība uz kvalitatīvāku augstāko izglītību ir beigusies.

LA.lv