Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. septembris, 2013
Drukāt

Izskaidrot “neloģisko” Ameriku

asvVestu_052

Ja neskaita dažus saturā “atvieglotus” izdevumus un padomju laika apceres, tad vasaras vidū iznākusī Filipa Dženkina “ASV vēsture”, šķiet, būs līdz šim solīdākais darbs, kas latviešu valodā veltīts šobrīd pasaulē ietekmīgākās zemes vēsturei.

 

“Padomju laikos Latvijā tāda īsta ASV vēsture nemaz nebija pieejama,” atgādina apgāda “Jumava” vadītājs Juris Visockis. Kāds tur brīnums, ja kopš padomju gadiem iedīdīti mīti, aplami priekšstati un aizspriedumi sabiedrībā pastāv joprojām. Pēc tulkotājas un žurnālistes Ievas Lešinskas atzinuma, pilnīgi aplams ir priekšstats par ASV kā ļoti liberālu un “vaļīgu” zemi. ASV vēsture eiropietim brīžiem var šķist nesaprotama, neloģiska savā ritējumā. To grāmatas ievadā atzīst arī autors – ASV Beiloras universitātes vēstures profesors un šīs universitātes reliģisko pētījumu institūta mācībspēks Filips Dženkins. Viņa grāmata koncentrētā veidā stāsta par ASV vēsturi, sākot no indiāņu laikiem un pirmajiem eiropiešu ieceļotājiem līdz pat Baraka Obamas ievēlēšanai 2008. gadā. Dzimtenē Dženkina “ASV vēsture” piedzīvojusi jau četrus atkārtotus izdevumus.

Pēc vēsturnieka domām, Amerika daudzējādā ziņā attīstījusies pavisam citādā veidā, nekā tas noticis Eiropā. Un tas vispār uzskatāms par brīnumu, ka par spīti milzīgajiem attālumiem, dabiskajiem šķēršļiem, pilsoņu noliedzošajai un nereti pat naidīgajai attieksmei pret valsts struktūrām un centralizāciju ASV izveidojās un spēja pastāvēt.

Atšķirības starp ASV austrumu krastu un rietumiem, dienvidiem un ziemeļiem gādājušas, lai nekad netrūktu tādu iekš- un ārpolitisku jautājumu, kuros katra šā reģiona iedzīvotājiem varēja būt dažādi, pat diametrāli pretēji uzskati un intereses.

Savas valsts vēsturi Dženkins necenšas nogludināt. Tajā rakstīts gan par eiropietim nesaprotamo anarhiju valsts pārvaldē un “pistoļu likumiem”, kādi līdz pat 19. gadsimta vidum valdīja ne vien ASV lauku apvidos, bet pat pilsētās, gan arī par rasismu un sarežģītajām etniskajām un konfesionālajām attiecībām. Vēsturnieks cita starpā izskaidro, kāpēc amerikāņiem raksturīgs pārspīlēts patriotisms un cieņas izrādīšana karogam, kas daudziem eiropiešiem šķitusi pārspīlēta, pat apsmejama. Ņemot vērā Dženkina interesi par teoloģiju, nav jābrīnās, ka grāmatā daudz kas skaidrots par reliģiju, dažādo konfesiju lomu un arī konfliktiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+