Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. oktobris, 2013
Drukāt

Iesnas! Uzzinām vairāk par tām

iesnas

Daudzi ir pārliecināti, ka kabatlakats ir vienīgais līdzeklis, kā palīdzēt pilošam degunam. Sak, ārstē vai neārstē, tik un tā pēc nedēļas pāries! Jā, tas – labākajā gadījumā. Bet var arī nepāriet…

 

Apburtais loks

Tā ir – iesnas kā saaukstēšanās izpausme ir viegla saslimšana, kas var pazust bez jebkādas medicīniskas iejaukšanās, īpašas ārstēšanas un komplikācijām septiņu dienu laikā, un tikai daļai slimnieku tās turpinās līdz divām nedēļām.

Uzņēmību pret vīrusiem veicina mitra vide ar zemu temperatūru, nepilnvērtīgs uzturs un stress. Iesnu ierosinātāji nāsīs nonāk no inficētiem pirkstiem vai ieelpojot pilienus, kas radušies, slimam cilvēkam klepojot vai šķaudot.

Gļotas cilvēka degunā un rīklē ir pirmais dabiskais šķērslis, kas vīrusiem ir ceļā. Ja šī barjera ir pārvarēta, tie nonāk aizdegunē vai rīklē, iekļūst šūnās un tās inficē.

Tur rodas jaunas vīrusu daļiņas, un šūnas iet bojā, atbrīvojot jaunos vīrusus, kas inficē citas šūnas, un viss sākas no gala.

Ar vīrusu inficētās šūnās sūta signālus specializētiem leikocītiem, kas caur asinsvadiem nonāk degunā, rada pietūkumu un deguna tecēšanu. Imūnsistēma izstrādā antivielas, lai likvidētu inficētās šūnas un neitralizētu vīrusu daļiņas. Tiesa, iet bojā arī leikocīti – strutu galvenā sastāvdaļa.

 

Viens veselums

Tomēr apgrūtināta elpošana, deguna tecēšana, biezi izdalījumi dzeltenā vai zaļā krāsā dažkārt ir sīkums, salīdzinot ar deguna gļotādas tūskas izraisītām galvas un pat zobu sāpēm, spiedienu ausīs un pierē. Šķiet, ka sāp visa seja! Rīta pusē simptomi nav tik izteikti kā vakarā. Sasirgušais drīz nogurst, jūtas slābans, slikti guļ un dažkārt pat ir aizliktas ausis un paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Tas tālab, ka normālos apstākļos ar degunu saistītie blakusdobumi pildīti ar gaisu un atrodas pieres daļā, augšžoklī, abpus degunam. Tie nodrošina brīvu gaisa plūsmu degunā un gļotu atteci, kas infekcijas gadījumā ir traucēta. Ja ieeja blakusdobumos bloķēta, gļotāda pietūkst, un gļotas kļūst par iekaisuma papildu avotu. Deguna blakusdobumi reizēm beidzas netālu no acu zobu un lielo dzerokļu saknes, un sastrutojumi var radīt nepatīkamu spiedienu.

Deguna dobums ar īsu, šauru kanāliņu ir savienots arī ar vidusausi. Saaukstēšanās gadījumā kanāliņā rodas tūska, kas izmaina spiedienu vidusausī, un tādēļ rodas diskomforts vai pat sāpes. Pa šo tuneli infekcija no deguna var nonākt blakusdobumos un vidusausī. Dažkārt saslimšana kļūst īpaši smaga. Šādā situācijā ārsts nozīmē antibiotikas.

 

Smagas iesnas

Ja gļotu izvadīšana no deguna dobuma aizkavējas un pasliktinās normālā elpošana, rodas nopietni deguna blakusdobumu infekcijas jeb rinosinusīta draudi. Parasti slimību provocē vīrusu vai mikrobu infekcija, bet iemesli var būt arī anatomiskas īpatnības, piemēram, deguna starpsienu deformācija. Iekaisuma risku palielina polipi un vazomotorais rinīts.

Dzīvesvietas apstākļiem un klimatam ir būtiska nozīme slimības izplatībā. Diemžēl smago iesnu liksta visbiežāk sastopama klimatiskajās zonās, kur gluži kā Latvijā aukstais gadalaiks ir garāks par silto. Pavasarī un vasarā rinosinusīts parasti iet mazumā – gadījumu skaits samazinās divkārt.

Tradicionāli rinosinusītam piemēro pretiekaisuma līdzekļus, kas sašaurina asinsvadus, plaša spektra antibakteriālus līdzekļus un citus preparātus, ko nozīmē ārsts.

Šo medikamentu uzdevums ir veicināt deguna blakusdobumu atbrīvošanu, paglābjot no operatīvas ārstēšanas metodēm.

Tomēr pat mūsdienu medikamenti ne visiem palīdz atbrīvoties no galvas un sejas sāpēm un izdalījumiem no deguna. Spēcīga augšžokļa dobumu iekaisuma reizēs var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās – punkcija, kad ārsts ar speciālu adatu caur degunu izdur caurumu augš­žokļa dobuma sienā, lai varētu to izskalot.

Ja infekcija ir nonākusi grūtāk sasniedzamajos blakusdobumos, tos izskalo, izmantojot vakuuma sistēmu. Strutaino saturu izvada ar speciālu katetru, radot nepieciešamo spiedienu.

Ja arī šī metode nelīdz, vēl iespējama endoskopiska procedūra, kuras mērķis ir daļēja mīksto audu un kaulu struktūru izņemšana, lai paplašinātu blakusdobumu ieeju. Ārstēšana ir efektīva, taču var attīstīties komplikācijas – pēcoperācijas sāpes, asiņošana, audu sarētošanās, kad nepieciešama atkārtota operācija. Katra šāda ķirurģiska iejaukšanās nozīmē vispārējās narkozes izmantošanu, un arī tā rada diskomfortu.

 

Ar sālsudeni

Izmantojot tautas metodes, iesnu sākumstadijā deguna dobumu var skalot ar siltu sālsūdeni. Tas palīdz likvidēt aizlikumu, izskalo vīrusus un baktērijas.

Ceturtdaļu tējkarotes sāls un tikpat daudz sodas samaisa glāzē silta ūdens un ar gumijas baloniņu (klizmu) vai skalošanas šļirci ūdeni ievada nāsī.

Kamēr vienu skalo, otru viegli aizspiež ar pirkstu. Ūdenim ļauj iztecēt. Atkārto 2 – 3 reizes, tad skalo otru nāsi.

Silta šķidruma dzeršana mazina deguna aizlikumu, dehidratāciju un palīdz izvadīt vīrusu toksīnus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+