11
Atskaita 77 procentus
IKVD pārmet LBK arī to, kā tā pretēji likuma prasībām ar AIP nav saskaņojusi uzņemšanas prasības. J. Vētra papildina: LBK saskaņošanai uzņemšanas prasības iesniedza tikai tagad, kad IKVD sāka pārbaudes. Pagaidām tās nav saskaņotas, jo esot nepilnīgas. J. Vētra piebilst: ir aizdomas, ka arī studentu uzņemšanā LBK bijusi pārāk pieļāvīga. Neraugoties uz direktora apgalvojumiem par stingrību, esot tomēr uzņemti gan studenti, kas lāgā nerunā angliski, gan studenti, kuru iepriekšējais izglītības līmenis ir apšaubāms. Jāpiebilst, ka pati koledža iepriekšējā mācību gadā no 58 uzņemtajiem ārvalstniekiem atskaitījusi 44, kas arī liek domāt, ka atlases kritēriji nav bijuši gana stingri.
Tāpat, veicot pārbaudes koledžā, IKVD pārstāvjiem nācās secināt, ka LBK netiek ievēroti pat pašas koledžas izdoti normatīvie akti. Piemēram, noteikts, ka nākamajā semestrī nepārceļ studentu, kam ir noteikts skaits akadēmisko parādu. Taču realitātē šādi studenti tiek pārcelti. N. Gūtmanis gan apgalvo, ka studenti tiek pārcelti ar nosacījumu, ka mēneša laikā parādus nokārtos, un norāda, ka ir augstskolas, kur students visus eksāmenus kārtojot vien studiju beigās.
N. Gūtmanis uzsver: visi studiju virzieni koledžā ir akreditēti. Viņaprāt, publiskajā telpā nepamatoti izskanējusi kritika par LBK izglītības kvalitāti. Jo pārbaude bijusi tikai un vienīgi par ārvalstnieku uzņemšanu un skološanu, nevis par studentu izglītošanu kopumā. Jāpiebilst, ka ārvalstnieki pārsvarā studē uzņēmējdarbības virziena programmās, kas akreditētas tikai uz diviem gadiem. Uz tik īsu laiku eksperti parasti akreditē programmas, kurās saskatītas nepilnības. N. Gūtmanis apgalvo: tās novērstas. Kāpēc lai ārvalstnieki tērētu bargu naudu studijām Latvijā programmā, kas akreditēta tikai uz diviem gadiem? N. Gūtmanis atbild, ka Vidusāzijas valstīs svarīgs ir Eiropas Savienībā iegūts diploms. Esot gan arī tādi studenti, kuri atklāti atzīst, ka gribot vismaz dažus gadus padzīvot Eiropā. Ir gadījumi, kad absolventi cenšas pagarināt uzturēšanos Eiropā. Piemēram, kāds absolvents no Ķīnas tagad mēģina nokārtot dokumentus, lai varētu turpināt studijas un Latvijā iegūt jau bakalaura grādu.
Baidās no neobjektivitātes
N. Gūtmanis apgalvo, ka LBK sākusi kādas tiesiskas darbības, lai aizstāvētu savas intereses. J. Zīvarts toties teic: koledža nevar apstrīdēt ārkārtas akreditāciju. “Pagaidām koledžas intereses nekādā veidā nav aizskartas,” uzskata J. Zīvarts. “Saprotu, ka var nepatikt informācijas publiskošana par ārkārtas akreditāciju. Taču sabiedrībai ir tiesības to zināt, un arī potenciālajiem studentiem, pirms izlemt, kur studēt, ir tiesības zināt, ka tiks lemts par iestādes akreditāciju.” Ja nu gadījumā AIP lems, ka akreditācija LBK vairs nepienākas, šo lēmumu gan koledža varēšot pārsūdzēt tiesā. J. Vētra piebilst: ārkārtas akreditācijas process ir īstais veids, kā noskaidrot, kam taisnība: IKVD vai LBK. “Pārmetumi un iespējamie pārkāpumi ir ļoti būtiski,” tā J. Vētra. J. Zīvarts saka: ārkārtas akreditācija vēl nenozīmē, ka koledžai tiešām draud slēgšana. Tā tikai ļaušot “plašāk paskatīties uz iespējamām koledžas problēmām”. “Ja viss ir kārtībā, koledžai nav jābaidās no ārkārtas akreditācijas,” teic J. Zīvarts.
Tikmēr N. Gūtmanis ir neizpratnē, kāpēc IKVD lēmumu par ārkārtas akreditāciju un tā publiskošanu vilcinājusi līdz pat uzņemšanas laikam. Pārbaudes koledžā IKVD sācis jau pērnā gada septembrī. J. Zīvarts toties apgalvo, ka nekas nav apzināti vilcināts. Pārbaude tiešām sākta jau teju pirms gada, taču beigusies tikai maijā, jo visu laiku nākušas klāt jaunas sūdzības, kas bija jāpārbauda.
N. Gūtmanis bažījas, ka akreditācijas process nebūs objektīvs. Koledžai bija dots termiņš atbildi par IKVD pārmetumiem sagatavot līdz 16. jūnijam, taču AIP sēde, kurā izlemts par ārkārtas akreditāciju, notika jau 5. jūnijā. Tagad noteikts, ka akreditācijai jānotiek līdz 1. augustam, bet tik īsā laikā to neesot iespējams paveikt. To atzīst arī J. Vētra: visticamāk, termiņš tiks pagarināts.
Latvijā jau ilgstoši spriests, ka ir jāceļ augstākās izglītības kvalitāte. Apsveicami, ja IZM un tai pakļautās iestādes beidzot sāk stingrāk raudzīties uz augstskolu un koledžu darbību. Jācer gan, ka ar vienlīdz asu skatu atbildīgās iestādēs raudzīsies uz visām augstākās izglītības institūcijām un nenāksies secināt, ka ar LBK papurināšanu virzība uz kvalitatīvāku augstāko izglītību ir beigusies.
