Valdību veidojošo partiju koalīcijas padome vakar izskatīja Satversmes preambulas jauno variantu, vienojoties turpināt diskusiju Saeimas frakcijās.

Lasītākie

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?

Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9

Lasīt citas ziņas

Kā jau ziņots, jaunais variants nodēvēts par Sa­tversmes ievadu, un tajā vairs neparādās termins “valstsnācija”. Tomēr, kā intervijā “Latvijas Avīzei” iepriekš skaidroja Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne: “Lietas būtība paliek tā pati. Lai gan jēdziens “valstsnācija” netiek lietots, ir vairāk atklāts tā saturs. Piemēram, ir skaidrāk uzsvērta latviešu valodas loma, norādīts, ka latviešu tauta neatzīst un nosoda okupācijas režīmus. Mēs nekādā ziņā neesam saturiski atteikušies no valstsnācijas jēdziena, tieši pretēji – tas ir papildināts.” Pēc lasītāju lūguma publicējam jauno Satver­smes ievada projekta tekstu:

“Ievads


1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību.

VIDEO. “Rīgā gaišā dienas laikā uzbrūk cilvēkiem!” Likumsargi brīdina par skūtgalvju aktivizēšanos

“Esmu vadījis dievkalpojumus ar lūgšanām un sprediķi!” Streips stāsta par draudzes dibināšanu

Atsaka patvērumu savulaik Latvijā dzimušam Krievijas pilsonim, kuram it kā draudēja nosūtīšana karošanai uz Ukrainu

Latvijas tauta izcīnīja savu valsti brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja konstitucionālo kārtību un nolēma sev Satversmi. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un uz valsts nepārtrauktības pamata, atjaunojot valstisko neatkarību, atguva savu brīvību. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda nacistiskā un padomju okupācijas režīma noziegumus.

Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, ievēro cilvēktiesības, arī mazākumtautību tiesības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju un demokrātisko valsts iekārtu.

Mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā it sevišķi veidojušas latviešu tautas tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, universālās humānās un kristīgās vērtības. Latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības pamats. Mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene un darbs. Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm.

Apzinoties sevi kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu, Latvija aizstāv savas intereses un dod pienesumu pasaules un vienotas Eiropas humānai, ilgtspējīgai un demokrātiskai attīstībai.

Dievs, svētī Latviju!”