Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. marts, 2016
Drukāt

Jāveido Baltija kā vienots tirgus

Foto - LETAFoto - LETA

Jānis Bethers: "Neieviešot reālas pārmaiņas tirgus regulējumā, konkurence saglabāsies zema gan no tirgotāju skaita, gan piedāvājumu dažādības viedokļa."

Pērn, kad elektroenerģijas tirgus Latvijā tika pilnībā atvērts, elektrības tirgotāju drīkstēja izvēlēties vairāk nekā 800 tūkstoši mājsaimniecību. Lai arī to patērētais elektroenerģijas apjoms ir viena ceturtdaļa no Latvijā kopumā patērētā, tā ir samērā kritiska klientu masa un pietiekami iekārojama patērētāju pīrāga daļa, lai uzņēmumi būtu gatavi par to cīnīties.

Tajā pašā laikā nozares pārstāvji atzīst, ka Latvijas elektroenerģijas tirgus ir izveidojies pasīvs, bez aktīvas konkurences cīņas, un arī potenciālie klienti nav ieinteresēti izmantot atvērtā tirgus sniegtās iespējas. Salīdzinājumam – Igaunijā tirgus atvēršanas pirmajā posmā patērētāju aktivitāte, mainot tirgotāju, bija daudz­reiz augstāka nekā Latvijā, un tur tirgotāju mainīja aptuveni 6% mājsaimniecību. Šie dati iezīmē Latvijas tirgus lielāko problēmu mājsaimniecību segmentā pēc tirgus atvēršanas – lielo pasivitāti. Pat valsts iestāžu pārstāvji ir gatavi atzīt, ka tirgū nav dinamikas. Kāds tad ir bijis tirgus atvēršanas mērķis? Bez šaubām, Eiropas regulas ir jāpilda.

 

Datu druskas

Lai varētu izdarīt secinājumus par to, vai elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām ir bijusi veiksmīga, ir nepieciešama informācija, statistikas dati par to, cik uzņēmumu darbojas tirgū, kādas ir to tirgus daļas, kādas ir pārmaiņas pieslēgumos dažādos griezumos u. tml. Papildu noderētu arī salīdzinājumi ar tuvākajām kaimiņvalstīm un iemeslu analīze par atšķirībām. Jebkurš process ir jāmēra.

Tomēr informācijas apkopošana par mājsaimniecību segmentu notiek smagnēji. Piemēram, “Sadales tīkls” ir publiski paziņojis, ka no 2015. gada sākuma, apkopojot informāciju, neizdala atsevišķi mājsaimniecību un juridisko personu objektu skaitu, jo līgumi, kurus elektroenerģijas tirgotāji ir noslēguši ar privātpersonām, var būt objekti, kuros būtībā tiek veikta komercdarbība, kā arī otrādi – līgumi ar juridiskajām personām var būt noslēgti par objektiem, kuri tiek izmantoti mājsaimniecību vajadzībām. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija paļaujas uz elektrības tirgotāju iesniegtajiem datiem. Tātad regulators paļaujas uz izplatītāju nevēlēšanos sniegt tirgus analīzei nepieciešamos datus.

 

Par lielajiem

Elektroenerģijas tirgū visaktīvākā konkurence sagaidāma vidēja izmēra biznesa klientu segmentā, jo mazo biznesa klientu, tāpat kā mājsaimniecību, apkalpošana ir samērā dārga, ja izmaksas attiecina uz vienu kWh. “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers uzskata, ka mājsaimniecību klientu segmentā, neieviešot reālas pārmaiņas tirgus regulējumā, konkurence saglabāsies zema gan no tirgotāju skaita, gan piedāvājumu dažādības viedokļa. Tādējādi lielākā daļa mājsaimniecību paliks pie bijušā monopoluzņēmuma, bet jaunpienācēji turpinās strādāt vien ar nelielu daļu mājsaimniecību.

Uz jautājumu, vai uzņēmumiem darbība elektrības tirdzniecības tirgū ir finansiāli izdevīga, “220 Enerģija” pārstāve Agnese Smilga atbild, ka elektroenerģijas tirgotāju pakalpojuma maksas ir ļoti mazas, tādēļ tirdzniecība ir ar ļoti perspektīvu skatījumu un uzņēmums ir orientēts uz ilgtspējīgu izaugsmi.

Ir skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus līderpozīcijas saglabās “Latvenergo”, tomēr tirgū, visticamāk, parādīsies jauni tirgotāji, kas konkurēs ar specifiskiem nišas produktu piedāvājumiem vai arī apvienos elektroenerģiju un citus pakalpojumus, kā to dara telekomunikāciju uzņēmums “Baltcom”. Uzņēmuma mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Dreimane norāda, ka “Baltcom” pamatbizness ir interneta un televīzijas pakalpojumu sniegšana un ar šīm nozarēm arī saistīti uzņēmuma nākotnes attīstības plāni. Klienti, kas šobrīd noslēguši līgumu ar “Baltcom” par elektroenerģijas iegādi, arī turpmāk to saņems līguma ietvaros, bet jaunu klientu piesaiste šim produktam nav uzņēmuma prioritāte.

 

Vienotu Baltijas modeli – ar likumu

Tirgus attīstībā noteicošā būs likumdevēju uzņēmība pārskatīt tirgus regulējumu, apsverot iespēju ar kaimiņvalstīm veidot vienotu darbības modeli, kas ļautu padarīt Baltiju par vienotu tirgu ikvienam jaunpienācējam un paaugstinātu interesi par darbu tajā. Pretējā gadījumā nedaudzie esošie elektroenerģijas tirgotāji koncentrēsies tikai uz investīciju atgūšanu ar cenas starpniecību, nevis attīstot produktu portfeli. Domājot par Baltijas tirgu, bremzējošais faktors ir arī Lietuvas neizlēmība likvidēt vai arī turpināt uzturēt cenu regulāciju mājsaimniecībām, piebilst J. Bethers.

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (3)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+