Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
29. jūnijs, 2016
Drukāt

Jo vairāk ēdīsim, jo ātrāk mainīsies klimats, brīdina vides pētnieki (10)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Lauksaimniecība visā pasaulē saskaras ar daudziem izaicinājumiem, tomēr pati nopietnākā problēmas ir tās  ietekme uz klimata pārmaiņām, secināts Minesotas universitātes Vides institūta vides ziņojumā.

Ņemot vērā pasaules iedzīvotāju skaita nemitīgo pieaugumu un līdz ar to arī pieaugošo nepieciešamību pēc pārtikas, pieaug arī globālās lauksaimniecības apjomi, kas savukārt palielina ietekmi uz vidi un vides aizsardzības izmaksas. Lauksaimniecība, mežu izciršana un citi zemes izmantošanas veidi rada aptuveni 20 procentus no visām siltumnīcas efekta gāzu emisijām. Tas ir vairāk nekā visas pasaules automašīnas, lidmašīnas un vilcieni kopā. Emisijas no lauksaimniecības un mežu izciršanas ir trīs reizes lielākas nekā emisijas no pasaules būvniecības nozares un tikpat lielas kā visas rūpniecības emisijas. Vienīgā nozare, kas rada lielākas SEG emisijas nekā lauksaimniecība, ir enerģijas ražošana – 37%. Ja nemainīsies mūsu domāšana un netiks pieņemti tālredzīgi lēmumi lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstībai, t. i., ja jaunattīstības valstis turpinās palielināt kultūr­augu ražošanu galvenokārt uz mežu izciršanas rēķina, bet attīstītās valstis – intensificējot lauksaimniecību, tad līdz 2050. gadam SEG emisijas no lauksaimniecības pieaugs par vēl vismaz 30 procentiem.

Turklāt, uzsver pētījuma autori, pie lauksaimniecības un mežizstrādes radītajām emisijām šobrīd iekļauta tikai pati mežu izciršana un lauksaimnieciskā ražošana. Emisijas no lauksaimniecības produktu transportēšanas, iepakojuma un pārtikas atkritumiem minētajos 20 procentos nav iekļautas. Ja pieskaita arī tās, tad globālā pārtikas apgādes sistēma veido 30 procentus no pasaules emisijām. Tāpēc nākotnes izaicinājums – nezaudējot pārtikas drošību, vienlaikus samazināt lauksaimniecības un mežizstrādes radīto negatīvo ietekmi uz vidi.

Lai gan lauksaimniecībai ir nozīmīga ietekme uz globālām klimata pārmaiņām, pētnieki uzsver – pastāv efektīvi veidi, kā šīs emisijas mazināt, piemēram, mazinot pārtikas atkritumu apjomu un mainot ikdienas ēšanas ieradumus, tajā skaitā, mazinot pieprasījumu pēc pārtikas, kuras ražošana izraisa augstas emisijas, piemēram, gaļas. Lauksaimniecība rada aptuveni pusi no pasaules metāna emisijas, kas ir 26 reizes spēcīgāka siltumnīcas efekta gāze nekā oglekļa dioksīds. Noskaidrots, ka līdz pat vienai trešdaļai metāna emisiju rada atgremotāji mājlopi, tostarp govis un aitas.

Tāpat vides ziņojumā norādīts, ka SEG emisijas lauksaimniecībā pasaulē ir koncentrētas dažos reģionos, galvenokārt Ķīnā (31 procents), Indijā (11 procenti) un ASV (14 procenti). Savukārt, piemēram, pusi no pasaules kopējām dislāpekļa oksīda emisijām (aptuveni 30 reizes spēcīgāks siltumnīcas efekta izraisītājs par CO2) rada tikai trīs kultūraugu audzēšana – kvieši, kukurūza un rīss. Tas ļauj domāt, ka ir iespējams, saprātīgi rīkojoties, panākt SEG emisiju samazināšanu lauksaimniecībā.

Dažādiem pasaules reģioniem būs piemērotas dažādas SEG emisiju samazināšanas stratēģijas, tomēr, uzskata eksperti, lielākais ieguvums būtu no prakses pastiprināt samazinātas emisijas lauksaimniecisko ražošanu (lasi: ražot vairāk zemas emisijas pārtiku) jau esošajās lauksaimniecības platībās – kā ganībās, tā aramzemē, jo tas ļautu izvairīties no jaunu mežu izciršanas, kas savukārt atkal atbrīvo atmosfērā ievērojamu daudzumu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu.

20160629202549_2490

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Jo vairāk barosim ņēģerus, jo tie ātrāk vairosies

  2. Aicināja taupīt enerģiju, lai mazinātu sasilšanu, bet par maziem elektroenerģijas patēriņiem Latvijas iedzīvotāji, pamatojoties uz pakalpojumu regulatora lēmumu, tiks sodīti ar ievērojamu rēķinu palielināšanu par elektroenerģiju. Kam tad ticēt?

    • pēc naudas tīko abi: . Atbildēt

      taupīt aicinātāji – lai pirktu viņu “taupošos brīnumus”;
      sodītāji, bez iemesla – vienkārši šiem vajag tavu naudu.

  3. Neēdīsim nemaz!

  4. Tas nav nekas jauns – jau 1930-tajos tas bij aktuāli. Vai atceraties tālaika zinātnieku teikto: Ēd ābolus un plūmes, cik vēderā vien rūmes!

  5. NE-ĒDAM
    VISPĀR
    UN
    ATGRIEZĪSIES
    UZ
    ZEMES
    DINOZAURI !!!
    Tikai vai vēl būs kāds
    kas viņus redzēs ???

  6. Latvijas postpadomju politiķi visu laiku aģitē par lauksaimniecības intensifikāciju, bet no pētījuma izriet, ka tā veicina SEG. Paēduši esam, bet jātaisa nauda un tad Dūklavs ņirgājas, ka kāds grib turēt tikai 5 govis.
    Skaidrs, ka intensifikācija ir noiets etaps un uzsvars ir jāliek uz bioloģisko lauksaimniecību. Bet tas mūsu politiķiem pieleks tikai tad, kad par izmešiem sāksim maksāt soda naudas.

  7. un iztecējušas pa anālo atveri

  8. Vai tam, kas tās muļķības raksta nav smadzenes otrādi apgriezušās?

  9. Nu jau ēšana pie vainas!!!!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+