Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. janvāris, 2014
Drukāt

Ilze Viņķele: Dažas atziņas un ieteikumi no darba ministres amatā (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Autore: Ilze Viņķele (V), bijusī labklājības ministre, tagad Saeimas deputāte

Ja vēlaties kļūt par skolotāju, ārstu vai pilotu, padomus par iecerēto nodarbi un tai nepieciešamajām prasmēm sameklēt ir vienkārši. Retāk kāds runā par ministra darba specifiku. Kam jāgatavojas, ja dzīvē saņemat piedāvājumu kļūt par ministru? Kritiskam vērtējumam piedāvāju dažas atziņas. No pieredzes.

  • Augstas intensitātes darbs

Tas ir tāds pats darbs (nevis goda statuss) kā visi citi, vien ar lielāku atbildību un augstāku risku ātri sasniegt savas kompetences griestus, kā arī būtisku ietekmi uz privāto dzīvi. Turklāt, salīdzinot ar biznesa vidi mazāk atalgots par atbildību, ko uzņematies. Ar visai neskaidriem spēles noteikumiem un bez jebkādām garantijām uz iesāktā turpināšanu, atbalstu pat no paša partijas un koalīcijas. Nenormētu darba laiku, nepieciešamību pārzināt svarīgākos notikumus jūsu pārraugāmā nozarē gadus 10 pirms jūsu ministrēšanas. Ar nepieciešamību strādāt katru dienu, it kā tā būtu pēdējā, ja vēlaties kaut ko sasniegt.

  • Ministrs nav nozarē strādājošo lobijs

Veselības aprūpe ir pacientiem, izglītība bērniem, bet iekšlietas – iedzīvotāju drošībai. Protams, kvalitatīvu izglītību var sniegt profesionāli un novērtēti pedagogi. Protams, ministram jāgādā par nozarē strādājošo algām. Taču nereti ministrs tiek ievilkts riņķa dancī par atalgojumu, kas neatstāj laika un spēka publiskā pakalpojuma lietotāju interešu aizstāvībai.

  • Mandātam ir nozīme

Lai arī pieprasījums pēc bezpartejiskiem profesionāļiem sabiedrības neuzticības politiskajām partijām dēļ ir augsts, jūs nekad nenožēlosiet, ja ministra portfeli saņemsiet, pateicoties vēlēšanās iegūtam Saeimas deputāta mandātam. Izdzīvot vēlēšanu ciklu, aizstāvēt idejas, par ko jūs un jūsu partija iestājas, gūt atbalstu no vēlētājiem – tam ir nozīme. Turklāt, jūsu ideju un iniciatīvu virzība Saeimā, ja būsiet ministrs, kas mandātu nolicis uz amata pildīšanas laiku, būs kaut nedaudz, bet vieglāka.

  • Komanda, komanda, komanda

Šis nu reiz ir darbs, kur princips “viens nav cīnītājs” pierādījumus gūst ik dienu. Jūsu veiktspēja un rezultāti ir tieši atkarīgi no jūsu komandas jeb jūsu biroja. Uzaiciniet labākos. Pierunājiet, motivējiet, par katru cenu iegūstiet sev blakus profesionālus cilvēkus, uz kuriem iespējams paļauties. Ja tas neizdodas, iesaku ministra pienākumus neuzņemties vai uztvert šo amatu kā īslaicīgu dekoratīvu statusu.

  • Ierēdņi ir ministra stiprā pils

Sākot ar valsts sekretāru, beidzot ar jaunāko referentu – ministrijas cilvēki jādabū uz klāja. Nekad neaizmirstiet, ka arī ierēdņiem neklājas viegli. Valsts civildienests pēdējos 10 gados piedzīvojis grūtus laikus. Sākot ar premjera Repšes laiku, kad ierēdniecība tika stigmatizēta gandrīz līdz valsts ienaidnieku un liekēžu statusam, līdz krīzes drastiskajiem štatu un atalgojuma samazinājumam, kas, visticamāk, tuvākajā laikā izmaiņas nepiedzīvos. Un pa vidu visam liela valdību un ministru mainība. Iedrošiniet kolēģus nevis pārdzīvot kārtējo politisko priekšniecību, bet vienojaties par kopēji paveicamo. Valsts sekretārs ir nozīmīgākā persona ministrijā. Ja viņš/-a ir profesionālis, seko līdzi nozares attīstības tendencēm, spēj ministriju un valsti pārstāvēt starptautiski, motivēt komandu, novērtējiet to! Uzticieties kolēģiem, līdz nav pierādījumu par pretējo. Ministrijā diskutējiet līdz izsīkumam, izrunājiet dažādus viedokļus, bet nekad publiski nenododiet vai neizmantojiet ierēdņus, lai glābtu savu ādu. Izplēsiet naudu pētījumiem, kas kalpos par pamatu lēmumu pieņemšanai. Jūsu lēmumi būs balstīti uz pierādījumiem, nevis emocionālām manipulācijām.

  • Satura un formas līdzsvars

Izvairieties no galējībām PR laukā. Kā liecina piemēri, ideju bez seguma var veiksmīgi “pārdot” sabiedrībai un turēties pie labiem individuālajiem reitingiem. Tomēr agrāk vai vēlāk šī taktika kļūst neproduktīva, jo sabiedrība un mediji pieprasa rezultātu. Otra galējība – reitingu ignorēšana, nododoties tikai ikdienas darbam, arī nav pareiza, jo negatīvais vērtējums var kļūt par kavēkli labu ieceru īstenošanai. Patiesība ir kaut kur pa vidu.

