Mobilā versija
+1.6°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
31. janvāris, 2017
Drukāt

Jāņa Avotiņa eskeipisms

Publicitātes (Jāņa Pipara)  fotoPublicitātes (Jāņa Pipara) foto

Jānis Avotiņš. "Penumbra IV". 2016. Audekls, eļļa. 111 x 103 cm. Mūkusalas Mākslas salona kolekcija.

“Skaidrs, ka gleznieciskās matērijas izjūta šim gleznotājam apvienota ar mākslas augstāko patiesību meklējumiem,” par mākslinieku Jāni Avotiņu (1981) reiz rakstījusi mākslas zinātniece Laima Slava.

Šobrīd viņš ir, iespējams, ārzemēs vissekmīgākais Latvijā dzīvojošais mākslinieks. Pagājušā gada pavasarī saņēmis prestižo “Jean-Francois Prat” balvu kā labākais mūsdienu gleznotājs. Jānis Avotiņš ir viens no Latvijas māksliniekiem, kam izveidojusies laba sadarbība ar Eiropas galerijām. Kopš 2004. gada viņš regulāri rīko personālizstādes ārzemēs, visbiežāk sadarbojoties ar Minhenes galeriju “Galerie Rüdiger Schöttle”, “Vera Munro” Hamburgā un “AKINCI” Amsterdamā, kā arī piedalās starptautiskās grupu izstādēs. Jāņa Avotiņa darbi iepirkti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, ABLV bankas mākslas kolekcijā, kā arī vairākos ārkārtīgi ekselentos mākslas krājumos pasaulē – Čārlza Sāči, Fran­suā Pino, Sandreto Re Rebaudengo kolekcijā u. c. Viņš ir arī viens no retajiem latviešu gleznotājiem, kā darbi iekļauti prestižajā “Art Basel” mākslas tirgū.

Latvijā pēdējos gados neesam lutināti ar iespējām skatīt daudz Jāņa Avotiņa darbus vienkopus. Tāpēc vēl jo lielāku interesi raisa viņa personālizstāde “Laiktelpas klejotāji”, kas no piektdienas, 3. februāra, līdz 11. martam būs apskatāma Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē.

Tā sniegs unikālu iespēju iepazīties ar mākslinieka darbiem, kas tapuši no 2008. līdz 2017. gada sākumam. Kuratore, mākslas zinātniece Sniedze Kāle stāsta, ka izstādes pamatu veidos Mūkusalas Mākslas salona kolekcija, ko atsvaidzinās daži jaunradīti darbi un mākslinieka privātā arhīva materiāli. Ekspozīcijā iekļautas arī izstādīto gleznu motīvu fotogrāfijas, kas ļaus ne vien salīdzināt sākotnējo ierosmi ar mākslinieka radīto gleznu, bet arī iepazīstinās ar attēliem, kuri nebeidzamajā bilžu gūzmā ir izpelnījušies viņa uzmanību. Jāpiebilst, ka Jānis Avotiņš kā ierosmi savām gleznām bieži izmanto fotogrāfijas – nākušas no ģimenes albumiem, preses izdevumiem vai retušētiem pagātnes ceļvežiem. Pats mākslinieks intervijā reiz teicis: “Pirmajā posmā, no 2004. līdz 2008. gadam, tas man kalpoja kā materiāls, no kura, līdzīgi kā kino, tālāk montēt. Mani interesēja attēls, kuru es pilnībā varu kontrolēt. Bet vēlāk es sāku meklēt, no kurienes man ir interese par attēlu, tā nenoteiktība vai mistiskais aspekts.” (“Ir”, 2.02.2016.).

Jānis Avotiņš (1981) 2003. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) glezniecības nodaļu, papildinājis zināšanas LMA Vizuālās komunikācijas studijās, Mančestras universitātē un Parīzes pilsētas starptautiskajā mākslas skolā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+