Pasaulē
Citur

Jaunzēlandē sēro par teroraktu upuriem0


Kraistčērčas iedzīvotāji noliek ziedus, sērojot par divu teroraktu upuriem.
Kraistčērčas iedzīvotāji noliek ziedus, sērojot par divu teroraktu upuriem.
Foto: NZ Xinhua News Agency/REUTERS/SCANPIX/LETA

Aizvadītās nedēļas nogalē Kraistčērčas iedzīvotāji sēroja, pieminot pilsētas divās mošejās notikušo teroraktu 50 upurus, kurus iepriekš plānotā uzbrukumā piektdien nošāva austrāliešu labējais ekstrēmists Brentons Tarants un vairāki viņa līdzzinātāji. Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna notikušo raksturojusi kā “vienu no Jaunzēlandes drūmākajām dienām”.

 

Stiprinās ieroču aprites likumus

Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna pēc divās Kraistčērčas mošejās sarīkotajām apšaudēm, kurās tika nogalināti 50 cilvēki un vairāki desmiti ievainoti, solījusi padarīt stingrākus ieroču aprites likumus. Viņa apstiprināja, ka 28 gadus vecais Austrālijas pilsonis Brentons Tarants, kurš apsūdzēts Kraistčērčā veiktajās slepkavībās, bija legāli iegādājies tajās izmantotos šaujamieročus. “Noziedzniekam bija šaujamieroču licence,” sacīja Ārderna. “Es jums tieši tagad varu pateikt vienu lietu – mūsu šaujamieroču likumi mainīsies,” viņa uzsvēra. Premjerministre sacīja, ka Tarants 2017. gada novembrī ieguva “A” kategorijas šaujamieroču licenci un nākamajā mēnesī sāka pirkt piektdienas apšaudēs izmantotos ieročus.

Apšaudēs tika izmantoti pieci ieroči – divas pusautomātiskās šautenes, divas bises un vēl viena šautene, sacīja Ārderna.

Viņa atzīmēja, ka mēģinājumi reformēt šaujamieroču likumus Jaunzēlandē bijuši arī agrāk – 2005., 2012. un 2017. gadā. Ārderna sacīja, ka starp izskatāmajiem variantiem vajadzētu būt pusautomātisko ieroču aizliegumam. Jaunzēlande padarīja stingrākus šaujamieroču likumus, ierobežojot pieeju pusautomātiskajām šautenēm, 1992. gadā – divus gadus pēc tam, kad psihiski nelīdzsvarots vīrietis nošāva 13 cilvēkus Aramoanas pilsētā.

Jebkurš 16 gadu vecumu sasniegušais pilsonis Jaunzēlandē var pieteikties standarta šaujamieroču licences saņemšanai pēc drošības kursa iziešanas. Šāda licence ļauj nopirkt un lietot bisi bez uzraudzības. Jaunzēlandes regulārā policija nenēsā šaujamieročus, paļaujoties uz īpašo spēku vienībām.

 

Šāvējs nebija novērojamo sarakstā

Premjere apstiprināja, ka Tarants un divi iespējamie līdzzinātāji, kas arī ir aizturēti, nebija nonākuši izlūkdienestu uzmanības lokā, lai gan Tarants bija internetā publicējis manifestu, kas norādīja uz plāniem uzbrukt musulmaņiem.

