Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. septembris, 2016
Drukāt

Monika Zīle: Izredzētie un citi

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

Pēc augstskolās saražoto sabiedrisko attiecību speciālistu lielā skaita spriežot, Latvijai vajadzētu būt pasaules pionierei valsts komunikācijā ar iedzīvotājiem. Bet kaut kas acīmredzot nav kārtībā ar jauno cilvēku skološanu vai diplomus saņēmušo izmantošanu, jo sabiedrības uzrunāšanā problēmas pastāv visām valdībām kopš neatkarības atjaunošanas. Kaut arī visu rangu amatpersonas ciešami apmācītas ar gaišiem vai rūpju nomāktiem vaibstiem ierunāt kādus teikumus pretī stieptajā dikto(mikro)fonā, viņu sacītais nevieš pārliecību, ka valsts pārvalde saskanīgi rūpējas par mūsu labklājības celšanu, vēlmi maksāt nodokļus, patriotisma augšanu un ticību košākai nākotnei. Diemžēl pēdējā laikā pat arvien biežāk jāpiedzīvo sajūta, ka valdības enerģija aizgūtnēm tiek iztērēta atsevišķu nelielu grupiņu apkalpošanai, pārējos atstājot labākajā gadījumā neizpratnē un likteņa ziņā sliktākajā.

Saprotu, nebūšu oriģināla, kā piemēru minēdama ar patvēruma meklētājiem saistītās peripetijas. Taču neviļus izlaužas kunksts, dzirdot kārtējā ierēdņa paudumu, ka “bez laba darba piedāvājuma šos cilvēkus Latvijā nenoturēsim”. Jā, loģiski. Bet tūdaļ pretī jautājums: kāpēc varas gaiteņos tik skaļi un tramīgi nebažījās par LABA DARBA iespēju trūkumu tiem pašmājiniekiem, kuri bija spiesti aizceļot? Lai gan grēks apskaust bēgļa likteni un vajadzētu no sirds just līdzi dzimteni pametušajiem, varas trokšņainais gādīgums šiem cilvēkiem uzspiež tādu kā izredzētības zīmogu, bet savā zemē sakņotais jūtas apdalīts un aizmirsts. Lūk, tagad visos līmeņos vērtēšot, cik prasmīgi strādājuši no Latvijas aizmukušajiem bēgļiem piestiprinātie mentori, lai atrastu un likvidētu iespējamās viņu darba nepilnības. Un atkal no maisa izspraucas nākamais īlens ar vaicājumu: diez, valsts sarūpēs vismaz vienu profesionālu aizgādni arī katriem desmit pedagogiem, kuri nākotnē zaudēs darbu pēc skolu tīkla optimizācijas, arīdzan jutīsies kā no laivas izmesti un par gadu gaitā kārtīgi maksātiem nodokļiem pelnījuši labi atalgotas dienas?… Laikam jau veltas cerības.

Protams, bēgļu integrācijai piešķirts Eiropas finansējums, un, ņemot vērā teroristu baisās globālās aktivitātes, ieceļotāju pastiprināta pieskatīšana ir valsts drošības interesēs. Šo pēdējo niansi patvēruma meklētāju programmas īstenotājiem tad arī vajadzētu izvērst un akcentēt visos komunikācijas virzienos, nevis vaimanājošā toņkārtā prātot, ko mēs vēl varētu darīt “viņu” labā.

Pievienot komentāru

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (7)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+