Ekonomika
Darbs

Izglītotie paši izvēlas būt bez darba 16

Foto – Shutterstock

Tiek uzsvērts, ka augstākā izglītība ir vitāli nepieciešama, lai veiksmīgi integrētos darba tirgū, tomēr arī tiem speciālistiem, kas to ieguvuši, darba nav. Latvijā ir vienpadsmit ar pusi tūkstoši bezdarbnieku ar augstāko izglītību jeb 18,4% no kopējā skaita. Lai noskaidrotu, kādēļ veidojas šāda situācija, devos uz Zemgales reģiona kompetenču attīstības centru, kur tiek apgūti neformālās izglītības kursi – angļu un vācu valoda.

 

Netrāpīja īstajā laikā

“Esmu absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāti. Specializējusies piena un piena produktu ražošanā. Absolvējot universitāti, strādāju Jelgavas konservu rūpnīcā. Nāca pārmaiņu laiks un tā dēvētās perestroikas dēļ to likvidēja,” stāsta Jeļena, kura šobrīd aktīvi meklē darbu. “Man vienkārši neveicas, jo vienmēr, kad sāku kaut kur strādāt, uzņēmums tiek likvidēts. Kā, piemēram, tas notika arī ar Jelgavas cukurfabriku. Pēc manām domām, situāciju sarežģī tas, ka netrāpīju īstajā laikā. Savu profesionālo karjeru sāku, kad valstī valdīja haoss un spēcīgi tirgus spēlētāji salūza, uzņēmumi tika aizvērti ciet.”

Jeļena uzsver, ka mūsdienās ražošanas jomā informācijas tehnoloģijas (IT) spēlē ļoti nozīmīgu lomu, kas ir sava veida izaicinājums. “Es studēju citā laikā, tolaik apgūtās zināšanas ir novecojušas un daudzas lietas ir jāmācās no jauna. Tomēr tas man nesagādā nekādas problēmas, esmu apguvusi datorzinības un protu izdarīt elementāras lietas. Vēlos strādāt savā specialitātē. Arī uz Rīgu strādāt nebraukšu, jo laiks, kas jāpavada ceļā, ir pārāk ilgs. Arī naudas ziņā tas neatmaksātos. Varētu pretendēt uz vietu gaļas pārstrādes uzņēmumā “HKScan Latvia”, bet baidos, vai izturēšu konkurenci. Ja man pretī nostāsies jauns cilvēks, kuram ambīcijas ir mazākas, bet darba spējas lielākas, loģiski, ka priekšroka tiks dota viņam. Cik man zināms, arī “Latvijas pienā” šobrīd nav brīvas vakances, kas atbilstu manai specialitātei. Par spīti tam, domāju, ja vien ir laiks un nauda, obligāti ir jāstudē un jāiegūst augstākā izglītība. Tā ir sava veida garantija, lai strādātu labā darbā,” stāsta Jeļena.

 

Kas darbu meklē, tas atrod

Pārējās bezdarbnieces, ar kurām runāju, šobrīd atrodas daudz labākā situācijā. No darba aizgājušas pašas un izbauda laiku, ko var veltīt sevis pilnveidošanai. Katrīnai ir augstākā izglītība jurisprudencē, bet šobrīd viņa ir izdienas pensijā. “Bezdarbnieka statusu saņēmu pagājušā gada septembrī, tagad izbaudu savu pensiju un apgūstu angļu valodu. Pabeigšu kursus un skatīšos, kā dzīve iekārtosies. Esmu apmierināta ar savu šā brīža situāciju un patlaban aktīvi nemeklēju darbu. Uzskatu, ja cilvēks ir ieguvis augstāko izglītību, agri vai vēlu darbs atradīsies.”

