×
Mobilā versija
+10.6°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
27. septembris, 2016
Drukāt

Monika Zīle: Izredzētie un citi

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

Pēc augstskolās saražoto sabiedrisko attiecību speciālistu lielā skaita spriežot, Latvijai vajadzētu būt pasaules pionierei valsts komunikācijā ar iedzīvotājiem. Bet kaut kas acīmredzot nav kārtībā ar jauno cilvēku skološanu vai diplomus saņēmušo izmantošanu, jo sabiedrības uzrunāšanā problēmas pastāv visām valdībām kopš neatkarības atjaunošanas. Kaut arī visu rangu amatpersonas ciešami apmācītas ar gaišiem vai rūpju nomāktiem vaibstiem ierunāt kādus teikumus pretī stieptajā dikto(mikro)fonā, viņu sacītais nevieš pārliecību, ka valsts pārvalde saskanīgi rūpējas par mūsu labklājības celšanu, vēlmi maksāt nodokļus, patriotisma augšanu un ticību košākai nākotnei. Diemžēl pēdējā laikā pat arvien biežāk jāpiedzīvo sajūta, ka valdības enerģija aizgūtnēm tiek iztērēta atsevišķu nelielu grupiņu apkalpošanai, pārējos atstājot labākajā gadījumā neizpratnē un likteņa ziņā sliktākajā.

Saprotu, nebūšu oriģināla, kā piemēru minēdama ar patvēruma meklētājiem saistītās peripetijas. Taču neviļus izlaužas kunksts, dzirdot kārtējā ierēdņa paudumu, ka “bez laba darba piedāvājuma šos cilvēkus Latvijā nenoturēsim”. Jā, loģiski. Bet tūdaļ pretī jautājums: kāpēc varas gaiteņos tik skaļi un tramīgi nebažījās par LABA DARBA iespēju trūkumu tiem pašmājiniekiem, kuri bija spiesti aizceļot? Lai gan grēks apskaust bēgļa likteni un vajadzētu no sirds just līdzi dzimteni pametušajiem, varas trokšņainais gādīgums šiem cilvēkiem uzspiež tādu kā izredzētības zīmogu, bet savā zemē sakņotais jūtas apdalīts un aizmirsts. Lūk, tagad visos līmeņos vērtēšot, cik prasmīgi strādājuši no Latvijas aizmukušajiem bēgļiem piestiprinātie mentori, lai atrastu un likvidētu iespējamās viņu darba nepilnības. Un atkal no maisa izspraucas nākamais īlens ar vaicājumu: diez, valsts sarūpēs vismaz vienu profesionālu aizgādni arī katriem desmit pedagogiem, kuri nākotnē zaudēs darbu pēc skolu tīkla optimizācijas, arīdzan jutīsies kā no laivas izmesti un par gadu gaitā kārtīgi maksātiem nodokļiem pelnījuši labi atalgotas dienas?… Laikam jau veltas cerības.

Protams, bēgļu integrācijai piešķirts Eiropas finansējums, un, ņemot vērā teroristu baisās globālās aktivitātes, ieceļotāju pastiprināta pieskatīšana ir valsts drošības interesēs. Šo pēdējo niansi patvēruma meklētāju programmas īstenotājiem tad arī vajadzētu izvērst un akcentēt visos komunikācijas virzienos, nevis vaimanājošā toņkārtā prātot, ko mēs vēl varētu darīt “viņu” labā.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kusties, kusties!

Valsts finansiāli atbalstīs pedagogu algu celšanu tikai tajās pašvaldībās, kas sakārtos skolu tīklu, uzsver izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Intervijā LTV ministrs teica, ka valdība pildīs solījumu – ja pašvaldības būs ietaupījušas līdzekļus ar skolu tīkla reformēšanu, tad valdība pretī liks līdzvērtīgu summu, lai varētu nodrošināt skolotāju algu palielināšanu. Realitātē tikai 18 pašvaldībās esot notikusi reāla skolu tīkla reorganizācija ar summāro ietaupījumu 2 – 3 miljoni eiro, kas ļoti būtiski atpaliekot no cerētajiem nepilniem desmit miljoniem eiro, kam valsts bijusi gatava likt pretī līdzvērtīgu summu, skolotāju algu palielināšanai kopā nodrošinot 19 miljonus eiro. Pēc Šadurska vārdiem, pašvaldībās, kur ir notikusi skolu reorganizācija, pedagogu algas būšot ievērojami lielākas par 710 eiro par slodzi un varētu būt robežās no 750 līdz nedaudz vairāk par 800 eiro par slodzi.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+