Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
7. marts, 2016
Drukāt

Jāgatavojas 2020. gadam, kad beigsies ES fondi (9)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Esam spējuši izaugsmi noturēt, tomēr ir jāturpina reformēt un investēt, lai spētu atjaunot ekonomikas pašfinansēšanās spēju 2020. gadā, kad beigsies struktūrfondi,” norāda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. Tas ir laiks, kad beigsies dāvinātais nepilnais miljards eiro gadā, un tas būs jākompensē ar nodokļiem. Lai nodokļus radītu, nepieciešams samazināt ēnu ekonomiku un pārskatīt nodokļu politiku, jāinvestē pašlaik, kamēr vēl ir zemas naftas cenas. Tūlīt jādara fundamentālas lietas, lai mēs 2019. gadā neatjēgtos jaunā krīzē.

 

Bankas pelna par trešdaļu vairāk

Banku sektora peļņa 2015. gadā sasniedza 416 miljonus eiro (2014. gadā – 311 miljonus eiro), tas ir pieaugums par trešdaļu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotā informācija. Tostarp 15 komercbankas, kuru aktīvi veidoja 96% no kopējiem sektora aktīviem, pērn nopelnīja 426,9 miljonus eiro. Uzlabojās arī banku sektora kapitāla atdeves rādītājs (ROE), decembra beigās tas sasniedza 12,5% (2014. gada beigās – 11,1%). Galvenie peļņas pieaugumu ietekmējošie faktori bija tīro pamatdarbības ienākumu kāpums, t. sk. tīrie procentu ienākumi palielinājās par 8%, tīrie komisijas ienākumi – par 0,6%, savukārt tīrie ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības un pārvērtēšanas auga par 48%, turklāt saruka izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem (par 20%).

Vislielākā pelnītāja 2015. gadā, kā arī iepriekšējos gados bijusi “Swedbank”, sasniedzot 121 miljonu eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā. Daudz pieticīgāk strādājusi otra lielākā Skandināvijas banka Latvijā – SEB, nopelnot 35 miljonus eiro – par 51% vairāk nekā 2014. gadā. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis apstiprina, ka banku pelnītspēja ir augusi. Bankas ir optimizējušas un efektivizējušas visu, ko varēja efektivizēt. Tirgus ir piesātināts, un konkurence vietējā tautsaimniecībā ir diezgan nežēlīga.

 

Pieaug kredītportfelis

Banku sektora kopējais kredītportfelis 2015. gadā būtiski nemainījās, pieaugot par 0,1% jeb 10 miljoniem eiro, liecina FKTK sniegtā informācija. Rezidentu uzņēmumu portfelis pieauga par 0,6%, bet rezidentu mājsaimniecību – samazinājās par 4,1%. Savukārt nerezidentu kredītportfelis pieauga par 3%, ko noteica ASV dolāra vērtības pieaugums.

Pērn pieauga arī jaunās kreditēšanas apmērs salīdzinājumā ar 2014. gadu – kredītiestādes finansēja gan mājokļa iegādi, gan uzņēmumus. Jaunizsniegto kredītu apjoms mājokļa iegādei sasniedza 321 miljonu eiro un uzņēmumiem – 1,3 miljardus eiro. “Swedbank” vadītājs Latvijā Māris Mančinskis pagājušo gadu sauc par pagrieziena punktu, kad pirmo reizi kopš ekonomiskās krīzes ir audzis bankas kredītportfelis, ko sekmējusi gan Latvijas ekonomiskā izaugsme, gan arī zemās procentlikmes. Gada laikā bankas kredītportfeļa apjoms ir palielinājies par 0,1%. “Swedbank” jauno kredītu apjoms 2015. gadā sasniedza 741 miljonu eiro, salīdzinājumam – 2014. gadā tie bija 584 miljoni.

Banka “Citadele” kredītos uzņēmumiem Latvijā 2015. gadā piešķīrusi 130,6 miljonus eiro, kas ir par 4% vairāk nekā 2014. gadā. Pērn banka visvairāk kreditēja tirdzniecības, lauksaimniecības un nekustamo īpašumu nozares. Kritums pret 2014. gadu kreditēšanas jomā ir bijis būvniecības nozarē, kas skaidrojams ar ES līdzekļu nepieejamību, un pakalpojumu nozarē. Bankas “Citadele” valdes locekle Santa Purgaile teic, ka kā jaunu segmentu redz mikrouzņēmumu kreditēšanu. Pērn banka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kredītos ir piešķīrusi 52,6 miljonus eiro (+15%) un sākusi aktīvu mikrokreditēšanu.

Savukārt SEB bankā turpinājušās iepriekšējo gadu tendences, kopējais kredītportfelis 2015. gada decembra beigās bija 2,5 miljardi eiro, t. i., par 4% mazāk nekā 2014. gada noslēgumā. Pērn banka no jauna izsniegusi aizdevumus par kopējo summu 549 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā gadu iepriekš. SEB bankas vadītāja Ieva Tetere nenoliedz, ka 2015. gads bijis izaicinājumiem pilns gan bankai, gan Latvijas iedzīvotājiem – negatīvās procentu likmes, kas mazina banku procentu ieņēmumus, Krievijas ekonomikas sarukšana gandrīz divas reizes, tāpat bankas likviditātes rādītāju nodrošināšanas prasības no ECB lika bankām sarūpēt papildu rezerves stabilitātes prasību nodrošināšanai. Vietējā tirgū izaicinājumus meta likumdošanas izmaiņas mājokļu kreditēšanā.

