Latvijā
Politika

Jaunais likums – efektīvākām konsulārām funkcijām 16


Ārvalstīs dzīvo aptuveni trešdaļa miljona Latvijas valstspiederīgo. Aug arī Latvijas tūristu skaits ārvalstīs.
Ārvalstīs dzīvo aptuveni trešdaļa miljona Latvijas valstspiederīgo. Aug arī Latvijas tūristu skaits ārvalstīs.
foto – Ieva Čīka/LETA

Saeima Konsulārā reglamenta likumprojektu atbalstījusi pirmajā lasījumā, rīt parlamenta Ārlietu komisijā tas tiks izskatīts otrajam lasījumam.

Viens no Latvijas Ārlietu ministrijas uzdevumiem ir konsulāro funkciju veikšana – atbalsts tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas dzīvo vai īslaicīgi uzturas ārvalstīs, ir nokļuvuši ārkārtas situācijā vai vēlas nokārtot nepieciešamās formalitātes Latvijas iestādēs.

Ārvalstīs dzīvo aptuveni trešdaļa miljona Latvijas valstspiederīgo. Izmantojot globalizācijas un Eiropas Savienības brīvas personas kustības priekšrocības, aug arī Latvijas tūristu skaits ārvalstīs. Pēdējo gadu laikā būtiski mainījusies drošības situācija pasaulē. Šie faktori ir pārveidojuši gan apdraudējumu raksturu ārvalstīs, gan personu prasības pēc valsts atbalsta ikdienas situācijās un krīzēs. Vienlaikus mūsdienu digitālie risinājumi ļauj saņemt valsts pakalpojumus attālināti, tieši un salīdzinoši ātri.

Attiecīgi nākas pielāgoties gan Latvijas konsulārajam dienestam, gan konsulārajiem dienestiem citur ES un ārpus tās. Ārlietu ministrija arvien vairāk fokusējas uz palīdzības sniegšanu ārkārtas situācijās nonākušajiem. Tā atšķirībā no citiem konsulārā dienesta pienākumiem ir ārlietu resoru ekskluzīva funkcija – to Ārlietu ministrija nevar deleģēt citai Latvijas iestādei, un to nevar īstenot ceļotājs pats.

 

Tapis jauns likumprojekts

Lai atbildētu uz šodienas izaicinājumiem, Ārlietu ministrija ir izstrādājusi jaunu Konsulārā reglamenta likumu. Spēkā esošais Konsulārais reglaments saturiski ir vēl 1935. gadā radīts vispārējais tiesiskais ietvars, kura spēks ar nelielām kosmētiskām izmaiņām tika atjaunots 1994. gadā. Pašsaprotami, ka vairāk nekā 80 gadu laikā ir kardināli un neatgriezeniski mainījušās gan valsts un indivīda attiecības, gan valstu sadarbības prakse. Mūsdienās konsulārās funkcijas regulē gan starptautiskās, gan – daudz detalizētāk – arī ES tiesības. Daudzos jautājumos par konkrētām atbildības jomām atbildīgās ES valstu iestādes sadarbojas tieši, bez ārlietu resoru iesaistes. Tādēļ likumprojekts, kas šobrīd ir iesniegts izskatīšanai Saeimā, iekļauj jaunu, laika garam un Latvijas valstspiederīgo vajadzībām atbilstošu tiesisko ietvaru konsulāro funkciju veikšanai.

 

Definē konsulāro palīdzību

Pirmkārt, likums skaidri nošķir un definē konsulāro palīdzību un konsulāros pakalpojumus, ļaujot skaidrāk noteikt ikdienas darba prioritātes un efektīvāk plānot resursus. Konsulārā palīdzība ir valsts atbalsts personai, kas nonākusi ārkārtas situācijā. Būtiski, ka līdzās starptautiskajās un ES tiesībās noteiktajām ārkārtas situācijām (tajā skaitā, ja persona aizturēta vai apcietināta ārvalstīs, ja nepieciešama repatriācija katastrofas situācijā, ja nepieciešams saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu) jaunais likums paredz ārkārtas palīdzību arī situācijā, ja nepilngadīgai personai ārvalstīs tiek nodibināta ārpusģimenes aprūpe. Lai gan šie jautājumi jau šobrīd bauda konsulāro amatpersonu vislielāko uzmanību, līdz ar jauno regulējumu vēstniecībām, saņemot no ārvalsts iestādēm informāciju par nepilngadīgā izņemšanu no ģimenes vai tās iespēju, būs pienākums nekavējoties to nodot par nepilngadīgo lietām atbildīgajai iestādei Latvijā – Tieslietu ministrijai, lai tā sadarbībā ar attiecīgo bāriņtiesu varētu nekavējoties uzsākt lietas apstākļu izvērtēšanu un iesaistīties nepilngadīgā interešu aizstāvībā. Vienlaikus likumā stingri tiek nostiprināts tiešas un individuālas konsulārās palīdzības sniegšanas princips. Tas saskaņā ar personas datu aizsardzības prasībām nodrošina cietušo aizsardzību no publicitātes un trešo pušu iejaukšanās.

