×
Mobilā versija
+5.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
4. janvāris, 2016
Drukāt

Kāds jaunais gads solās būt Latvijas novados?

Foto - LETAFoto - LETA

Visvaldis Jansons, Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs: “Daudz kas būs atkarīgs no Eiropas naudām. Pašreiz izskatās, ka tiksim tikai vienā projektā – kanalizācijas un ūdenssaimniecības turpinājuma projektā. Izskatās, ka ceļu projektu šogad nebūs, cik nu varēsim, atjaunosim par saviem līdzekļiem. Daļēji vainīga ir ministrija – jau septembrī izsludināja, ka varēs pieteikties, projektus sataisījām, bet iestājās klusums. Šogad arī sākas jauns Eiropas fondu periods un būs pārtrūkums. Lielās būvfirmas jau saka, ka tādēļ viņiem būs daudz mazāk objektu. Neskaitot ES naudu, paredzēts izbūvēt un atjaunot gan pilsētas, gan lauku ceļus. Brīžiem liekas, ka valdība pārsteidzīgi kaut ko izspļauj, piemēram, par jauno teritoriālo reformu, bet kopumā – ja bēgļi mūs nepārņems, ja ES neizjuks – gan jau būs labi.”

 

Andrejs Ceļapīters, Madonas novada domes priekšsēdētājs: “Jaunais gads būs pozitīvs – novada budžets ir ar nelielu pieaugumu. Liels spiediens ir par algām skolotājiem un bērnudārzu audzinātājām. Šim gadam jābūt lūzuma gadam, kad pilnā sparā aiziet Eiropas struktūrfondi. Ir plānots attīstīt gan uzņēmējdarbību, gan savest kārtībā lauku ceļus. Ļoti smags jautājums ir par skolu tīklu, jo atbilstoši Izglītības ministrijas noteikumiem neviena no mūsu vidusskolām tam nekvalificējas. Līdz ar to, iespējams, nāksies saplūdināt abas vidusskolas. Latvijā nav vajadzīgas divu līmeņu pašvaldības – vai nu vēlētā, vai administratīvā pārvalde jālikvidē. Tas ir lieki un izšķērdīgi. Uzskatu, ka jaunajai valdībai jābeidz drumstalot finanses un jākoncentrējas vienam mērķim – jāaptur depopulācija un jāstrādā pie demogrāfijas uzlabošanas. Citādi kā nācija aiziesim postā. Mani kaitina visas nesvarīgās lietas, kam velta daudz valsts naudas, – tas ir ceļš uz nekurieni.”

 

Uģis Mitrevics, Siguldas novada domes priekšsēdētājs: “Jaunā gada budžeta izdevumi varētu pieaugt par trim miljoniem. Plānojam atklāt vērienīgo Siguldas sporta kompleksu. Tāpat šogad durvis vērs mūsdienīgais pašvaldības sociālo pakalpojumu centrs. Aktīvi strādājam pie Siguldas novada kultūras centra būvprojekta izstrādes, ko plānots pabeigt jau šogad. Svarīgi līdz vasarai pabeigt hosteļa “Kaba” pārbūvi, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc Laurenču sākumskolas piedāvājuma. Protams, turpināsim darbu pie ceļu sakārtošanas un skolu infrastruktūras attīstības – apsveram ideju Siguldas pilsētas vidusskolas 1. – 12. klases atstāt vienā ēkā, bet valsts ģimnāzijai piebūvēt jaunu korpusu. Valdībai šogad jāstrādā pie dzimstības pieauguma politikas. Tāpat ir būtiski nodrošināt taisnīgu Eiropas Savienības un valsts finansējuma sadali. Nākamajai valdībai jāpanāk lūzums izglītības kvalitātes celšanā, nodrošinot Latvijas konkurētspēju. Tāpat nopietns darbs jāiegulda, lai nodrošinātu nodokļu politikas stabilitāti. No jaunās valdības sagaidām arī izsvērtu lēmumu pieņemšanu teritoriālās reformas īstenošanā.”

 

Uldis Sesks, Liepājas domes priekšsēdētājs: “Finansiāli šis gads Liepājai solās būt labāks nekā aizgājušais. Turpināsim iesāktos darbus, bet jāsāk arī jauni projekti. Finansējums piešķirts mūsu lidostas drošības sertifikācijai, lai varētu atjaunot regulāros pasažieru reisus. Tāpat novirzīsim finanses koncertzāles “Lielais Dzintars” darbības nodrošināšanai, futbola skolas izveidei, bērnu zinātkāres un izziņas centra “Zili brīnumi” izveidei Jaunliepājā. Šogad plānojam arī sākt vieglatlētikas manēžas būvniecību un slēgto tenisa kortu projektēšanu. Viena no lielākajām iecerēm ir ES struktūrfondu apgūšana. No šīs naudas gribam veikt tieši Liepājas lidostas drošības sertificēšanu, tāpat apvienot mākslas un mūzikas vidusskolu, pabeigt Liepājas Valsts tehnikuma rekonstrukciju. Jāpanāk, lai pa jaunajām tramvaja sliedēm kursētu arī jauni tramvaja vagoni. Visbeidzot jāturpina māju siltināšana.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+