Latvijai saglabājot līdzšinējos ekonomikas attīstības tempus un kļūstot pieejamiem Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, tirgū turpinās pieaugt pieprasījums pēc finansējuma uzņēmējdarbībai un privātpersonu kreditēšanai, uzskata M. Mančinskis.

Vārdus ietērpjot konkrētos ciparos, M. Bičevskis prognozē, ka banku kredītportfelis augs atbilstoši ekonomikas izaugsmei – par 2 – 3%. 2014., 2015. un diemžēl arī 2016. gads ir Eiropas struktūrfondu pieejamības bedres periodi, tāpēc tikai 2017. gadā tiks sasniegts reāls­
 jauno kredītu pieaugums.

2015. gadā rezidentu noguldījumu atlikums palielinājās par 110 miljoniem eiro jeb 1% un sasniedza 10,8 miljardus eiro. Uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu atlikums pieaudzis attiecīgi par 317 miljoniem eiro jeb 10,3%, negatīvi noguldījumu apjomu ietekmēja valdības noguldījumu sarukums par 745 miljoniem eiro. Pērn palielinājās arī nerezidentu noguldījumu atlikums līdz 12,4 miljardiem eiro (+8,3%), ko būtiski ietekmēja ASV dolāra vērtības kāpums. Piemēram, “Swedbank” noguldījumu apjoms ir audzis par 7% 2015. gadā, bet SEB bankā – par 1%, sasniedzot 2,1 miljardu eiro.

 

Jāgatavojas iztikt bez ES fondiem

Banku nozares nākotnes konkurētspēja slēpjas divos vārdos: ātrums un ērtība, tādēļ daudz darba tiek veltīts dažādu tehnoloģisku iespēju attīstībai un ērtāku risinājumu izveidei, gan izmantojot savus resursus, gan raugoties uz sadarbības iespējām ar dažādiem tehnoloģiju uzņēmumiem, uzskata M. Mančinskis. Protams, šāda attīstība uzliek jaunas prasības projektu vadībai, darbinieku apmācībai, spējai labi pārvaldīt savas tehnoloģijas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš norāda uz pēdējā laikā sektoru pāršalkušajām nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomām, sakot, ka svarīgs virziens ir atbilstoši pārvaldīt mūsu banku sektoram piemītošos riskus, kas izriet no esošajām banku darbības stratēģijām.

 

bankutab

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. ES pēc 2. gadiem tāpat pajuks, kāds tur 2020.gads

  2. Tad jau visas pašvaldības nomirs, jo pašlaik neviens objekts bez eiropas naudas netiek celts, vietējā nodokļu nauda ir izgaisusi.

  3. Nevienā jomā vēl kā fiziska persona es to “fondu” iedarbību Rīgā neesmu jutusi.
    Laukos un to centrālajās pilsētās – pāris jaunas koncertzāles uzslietas, – tas nu gan…
    🙁

  4. Sakars ir vistiešākais ja pašreiz ir viss bedrē tad 2020 gadā vispār nekas nenotiks jo nenaks nauda un nodokļus vel nemirusajiem,neaizbraukusiem uzliks tadus lai tiesi kompensētu bankam un varas elitei tadus pasus peļņas un sadzīves apstakļus kadi ir sodien,tad nu rēķiet paši un izdaliet (rupji rēķinot) 1miljardu iero gada uz Latvija dzīvojosiem un saņemsiet tiesi to summu kura būs jamaksa katrdvēselei vel precīzak būtu uz strādajoso,īpašumu,elektrību,devvielu utt.un ja ka pēc prognozēm drīzuma degviela maksasot 200$ par barelu tad šeit Latvija būs viens liels aizaugos poligons un krūmi.

  5. Saemam un Partijām! Jums jāizdomā, jāatrod, kā? Industriālā ekonomika beidzot jābūvē augšā! Un plaukstoša lauksaimniecība! Tad nevajadzēs visu laiku dzīvot ar pastieptu roku! Briselei! Agri vai vēlu šī haļava beigsies!

  6. Nesaprotu, kāds virsrakstam sakars ar tekstu?

    • Tieši tā – es ar piekrītu, un ka’ds sakars vispār bankām ar ekonomiku Latvijas gadījumā, ja reiz kredītus vien kupi-prodai mērķeim parasti dod un tad ar ne bez ķīlām…
      Tātad tā ar lai uzraksta – EU centrālā (un attīstības it kā ) banka un “mātes” bankas – vietējām “meitām” – iedeva daudz naudiņas, ko “uzvārīt”… Līdz tam nākošajam plīšanas burbulim, tā teikt…
      Punctum… Pārējais viss parasti ir vien statiistiķu un FinMina Excel tabulu meistaru darbs.

  7. Modris no Krimas Atbildēt

    Isaka anekdote- Latvija bez ES fondiem !

Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+