“Aiziet no darba bija mans apzināts lēmums. Nevēlējos palikt uzņēmumā, jo man ir augstākā izglītība un laba darba pieredze. Uzskatu, ka varu atrast labāku darbu, kas atbilst manām spējām un sniedz gandarījumu,” sevi novērtē Jana. Šobrīd viņa domā par savu uzņēmējdarbību ražošanas nozarē. “Man ir visas nepieciešamās kompetences. Nevēlos strādāt pilnas slodzes darbā no pulksten 8 līdz 17, jo man ir ģimene un vēlos pavadīt vairāk laika ar bērniem. Mana izglītība un darba pieredze sniedz iespēju pašai noteikt, kādu darbu vēlos veikt. Tā ir atšķirība starp tiem, kas ir apguvuši augstāko izglītību un kas nav.”

“Neviens mani neatlaida, un nevarētu teikt, ka šobrīd nespētu atrast darbu,” stāsta Laine. “Darba piedāvājumi ir, bet būt bezdarbnieka statusā ir mana šī brīža izvēle. Kādēļ tā? Pirmkārt, atalgojums iepriekšējā darbā neatbilda manām prasībām. Otrkārt, uz mirkli jāapstājas. Steiga un skriešana kā vāverei ritenī ne vienmēr atmaksājas. Šis laiks jāizmanto, jāveltī sev pašam. Šobrīd man ir iespēja pilnveidoties un profesionāli augt. Apsveru domu par sava biznesa izveidi, bet laiks rādīs.”

 

Darbu zaudē skolotāji un godīgie darbinieki

Aptaujātie bezdarbnieki norāda, ka pārsvarā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) inspektori esot laipni, paši uzņemas iniciatīvu, palīdz atrast darbu un izvēlēties kursus. Taču ir arī negatīva pieredze, pēc kuras tiek secināts – NVA nav izglītības iestāde un bezdarbniekam pašam ir intensīvi jāmeklē darbs. Sākotnēji tiks piedāvātas darba vietas, bet, ja tās neapmierinās, uz redzēšanos, meklējiet darbu paši!

“Ja pats nerīkosies, uz paplātes nekas netiks pasniegts. Ar NVA inspektoriem man ir laba pieredze, savukārt nepatīkama pēcgarša ir pēc sadarbošanās ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), kur man piešķīra izdienas pensiju. Ejot pie viņiem, radās sajūta, ka esmu kādam ko parādā. Atbalsts netika sniegts. Ja es nezinātu likumus, būtu zaudējusi daudz naudas,” spriež Katrīna, kurai ir grāds jurisprudencē.

Runājot ar bezdarbnieka statusā esošajām sievietēm, jāsecina – darba biržā visakūtāk tiek meklēti mediķi, bet bez darba visbiežāk palikuši skolotāji, īpaši laukos, kur ik gadu tiek slēgtas skolas. Arī tehnisko darbinieku starp bezdarbniekiem netrūkst. Nereti tā bijusi viņu pašu apzināta izvēle – aiziet no darba, jo darba devēji nevēlas maksāt oficiālu algu, ik mēnesi izsniedzot aploksnes. Citkārt tas ir uzņēmuma likvidācijas rezultāts, kad labi tehniķi, automehāniķi zaudē darbu.

 

Neatbilstība mūsdienu darba tirgus prasībām

Bezdarba līmenim samazinoties, bezdarbnieku skaits visās bezdarbnieku grupās kļūst mazāks. Šā gada 1. janvārī NVA uzskaitē bija 11 634 bezdarbnieki ar augstāko izglītību, kas gada laikā samazinājies par 1313 personām.

Lielākā daļa bezdarbnieku ar augstāko izglītību ir cilvēki vecumā virs 60 gadiem un vecuma posmā no 30 līdz 39 gadiem. Tie, kuri ieguvuši augstāko izglītību līdz 2014. gadam. Vispārējās vidējās izglītības skolotāji, grāmatveži ar ceturtā līmeņa kvalifikāciju, grāmatveža palīgi, mazumtirdzniecības veikala vadītāji, datu ievades operatori, sekretāri u. c.