Savukārt konsulārie pakalpojumi nodrošina Latvijas iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamību ārvalstīs. Piemēram, ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošie vēstniecībā var iesniegt dokumentus jaunas pases saņemšanai, taču pasu izsniegšanas kārtību nosaka un jauno pasi izsniedz par to atbildīgā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

 

Plašākas pilnvaras no Rīgas

Otrkārt, konsulārā palīdzība un pakalpojumi kļūs pieejamāki tiem, kas dzīvo vai uzturas valstīs, kurās nav Latvijas konsulārās amatpersonas. Latvijai pasaulē ir samērā nedaudz pārstāvniecību – kopskaitā 40, kas veic konsulārās funkcijas. Tādēļ Ārlietu ministrijas amatpersonas būs plašāk pilnvarotas sniegt konsulāro palīdzību no Rīgas.

Sevišķi svarīgi tas ir gadījumos, kad personas atrodas vietā, kas neietilpst nevienas Latvijas pārstāvniecības konsulārajā apgabalā. Savukārt, ja personai nepieciešams saņemt kādu konsulāro pakalpojumu, piemēram, nomainīt pasi, tā drīkstēs vērsties jebkurā Latvijas pārstāvniecībā ārvalstīs, un tai nebūs jāmēro ceļš uz Latviju.

 

Savstarpēja palīdzība ES valstu pilsoņiem

Treškārt, likums nodrošinās t. s. Konsulārās direktīvas ieviešanu. Ar šīs direktīvas pieņemšanu Latvijas prezidentūras laikā 2015. gadā noslēdzās četrus gadus ilgušās ES valstu diskusijas par veidu un apjomu, kādā ES valstis var sniegt savstarpēju palīdzību citu ES valstu pilsoņiem. Ja Latvijas valstspiederīgie nonākuši nelaimē valstī, kurā nav Latvijas pārstāvniecības, viņi jau tagad var vērsties pēc palīdzības citas ES valsts vēstniecībā.

Tomēr tikai līdz ar direktīvas spēkā stāšanos š. g. 1. maijā būs precizēti šīs palīdzības veidi un apjoms, nosakot, ka ES valsts sniedz citas ES valsts pilsonim tādu pašu palīdzību, kādu tā analogā situācijā sniegtu savam pilsonim. Jaunais likums pilnvaros valdību izstrādāt mehānismus, kā veikt savstarpējus norēķinus par šīs palīdzības sniegšanu ar citām ES valstīm. Būtiski, ka, Latvijas pilsonim vēršoties pēc palīdzības citas ES valsts vēstniecībā, palīdzība tiek sniegta ar Latvijas iestāžu atbalstu.

 

Svarīga citu dienestu kapacitāte

Latvijas konsulārais dienests jau šobrīd nodrošina daudz plašāku atbalstu, nekā tas ir vairākās citās ES valstīs, tostarp Igaunijā. Nenoliedzami, konsulārā dienesta atbalstam Latvijas valsts piederīgajiem ārvalstīs jābūt pieejamam, efektīvam un mūsdienīgam. Vienlaikus konsulārās palīdzības sniegšanas kvalitāte ir tieši atkarīga no Latvijas pašvaldību, bāriņtiesu, sociālo dienestu un citu katrā konkrētajā lietā iesaistīto ie­stāžu kapacitātes. Savukārt konsulāro pakalpojumu pieejamība ir tieši atkarīga no tā, cik plaši, ērti un atraktīvi ir Latvijā ieviestie e-pakalpojumi, lai tos ikkatrs varētu saņemt tieši, nemērojot ceļu uz Latvijas vēstniecību vai uz Latviju.

Latvijas konsulārais dienests velta vislielāko uzmanību tiem uzdevumiem, ko tā vietā nevar veikt neviens cits un ko tieši Ārlietu ministrija var veikt vis­efektīvāk atbilstoši starptautiskajām un ES tiesībām un starpvalstu sadarbības praksei. Jaunais Konsulārā reglamenta likums to nostiprinās.

LA.lv

Par svarīgo