“Viņi nebija nekādos novērojamo sarakstos ne šeit, ne Austrālijā,” sacīja Jaunzēlandes premjerministre. “Slepkavībā apsūdzētajam indivīdam ne izlūkdienesti, ne policija nebija pievērsuši uzmanību par ekstrēmismu,” viņa piebilda. “Es esmu lūgusi mūsu aģentūras ātri izvērtēt, vai ir bijusi kāda aktivitāte sociālajos medijos vai citā veidā, kam būtu vajadzējis izraisīt reakciju. (..) Ņemot vērā globālos indikatorus par galēji labējo ekstrēmismu, mūsu izlūkošanas kopiena pastiprina izmeklēšanu šajā jomā,” sacīja Ārderna. 28 gadus vecais bijušais fiziskās sagatavotības treneris Tarants pats sevi raksturojis kā “rasistu”, taču neesot ienīdis ārzemniekus vai musulmaņus, kas dzīvo savā dzimtenē. Tarants par atdarināšanas cienīgu paraugu uzskatījis norvēģu ekstrēmistu Annešu Breivīku, kura 2011. gadā veiktajā valdības ēku sprādzienā Oslo gāja bojā astoņi cilvēki. Vēlāk Breivīks nogalināja vēl 69 cilvēkus, pārsvarā jauniešus, Darba partijas nometnē Ūtejas salā, protestējot pret Norvēģijas un Eiropas “islamizāciju”.

Austrālijas pilsonis Brentons Tarants, kurš tiek apsūdzēts slepkavībās Kraistčērčas mošejās, sestdien Kraistčērčā stājās tiesas priekšā. Tarants neizrādīja emocijas, kad tiesnesis nolasīja apsūdzību. Viņš nepieprasīja atbrīvošanu pret drošības naudu un viņam tika noteikts apcietinājums līdz nākamajai tiesas sēdei, kas paredzēta 5. aprīlī.

 

Tarants apmeklējis Turciju un Balkānus

Turcija sākusi izmeklēšanu saistībā ar to, ka Jaunzēlandes mošejās apšaudes sarīkojušais vīrietis bija vairākkārt apmeklējis Turciju. “Viņš uzturējās valstī ilgāku laiku,” sacīja Turcijas amatpersona, neminot datumus. Turcijas mediji ziņo, ka radikāli labējā manifestā, kuru internetā publicējis aizdomās turamais austrālietis, ir konkrētas atsauces uz Turciju un solījumi atbrīvot Ajasofjas muzeju Stambulā no minaretiem.

Šis muzejs ir bijusī pareizticīgo baznīca, kas Osmaņu impērijas laikā tika pārvērsta par mošeju, bet 1935. gadā – par muzeju.
Saistītie raksti

Bulgārija paziņojusi, ka tā veic izmeklēšanu par Jaunzēlandes mošeju šāvēja iespējamo vizīti Bulgārijā 2018. gada novembrī. Par šāvēju uzskatītais vīrietis pavadīja vienu nedēļu Bulgārijā it kā ar nolūku “apmeklēt vēsturiskas vietas un pētīt šīs Balkānu valsts vēsturi”, sacīja Bulgārijas galvenais prokurors Sotirs Cacarovs. Prokurors piebilda, ka izmeklēšanā tiks noskaidrots, vai šī vīrieša deklarētais nolūks bija “patiess, vai viņam bijuši citi mērķi”. Tas pats vīrietis apceļojis Balkānu valstis arī 2016. gada decembrī, apmeklējot Serbiju, Horvātiju, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu.

Terorisma apkarošanas eksperti atzīmē, ka uzbrukumi Kraistčērčā liecina par nepietiekamu informācijas apmaiņu starp rietumvalstu izlūkdienestiem par galēji labējā ekstrēmisma draudiem.

LA.lv
JL
Juris Lorencs
Pasaulē
Juris Lorencs: Ierodas ukraiņu tautas kalps Zelenskis
13 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Moraveckis saglabās premjerministra amatu jaunajā Polijas valdībā
13 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Šveices ledāji piecos gados zaudējuši desmito daļu no sava apjoma
14 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IE
Ināra Egle
Latvijā
Piekāpjas Liepājai, Daugavpilij un Rēzeknei
29 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Latvijā ierodas Ukrainas prezidents Zelenskis ar kundzi
19 minūtes
LE
LETA
Dabā
Siltais gaiss ieplūst Latvijā: prognoze trešdienai
18 minūtes
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Latvietis grib pats būs kungs, pats saimnieks
17 minūtes
VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
Turcija atbildīga par kurdu slepkavošanu
25 minūtes