Mobilā versija
Brīdinājums +12.2°C
Vilis, Vilhelms
Svētdiena, 28. maijs, 2017
8. marts, 2017
Drukāt

Ieilgst cīņa par akadēmijas likvidēšanu (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Jau vairākas nedēļas otrdienās valdības sēžu laikā pie Ministru kabineta notiek pretesta akcijas pret plānoto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju. Ministri aizvien vēl nav gatavi galalēmuma pieņemšanai.

Valdības koalīcijas padome vakar vienojās tomēr šodien Ministru kabineta (MK) sēdē vēl nelemt par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidāciju. Jautājums atkal atlikts uz divām nedēļām, jo, pēc premjera Māra Kučinska vārdiem, nepieciešams vēl rast atbildes uz vairākiem ar augstskolas likvidāciju saistītiem jautājumiem.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis vakar sacīja, ka koalīcijas partneri mutiski ir guvuši atbildes uz saviem jautājumiem, bet Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jāsagatavo konkrēti punkti, ko iestrādāt valdības lēmumā. Viens no jautājumiem bija arī par to, vai reorganizācija varētu skart arī citas augstskolas laikā līdz 2020. gadam, bet ministrs esot apliecinājis, ka tas nav plānots. Arī šis punkts tikšot ierakstīts valdības lēmumā.

Ministrs arī prognozēja, ka pēc divām nedēļām šis lēmums tiks pieņemts, un ”koalīcijas partneri nebūs tik radoši, lai atrastu vēl kādus iemeslus” jautājuma atlikšanai. Ministrija ir apņēmības pilna turpināt RPIVA likvidāciju, neraugoties uz to, ka iebilst ne tikai pašas akadēmijas vadība, mācībspēki un studenti, bet arī Latvijas Studentu apvienība un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Arī tiesībsargs Juris Jansons vēstulē premjeram M. Kučinskim RPIVA likvidāciju nosaucis par sasteigtu un aicinājis apturēt rīkojuma projekta tālāku virzību.

Kā jau rakstīju, IZM, uzskatot, ka nepieciešams konsolidēt resursus pedagogu izglītošanai, lielāko daļu akadēmijas īstenoto studiju programmu līdz ar studentiem un finansējumu nodos Latvijas Universitātei (LU). Nelielu daļu studiju programmu pārņems Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmija.

IZM atzīst: jēdziens “likvidācija” izraisījusi lielu satraukumu RPIVA studentos. Ministrija saņēmusi pat 340 satrauktas studentu vēstules, kas, K. Šadurska vērtējumā, gan izskatoties kā pārkopētas.

Tomēr ministrs skaidroja, ka studentu bažām neesot pamata: likvidēšot tikai RPIVA kā juridisku personu. Studenti arī turpmāk varēs studēt tajās pašās studiju programmās, pie tiem pašiem mācībspēkiem, par to pašu studiju maksu. Tas attiecas arī uz filiāļu studentiem. K. Šadurskis uzsvēra: filiāles ne tikai netikšot likvidētas, bet pat varētu paplašināties. LU esot uzsākusi sarunas ar pašvaldībām, kurās atrodas filiāles, lai apspriestu iespējas tajās atvērt arī citas reģionam nepieciešamas studiju programmas: tad šajās filiālēs varētu apgūt ne tikai pedagoģiju. Ministrs arī pauda aizdomas, ka RPIVA studenti tiekot “tīši baidīti”. Kāds studentiem stāstot, ka RPIVA likvidācijas dēļ viņi zaudēšot studiju gadu, būšot jākārto papildeksāmeni utt. Tas viss neatbilstot patiesībai.

“RPIVA administrācija ļoti intensīvi cīnās par sevis saglabāšanu,” secinājis K. Šadurskis. Te nu ministram jāpiekrīt, jo acīmredzami RPIVA piesaistījusi arī sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību, reklamējusi sevi dažādos portālos un pat parastu preses konferenču vadīšanai nolīga televīzijas “sejas”.

Taču RPIVA to var atļauties: tās finansiālā situācija ir krietni labāka nekā LU, kurai akadēmiju grasās pievienot. Kaut arī studiju maksa RPIVA ir zemāka nekā LU, ēka tai ir modernāka un daudz labāk uzturēta nekā LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslu fakultātei. Plānots, ka jau nākamajā studiju gadā attiecīgā LU fakultāte pārcelsies uz netālo akadēmijas ēku. Savukārt ar laiku pedagogu kalve pārvāksies uz studentu pilsētiņu Torņakalnā, kur top jaunais LU ēku komplekss. Tikmēr IZM pat RPIVA bagātību pamanās “ieskaitīt” trūkumos: jo vairāk uzkrāts un iztērēts “fasādei”, jo mazāk esot ieguldīts studiju kvalitātē. Arī zemā studiju maksa liecinot, ka RPIVA ietaupa, piemēram, uz mācībspēku algu vai pētniecības rēķina.

