Foto – LETA

Igauņi sašķidrinātās gāzes termināļa lietā spēlējot dubultspēli 0

Jautājumā par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Igaunija spēlē dubultspēli, uzskata bijušais Latvijas ekonomikas ministrs Artis Kampars (V).

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Laikraksta “Diena” rīkotā diskusijā, kurā piedalījies arī tagadējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP), Kampars izteicies, ka “igauņu dubultspēle tomēr ir acīmredzama”, jo viņi savulaik nobloķēja Baltijas valstu vienošanos par termināli.

Kā ziņots, Baltijas valstīm nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam Eiropas Savienības (ES) finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, Eiropas Komisija (EK) piesaistīja konsultantus. Sākotnējā izvērtējumā tie atzina: ja tiktu izveidots gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, termināļa būvēšana Igaunijā būtu izdevīgāka nekā Latvijā vai Lietuvā. Latvija ir sniegusi savus argumentus, un gala ziņojums tiek gaidīts tuvākajā laikā. Tikmēr neoficiāli izskanējis, ka terminālis varētu tikt celts arī Somijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pavļuts stāsta, ka Somijas faktors “bija liels nezināmais”. Laikā, kad par termināļa projektu bijis atbildīgs Kampars, somi esot skaidri pateikuši, ka projektā nepiedalās.

“EK pētījuma laikā šogad pavasarī somi pēkšņi uzziedēja un pateica, ka viņus tas interesē. Un vēl pēc brītiņa, pētījuma beigu stadijā, parādījās somu priekšlikums: kāpēc neizvērtēt arī novietojumu Somijā,” atceras Pavļuts.

Savukārt Kampars skaidro, ka Igaunijā ir vismazākais tirgus un neatbilstoša infrastruktūra termināļa celtniecībai, “savukārt viņu uzstājība gan [ir liela]”.

“Tiešām tajā visā starpvaldību spēlē igauņi noslēpēja ļoti interesanti. Klusējot un mājot ar galvu, bet beigās uzliekot šo Somijas kārti galdā,” norāda bijušais ekonomikas ministrs.

Arī Pavļuts piekrīt, ka vienošanās memorandu par termināļa būvēšanu nobloķēja tieši Igaunija. Pēc tam tika iesaistīta EK un tās izraudzītais konsultants.

“Kad bija tās nepatīkamās sarunas Briselē, tie nebija lietuvieši, kas pateica galīgo nē un nobloķēja memorandu,” piebilsts Pavļuts. “Igauņu dubultspēle tomēr ir acīmredzama,” uzsver Kampars.

Kampars atzīsts, ka Latvijas pārstāvji šajā jautājumā nav pietiekoši gan EK, gan Eiropas redzamāko politiķu līmenī uzstājušies un argumentējuši.

Tikmēr Pavļuts norāda, ka lēmums vēl nav pieņemts un EK nolīgtie eksperti patlaban ir neapskaužamā situācijā.

“Tas, ka rekomendāciju saņemšanas termiņš kavējas jau divas nedēļas, nozīmē, ka viņi histēriski domā, kā risināt šo sarežģīto situāciju. Skaidrs, ka tagad rekomendācijas no konsultantiem nebūs sevišķi skaidras,” uzskata ministrs.

Reklāma
Reklāma

Viņš piebilst, ka tik un tā būs jāatrod politisks risinājums.

Kā ziņots, gāzes kompānijas “Itera Latvija” vadītājs Juris Savickis uzskata, ka somi “pa kluso” Eiropas Savienībā nolobējuši sašķidrinātās gāzes termināļa būvi Somijā. Viņš esot lasījis dokumentus par to, kā process EK noritējis. Kopumā bijušas trīs pakāpes – vispirms minēta Latvija, tad Igaunija un tad Somija.

Savickis atzina, ka domātu tāpat, ja būtu Eiropas klerks, ņemot vērā Somijas patēriņu. Turklāt, pēc viņa domām, ir ņemts vērā arī tas, ka Lietuvā plānota Visaginas atomelektrostacija, bet Latvijā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

Uzņēmējs sprieda, ka Latvija ir zaudējusi šo projektu, lai gan nav arī cīnījusies par to. Viņš šajā ziņā pārmetumus veltīja Eiroparlamenta deputātiem no Latvijas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.