Latvijā
Politika

IeM saredz nepieciešamību noteikt institūciju viltus ziņu uzraudzīšanai 16

Foto: pixabay

Patlaban Krimināllikums paredz iespējas saukt pie atbildības nepatiesu ziņu izveidotājus un publicētājus, taču valstī nepieciešams noteikt institūciju, kas uzrauga šādu ziņu izplatīšanu internetā, aģentūrai LETA atzina Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (V).

Siliņa apliecināja, ka viltus ziņu pieaugošā izplatība nav problēma tikai Latvijā, arī daudzās citās valstīs tiek meklēti juridiski risinājumi šīs problēmas apkarošanai un vainīgo saukšanai pie atbildības.

Piemēram, Vācijā ir atsevišķs likums, kas dod valstij tiesības sodīt interneta portālu uzturētājus par dezinformācijas izplatīšanu, ja portālam ir vismaz divi miljoni reģistrētu lietotāju un gada laikā saņemtas vairāk nekā 100 sūdzības par nelikumīgu saturu. Sods var sasniegt līdz pat 50 miljoniem eiro.

Lai arī Valsts policija (VP) pirmo reizi Latvijas vēsturē sākusi kriminālprocesu un veikusi aizturēšanas par nepatiesu ziņu izveidošanu un publicēšanu, IeM uzskata, ka VP nav jānodarbojas ar interneta satura uzraudzīšanu. Tas būtu jādara citām institūcijām, kurām tiktu nodrošināti arī atbilstoši resursi šādu pienākumu veikšanā. Ja tīmeklī sistemātiski konstatētu viltus ziņu izplatīšanu un portālu uzturētāju nereaģē par savu darbību pārtraukšanu, tad šādos gadījumos varētu piesaistīt policiju.

Pirmajā policijas aizsāktajā lietā personām tiek inkriminēts huligānisms, taču Siliņa uzsvēra, ka huligānisms uz ielas ne ar ko neatšķiras no huligānismu digitālajā vidē. Tajā pašā laikā būs interesanti vērot tiesas lēmumu šajā lietā, jo tas varētu veidot turpmāko praksi šādu nodarījumu gadījumos.

“Svarīgākais ir likuma jēga, nevis burts. Termina “dezinformācija” iekļaušana Krimināllikumā pati par sevi neko nedos,” norādīja Siliņa.

Jau ziņots, ka jūlijā Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa sāka kriminālprocesu pēc vairāku uzņēmēju un valsts iestāžu pārstāvju iesniegumiem par to, ka interneta vidē tiek izplatītas ar drošības apdraudējumu saistītas ziņas, kas izraisījušas sabiedrisko rezonansi un neizpratni par likumību. Izplatoties šādām ziņām, tika rupji traucēts sabiedriskais miers un vairāku uzņēmumu un valsts iestāžu, kas atbild par rīcību neatliekamos gadījumos, darbība.

Policija izmeklēšanā secināja, ka kopumā internetā atrodamas vismaz septiņas analoģiska satura interneta vietnes, – “tv-play.lv”, “neticams.net”, “redzams.lv”, “redzams.net”, “kasjauns.net”, “parvisu.net” un “atklats.com”. Tās uzturēja vairākas personas, lai ar viltus ziņām dalītos sociālajos tīklos, tādējādi apzināti maldinot sociālo tīklu lietotājus un pievilinot viņus apmeklēt šīs viltus ziņu lapas.

Personas bija apzināti publicējušas nepatiesu informāciju par dažāda veida traģēdijām, ceļu satiksmes negadījumiem, kataklizmām, nelaimes gadījumiem, ieskaitot lielveikala sabrukšanu, lidmašīnas katastrofu, autobusa sadursmi un citas nepatiesas ziņas ar mērķi piesaistīt pēc iespējas lielāku apmeklētāju auditoriju.

Par katru ar maldiem ievilinātu apmeklētāju personas saņēma naudu no interneta reklāmas uzņēmumiem, kuri labprāt ievietoja savu reklāmu šādos resursos. Personu grupas noziedzīgi iegūtie ienākumi bija tieši atkarīgi no ievilināto apmeklētāju skaita.

Aizdomās par huligānismu Rīgā policija aizturēja iepriekš divas reizes sodītu 1997.gadā dzimušo Niku Endziņu, kurš bija organizējis nepatiesu ziņu izgatavošanu un publicēšanu. Tiesa kā drošības līdzekli viņam piemēroja apcietinājumu.

Tāpat policija aizturējusi otro grupas dalībnieku, kurš dzimis 2002.gadā un iepriekš nav krimināli sodīts. Ņemot vērā, ka puisis ir nepilngadīgs, viņam tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

LA.lv