  • Sabiedrotie

Nevalstiskās organizācijas, pārējās ministrijas, kolēģi Ministru kabinetā un Saeimā, arī opozīcija. Katrs no šiem ir nozīmīgs ministra un ministrijas sadarbības partneris. Bez nozares NVO viedokļa jūs riskējat attālināties no realitātes, jūsu rīcībā esošā informācija būs nepilnīga. Sadarbība ar radniecīgajām ministrijām ir kļuvusi par absolūtu nepieciešamību. Rosīšanās vienas ministrijas lauciņā ir pagātne. Esmu pārliecināta, ka efektīvi risinājumi iespējami tikai pārnozaru pieejā. Piemēram, nodarbinātības politika, kas apvieno izglītības, labklājības, ekonomikas un reģionu attīstības aspektus. Strādājiet ar Saeimu. Saspringtajā darba ritmā nereti tiek pamests novārtā darbs ar partijas frakciju, kur nu vēl koalīcijas partneru un opozīcijas uzrunāšana. Cieniet opozīciju, jo tā ir leģitīma Latvijas pilsoņu pārstāvniecība Saeimā.

  • Pateikt NĒ

Kļūstot par ministru, uzzināsiet, cik daudzi cilvēki jau sen ir vēlējušies atkal ar jums sazināties, lai atjaunotu paputējušo pazīšanos. Jums lūgs noskaidrot, kādēļ klasesbiedrenes mātes kolēģei pensijas aprēķinā netiek ņemti vērā divi gadi no darba stāža, un lūgts “kādam tajā ministrijā” uzdot to izlabot. Bērnības mājas kaimiņiene lūgs iekārtot darbā savu vedeklu, cienījamas IT kompānijas pārstāvis iejūtīgi stāstīs par gatavību pro bono uzrakstīt iepirkuma specifikāciju utt. Mierīgu sirdi un nevilcinoties sakiet nē. Nevis “padomāšu, noskaidrošu”, bet “nē”. Un apmeklētājus reģistrējiet lobiju reģistrā, kas pieejams ministrijas mājaslapā.

  • Brauciet uz reģioniem

Vismaz reizi divās nedēļās brauciet uz reģioniem. Brauciet satikties ar padotības iestādēm, NVO, uz pašvaldību sociālajiem dienestiem, izglītības pārvaldēm. Tiecieties ar uzņēmējiem, ar pašvaldību pārstāvjiem. Reģionālo vizīšu ieguvums, ja vien tie nav tikai lentīšu griešanas pasākumi, ir neatsverams realitātes apzināšanai. Rīga nav visa valsts, klātienē redzēto attālā Kurzemes pagastā neaizstās neviens sabiedrības krējuma pasākuma apmeklējums.

  • Nemainiet savas ārpusdarba dzīves paradumus

Amats beigsies. Neizbēgami un labi, ka tā. Kopiet attiecības ar vecajiem draugiem. Nepierodiet pie ārišķīgajiem varas atribūtiem – dienesta auto ar šoferi, spožām pieņemšanām, ilūzijas, ka vara ir visa dzīve un tā ir pašpietiekama. Pasargājiet savus bērnus no interneta komentāru lasīšanas. Atliciniet laiku sportam. Nenocietinieties un negaidiet pateicību. Un iegūstiet vismaz dažus jaunus draugus.

  • Iespējams, vērtīgākais ieteikums

Ja varat izvēlēties, kļūstiet par ministru aizsardzības vai ārlietu ministrijā. Kā pierāda vēsture, ar ļoti retiem izņēmumiem tur ministru reitingi ir garantēti pozitīvi.

*Ilzes Viņķeles viedoklis ar viņas atļauju pārpublicēts no http://ivinkele505.wordpress.com

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Viņķeles k-dze -spilgts piemērs tam ,ka tikai pie mums ,Latvijā,ir iespējams ,pa tiešo ,no bērnu dārza kļūt par ministri valdībā .

  2. `Kad VINKELE atgriezis nolaupito pensijas piemaksu padomijas laika pensionariem.!&

  3. Paldies par komentāru!

  4. Ja Ilze VIŅĶELE IR bijusi LABĀKĀ labklājības ministre, nu tad es ESMU NĒĢERIS!??…Ja viņa TIK LABA, tad KĀPĒC viņu izsvilpa tajā saietā, kur bija pulcējušies pensionētie Latvijas iedzīvotāji??? PRĀTAM neaptverami bija viņas “PRĀTOJUMI” par padomju laikā dzīvojošiem, kuri NEESOT MAKSĀJUŠI, LAI VIŅIEM BŪTU PENSIJA… JŪS jau ari esat ” padomju produkts” un to sistēmu zinat ne sliktāk par tiem nabaga pensionāriem, kurus jūs tik NECILVĒCĪGI UN NEŽĒLĪGI PAZEMOJĀT, acis pat nepamirkšķinot… Taču ko jums teikt, jums jau tas pie kājas…Lasīju par kādreiz tik LECĪGO un bagāto Beljāmiņas kundzi un viņas likteni… Pievaldiet savu ļaunumu un nepierunājiet likteni, KAS NEMĒDZ ŠĶIROT BAGĀTOS UN NABAGOS… Katrs saņem un saņems pēc saviem nopelniem – ne vairāk un ne mazāk…

  5. Labākā Labklājības ministre kād vien ir bijusi. Spēja aizdomāties tālāk par tipisko Pensijas un Pabalsti uz augšu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+