Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. augusts, 2014
Drukāt

Jaunām iniciatīvām ministrijas nākamgad pieprasījušas 567,03 miljonus eiro (2)

budzets2

Ministrijas un citas institūcijas jaunām politikas iniciatīvām nākamgad no valsts budžeta pieprasījušas 567,028 miljonus eiro, 2016.gadā – 941,31 miljonu eiro, bet 2017.gadā – 1,199 miljardus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotie dati.

Visvairāk līdzekļu nākamā gada budžetā papildus vēlētos saņemt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) – 111,209 miljonus eiro. 2015.gadā IZM grib papildus saņemt 160,118 miljonus eiro, bet 2017.gadā – 176,664 miljonus eiro.

Apjomīgu papildu finansējumu nākamo gadu budžetos pieprasījusi arī Veselības ministrija, kura nākamgad papildus vēlas iegūt 110,173 miljonus eiro, aiznākamgad – 223,622 miljonus eiro, bet 2017.gadā – 373,339 miljonus eiro.

Satiksmes ministrija 2015.gadā vēlas saņemt papildu 91,131 miljonu eiro, 2016.gadā – 143,104 miljonus eiro, bet 2017.gadā – 172,024 miljonus eiro.

Arī Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka tās pārraudzītās nozares vajadzībām nākamgad papildu būtu vajadzīgi desmit miljoni, bet tālākajos gados – vairāk nekā 100 miljoni eiro. 2015.gada budžetā ministrija papildu prasa 56,006 miljonus eiro, 2016.gada budžetā – 105,273 miljonus eiro, 2017.gadā – 100,143 miljonus eiro.

Aizsardzības ministrija nākamgad vēlas saņemt papildu 39,319 miljonus eiro, 2016.gadā ministrija pieprasījusi jaunām politikas iniciatīvām 107,916 miljonus eiro, bet 2017.gadā – 146,377 miljonus eiro.

Kultūras ministrija nākamgad jaunām politikas iniciatīvām ieprasījusi 34,141 miljonu eiro, 2016.gadā – 41,473 miljonus eiro, 2017.gadā – 42,901 miljonu eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos saņemt papildu 30,99 miljonus eiro, 2016.gadā – 35,685 miljonus eiro, 2017.gadā – 38,484 miljonus eiro.

Zemkopības ministrija nākamā gada valsts budžetā savas pārraudzītās nozares vajadzībām papildu vēlētos saņemt 25,299 miljonus eiro, 2016.gadā – 24,781 miljonu eiro, 2017.gadā – 24,737 miljonus eiro.

Labklājības ministrija (LM) nākamgad no valsts pamatbudžeta papildus vēlas saņemt 18,278 miljonus eiro, bet no valsts speciālā budžeta – 2,399 miljonus eiro. 2016.gadā LM papildus būtu nepieciešami 25,087 miljoni eiro no valsts pamatbudžeta un 4,441 miljons eiro no valsts speciālā budžeta. Savukārt 2017.gadā LM no valsts pamatbudžeta papildus vēlas saņemt 36,004 miljonus eiro, bet no valsts speciālā budžeta – 6,579 miljonus eiro.

Citas ministrijas un iestādes pieprasījušas mazākas summas. Vairākas institūcijas – Valsts prezidenta kanceleja, Saeima, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Pārresoru koordinācijas centrs – nav iesnieguši nekādus papildu finanšu pieprasījumus nākamajiem trim gadiem.

Jau ziņots, ka diskusijas par valsts budžeta jaunām politikas iniciatīvām vai optimizācijas pasākumiem nākamajiem trim gadiem Ministru kabinetā paredzētas pēc Saeimas vēlēšanām.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ministrijas jāapvieno! Atbildēt

    PIeprasītos miljonus jāsamazina,samazinot ministriju skaitu! Pat Japānā,valstī ar 220 miljoniem iedzīvotāju ir tikai 12 ministrijas!

  2. Ļoti labi, ka beidzot ir zināms, kas ko vēlas. Tagad svarīgāk būtu pārliecināties par vienotiem mērķiem, kas par šīm naudām ir jāsasniedz. Nozares ir daudz, bet reālā situācija ir tāda, kāda viņa patreiz ir. Piemēram ZZS Dūklavs Zmekopības ministrijas nozarēs jau visai precīzi veic aprēķinus un ņem vērā notikumu pavērsienus, kas notiktu sliktākā scenārijā, lai tam paredzētu līdzekļus. Ir laicīgi jāplāno tie, lai nav neparedzēto līdzekļu budžets jāpārsauc par saimniecisko budžetu. R.Vējonis visai skaidri dod indikatīvus un statistisku mājienus, par to kādi draudi ir Latvijai – tas viss ietekmē visas nozares, šajā un nākošā gadā. Šie faktori ir jāņem vērā pie kopējās ekonomiskā aina SWOT analīzē. Pasliktinās mums ekonomiskās iespējas un palielinās draudi. Ir vairāk uz subsīdijām, atbalstu un risku scenārijiem jāinvestē. Mēs ieejam, jau esam iegājuši Krīzes pārvaldībā.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+