 

Skolotājiem – divreiz mazāk studiju programmu

K. Šadurskis pauda pārliecību, ka pārmaiņu ietekmē uzlabosies pedagogu izglītības kvalitāte. Apvienojot resursus, jau nākamajā gadā tikšot ietaupīti 5,8 miljoni eiro, ko ieguldīšot studiju kvalitātes uzlabošanā. Pagaidām visi RPIVA mācībspēki pāries darbā uz LU vai Mūzikas akadēmiju, taču 2019. gadā gaidāmas būtiskas izmaiņas skolotāju sagatavošanā: pat divkārt samazināšoties studiju programmu skaits izglītības nozarē. (Saskaņā ar IZM datiem iepriekšējā studiju gadā Latvijas augstskolās bija 55 izglītības studiju programmas, kurās studēja 5610 studenti.) Tad būšot konkursi uz pasniedzēju vietām. Tajos nāksies piedalīties gan tiem mācībspēkiem, kas jau tagad strādāt LU, gan tiem, kas pārnāks no RPIVA. Palikšot labākie.

Valdības rīkojums līdz ar RPIVA likvidāciju paredz izveidot arī darba grupu “konceptuāli jaunas skolotāju izglītības sistēmas izveidošanai”. Šajā darba grupā iekļaušot IZM, Kultūras ministrijas, LU (ietverot arī no akadēmijas pārņemto studiju programmu pārstāvjus) un citu augstskolu pārstāvjus. Tāpat darba grupā būs aicināti Augstākās izglītības padomes, programmas “Iespējamā misija” pārstāvji un citi nozares eksperti. Priekšlikumi pārmaiņām no darba grupas tiks gaidīti līdz 31. oktobrim. Saskaņā ar ministra teikto tieši darba grupa spriedīs, kurās augstskolās kādas skolotāju sagatavošanas studiju pro­grammas nepieciešamas.

 

Pieprasījums pēc skolotājiem – mākslīgs?

Lai attiecīgajās studiju programmās iestātos tikai tie, kuri tiešām vēlas strādāt pedagoģijā, tikšot paaugstinātas uzņemšanas prasības skolotāju izglītošanas programmās. Kā zināms, IZM arī plāno samazināt pedagoģijas studiju programmās uzņemamo studentu skaitu, jo pretējā gadījumā būšot pedagogu pārprodukcija. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa solīja, samazinoties pedagoģijas studentu skaitam, vajadzētu arī panākt, lai visi topošie skolotāji studētu par valsts līdzekļiem.

IZM bažas par skolotāju pārprodukciju gan nav īsti izprotams, jo gan tīmeklī, gan pie ziņojumu dēļiem pedagoģijas augstskolās redzami daudzu skolu sludinājumi, kuri meklē pedagogus. Arī izglītības pētnieks un LU profesors Andris Kangro intervijā “Latvijas Avīzei” (“Skolotāju trūkst aizvien vairāk”, 27.02.2017.) apgalvoja, ka skolotāju trūkst. Tikmēr IZM uzstāj, ka ik gadu augstskolas absolvē vairāk nekā 1000 jauno pedagogu, kaut arī darba tirgum vajag ne vairāk kā 350 līdz 400 jaunu skolotāju. Jautāts, kā tādā gadījumā izskaidrot pedagogu trūkumu, ministrs atbildēja, ka pieprasījums pēc pedagogiem tiekot uzturēts māk­slīgi. Tas esot iespējams tikai nesakārtotā skolu tīkla dēļ, kas pieprasot “daudz pedagogu par mazām algām”. Tikko tikšot sakārtots skolu tīkls, arī mākslīgais pieprasījums pēc skolotājiem rimšoties.

 

toposieskolotaji

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Labi vien ir ,būs mazāk mācīto muļķu.Vispār ,lai mācās par savu naudu ,vismaz būs motivācija mācīties.

  2. Man vēl arī nav skaidrs, kāpēc skolotāja darba algu rēķina pēc skolēnu skaita. Parasti visur citur darba algu aprēķina pēc padarītā darba.

  3. Valdības galvenā stratēģija- “Ilgi klusēsim par saviem nodomiem/plāniem un tad PIESPIEDĪSIM AR VARU”. Tā tas īsti labi nestrādā. Tas pats pašreiz notiek ar kompetenču izglītību. Cik daudz tiek pateikts un izdiskutēts? Attaisnojums- ir pilotskolas. …un ko lai domā pārējie? …ja vien kāds, kaut vienā ministrijā, būtu jelko izlasījis par pārmaiņu vadību…

Draugiem Facebook Twitter Google+