Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
29. jūnijs, 2016
Drukāt

Jānis Purviņš: Sacensību gars – arī dejotājiem (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Jānis Purviņš

– Kas šajās “Sudmaliņās” ir tradicionāls un kas – pilnīgi jauns?

Jānis Purviņš: – Tradicionāli ir mūsu centieni, lai festivāls nenoritētu tikai vienā pilsētā. Šogad būsim Jūrmalā, Rīgā, Jelgavā un Rundāles parka Zaļajā teātrī, kas nekad nav piedzīvots. Tradicionāli ir atklāšanas un noslēguma koncerti, labdarības diena, arī koncerts Vērmanes dārzā, šoreiz – absolūti brīvi pieejams jebkuram skatītājam, jo tas ir viens no diviem festivāla bezmaksas pasākumiem.

Esam priecīgi, ka “Sudmaliņas” pēc ilgāka pārtraukuma atkal griežas. Un ir arī liels jaunums – pirmo reizi festivālu esam iecerējuši pārvērst par konkursu. Festivāla otrajā dienā, 3. jūlijā, Dzintaru koncertzālē konkursa dalībnieki – 12 deju grupas katra ar diviem deju numuriem, tātad redzēsim 24 skaistas dejas – sacentīsies par “Grand Prix” (naudas balvu 1000 eiro), kā arī par pirmo, otro un trešo vietu, kam tiks mākslinieces Lauras Lūses dizainēti diplomi. Sniegumu vērtēs starptautiska žūrija no Somijas, Krievijas, Igaunijas un Latvijas – mūsu valsti pārstāvēsim mēs ar “Sudmaliņu” iedibinātāju Ingrīdu Saulīti.

– “Sudmaliņas” šogad ir konkurss, bet mūsu spices kolektīvi “Dancis”, “Gatve”, “Līgo” “Rotaļa” un “Teiksma” pieteikti kā festivāla viesi un konkursā nepiedalīsies. Vai nav bažas, ka balvas nocels ārzemnieki un Latvija paliks bešā?

– Nez vai būtiskākais ir balvas Latvijai. Lielākā vērtība ir baudīt savādāko, interesantāko ārzemju grupu sniegumā. Un tad jau redzēs, kura – latviešu, ķīniešu vai gruzīnu deja – plūks lielākos laurus… Konkurss norit divās kārtās. Pirmā jau notikusi gada sākumā, kad visi, kas vēlējās, – gan Latvijas, gan ārzemju grupas – iesūtīja savus videomateriālus, un rīkotāju, Latvijas Nacionālā kultūras centra, izveidota žūrija labākos izvirzīja otrajai, pēdējai kārtai, kuru “dzīvā veidā” redzēsim 3. jūlijā Dzintaru koncertzālē. Arī tas būs bezmaksas pasākums. Otrajā kārtā ir tikušas grupas no septiņām valstīm – Turcijas, Baltkrievijas, Armēnijas, Ķīnas, Gruzijas, Polijas un Latvijas. Mūsu valsti pārstāvēs četras deju grupas – “Līksme” no Daugavpils, “Talsu kurši” no Talsiem, “Zalktis” un “Zelta zalktis” no Rīgas. Taču jūsu iepriekš minētie lielie “spices” ansambļi skatītājus priecēs dienu iepriekš, 2. jūlijā, festivāla atklāšanas koncertā “Mūžīgā kustība sudmalās”, kurā caur skaistākajām dejām, caur mūsu zelta fondu mēģinās gan viesiem, gan skatītājiem izstāstīt stāstu par Latviju. Vai tā būtu Ulda Žagatas “Aiz ezera augsti kalni”, šis tik smeldzīgais un patiesais stāsts par mūsu zemi, vai Aijas Baumanes “Kur tu augi, daiļa meita”, vai Jāņa Ērgļa “Baltu puķi guni kūru”, vai “Sasala jūriņa”…

– “Sudmaliņās” esat kopš 1997. gada gan kā dalībnieks, gan vēlāk – deju kopas vadītājs, gan svētku organizators un vairākas reizes – arī “Sudmaliņu” mākslinieciskais vadītājs. Kāds ir lielākais izaicinājums šogad?

– Padarīt tradicionālos atklāšanas un noslēguma koncertus neparastākus un pārsteidzošākus. Atklāšanas koncertā, skanot “Es mācēju danci vest” mūzikai, katras valsts deju grupai astoņu taktu garumā būs jāparāda savs dejas solis. Ceru, sanāks tāda dzirkstoša koncerta nagla… Pasaulē ir kādi četri vai pieci man zināmi amatieru deju kopu konkursi. Baltijā tagad esam pirmie un pagaidām vienīgie, taču ir ārzemēs gūtā pieredze. Varu palepoties, ka savulaik no konkursa Sanktpēterburgā “Līgo” ir atvedis “Grand Prix”. Par deju, tautastērpiem un mūziku mums tikušas trīs balvas Maltā, ASV ieguvām balvu jaunrades deju konkursā, Malaizijā – par labāko horeogrāfiju. Sacensību gars ir vajadzīgs arī dejotājiem.

– Par ko konkursā turēsit īkšķi?

– Pēc iesūtītajiem video ārkārtīgi efektīga šķiet poļu grupa – tā uzstājas ar dzīvo mūziku, dziedāšanu, krāšņiem tērpiem. Būs arī ugunīgie gruzīni, ārkārtīgi temperamentīgie turki, baltkrievi – ar smeldzīti un varbūt nelielu pipariņu un asumiņu iekšā –, un latvieši, kuri var dejot gan rāmi mierīgas dejas, gan pārsteigt.

– Ja šis ir bezmaksas koncerts konkurss, Dzintaru koncertzāli apgāzīs…

– Nu, cerams, gribētos gan…

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tad jau konkursā Latvijai mazas cerības, ja nepiedalās “spices” deju ansambļi.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+