Viens no iemesliem, kādēļ darba ņēmēji ar augstāko izglītību kļūst par bezdarbniekiem, ir pirms vairākiem gadiem iegūtās augstākās izglītības neatbilstība mūsdienu darba tirgus prasībām, savukārt jauniešiem – darba pieredzes un profesionālajai darbībai nepieciešamo praktisko iemaņu un kompetenču trūkums. Tāpēc aktuālas ir pārkvalificēšanās vai kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas, bet jauniešiem – pirmās darba pieredzes iegūšanas iespējas, kuras piedāvā NVA. Piemēram, apgūt neformālo izglītību vai piedalīties pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. Jauniešiem – izmantot kādu no Eiropas Savienības fondu projektu piedāvājumiem.

Saskaņā ar OECD un citiem starptautiskajiem pētījumiem, cilvēkiem ar augstāko izglītību paveras daudz plašākas iespējas atrast darbu, jo viņi var strādāt ne tikai augstas, bet arī vidējās kvalifikācijas profesijās. Viņiem ir labākas prasmes komunikācijā, viņi ir spējīgi daudz efektīvāk strādāt ar informācijas plūsmām, orientēties esošajā situācijā. Biežāk piedalās izglītībā mūža garumā jeb mūžizglītībā, nepārtraukti uztur un atjauno savas prasmes un zināšanas.

 

Jaunības kults attiecībā gan uz izskatu, gan darbu

“Cilvēki, kuri atrodas bezdarbnieka statusā, ir ļoti dažādi. Ir tādi, kas ir ļoti motivēti, pilnveido un mācās sevis dēļ,” pieredzē dalās Ramona Vaļģe, kura bezdarbniekiem pasniedz vācu valodas kursus. Turpinot, ka reizēm šī valoda nenoder darba vajadzībām, bet cilvēkus mudina socializēties, paplašināt savu redzesloku. “Tas ceļ pašapziņu. Noņem bailes uzdrošināties.”

Ikdienā strādājot ar cilvēkiem, kuriem ir augstākā izglītība, bet darbs ir zaudēts, pasniedzēja novērojusi: “Bieži vien iegūtās zināšanas neatbilst mūsdienu prasībām. Lai cik tas šķistu absurdi, cilvēks jau 40 (!) gados skaitās vecs. Vecumā, kad esi spēka plaukumā, ar izglītību un ar darba pieredzi! Mūsdienās ne tikai uz izskatu attiecas jaunības kults, bet arī uz darbu. Cilvēks, kuram būtu ko dot, tiek pastumts maliņā. Arī uzņēmumu likvidācijas dēļ tiek pazaudēts darbs un nereti gadās tā, ka tas notiek ļoti pēkšņi. Ja esi cienījamā vecumā, pārvarēt šādas situācijas nav viegli. Jaunam vieglāk tikt atkal uz kājām. No otras puses – jaunietis ir ieguvis izglītību, bet nav apguvis pareizo specialitāti. Izveidojies priekšstats, ka obligāti jāstudē. Tomēr nereti studiju virziens tiek izvēlēts pēc tā, kas cilvēkam varētu patikt, nevis pēc tā, kas darba tirgū nepieciešams. Reizēm arī vecāki uzspiež savu gribu. Līdz ar to veidojas situācija, ka ir iegūts brīnišķīgs diploms, bet realitātē šajā jomā vajadzīgi tikai daži speciālisti. Ja cilvēks ir uzņēmīgs, viņš pārkvalificējas. Ir tādi, kas ies, darīs un pierādīs, bet ne visiem šis iekšējais dzinulis ir dots.” R. Vaļģe rezumē – ja cilvēks vēlas būt spēcīgs līderis darba tirgū, ar sen iegūtu izglītību vien nepietiks. Nedrīkst pārstāt mācīties. “Ar zināšanām ir tāpat kā ar kurpēm, kas ar gadiem nodilst. Tās ir jāpucē un jāsargā.”

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv