Bieži vien cilvēkiem, kas sūdzas par nelielām problēmām, konstatējam taisnās zarnas vēzi, – profesors atklāj šā “klusā” vēža pazīmes 13
Bieži vien cilvēkiem, kas ir nākuši pie ārsta ar mazām problēmām, piemēram, ar hemoroīdiem, mēs viņiem bieži vien konstatējam taisnās vai resnās zarnas vēzi, jo tāda simptomātika kā asiņošana, kas ir viens no galvenajiem šā vēža simptomiem, var būt identiska hemoroīdiem. Tā par realitāti ar šā veida vēzi stāsta Andris Gardovskis, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs, proktologs, RSU asociētais profesors.
Griežoties pie proktologa, tas varbūt būs pirmais skrīnings, kur var paskatīties, sataustīt, paņemt biopsijas. Ja ir aizdomas, ka audzējs ir mazliet augstāk un ar instrumentiem ārsts netiek klāt, tad pierakstām šo pacientu uz pilnu kolanoskopiju, tā TV24 raidījumā “Dr. Apinis” atklāj profesors.
“Ja runājam par taisnās zarnas audzēju, tad ir diezgan garš ceļš līdz diagnozei. Ir biopsija, kad verificējām, vai tas ir ļaundabīgs audzējs. Tad seko plaša radioloģiskā izmeklēšanas kā kompjūtertomogrāfija, vēdera dobuma izpēte, pārliecināmies, vai nav izplatības uz citiem orgāniem kā aknas, plaušas. Obligāti jātaisa magnētiskā rezonanse mazajam iegurnim,” diagnozes noteikšanas gaitu ilustrē Gardovskis.
Viņš norāda, ka tikai tad, saliekot to visu kopā, mēs uzlikt šo klīnisko diagnozi un domāt par tālāko ārstēšanas taktiku.
Visbiežāk taisnās zarnas audzēja ārstēšana nesākas ar ķirurģisku iejaukšajos, bet tā sākas ar staru un ķīmijas terapiju, un tad cilvēks nonāk pie ķirurga – kad ir uztaisīta jauna magnētiskā rezonanse un kompjūtertomogrāfija, jo bieži vien šis audzējs klīniski ir izzudis, un tad cilvēks turpina novēroties pie proktologa vai onkologa, vai nav recidīva šim audzējam.
Visu raidījumu “Dr. Apinis” par šo tēmu skatieties TV24 tiešraidē 6. maijā plkst. 13.00!!!
