Jūs, latvieši, nesapriecājieties 0
Eirokomisārs Andris Piebalgs mēģinājis paārstēt latviešus no fenomena, ka noliedzam paši sevi. Viņš gribējis pacelt dūšu, aicinādams novērtēt to, ko esam sasnieguši. Taču vidējais latvietis neparko neteiks komisāram – labi rūkts, lauva!
Jānis Kalniņš sacīs, ko šis par dakteri uzdevies būdīga barojuma briselietis var zināt no mūsu sūrās, nepanesami grūtās ikdienas, un gaišāki laiki iestāsies, kad pūcei aste ziedēs. Piebalga pulverīši ir pārāk švaks medikaments, lai apārstētu plosīgo latviskās dvēseles noskaņojumu, kas barometrā svārstās iedaļās: “dziestošas cerības” – “kraha priekšnojauta” – “tuvīnās beigas”. Mēs, tautiņa pie Baltijas jūras, izplatījumā neesam palaiduši nevienu kosmosa kuģi. Nav tāda latvieša, kurš ar parašūtu būtu nolēcis no stratosfēras, pa ceļam pārsniegdams skaņas ātrumu. Pat Rainis nedabūja Nobela prēmiju, un citiem tautiešiem uz to nav ne zilākās cerības! Slikti arī tas, ka jau Kleopatra Ēģiptē devalvēja valūtu, bet vietējie gudrinieki nepaklausīja diženiem amerikāņu ekonomistiem, kas lika atbrīvot lata kursu. Tamdēļ latvieši vēl 40 gadus klīdīs pa tuksnesi, būs spiesti likt sāli uz mēles un uzdzert ar ūdeni, bet pavasaros iztikai lasīt pumpurus C vitamī- niem. Ja salīdzināmies ar igauņiem, tad viss viscaur ir slikti! Krievu astrologs Globa un daudzas citas zinātnes autoritātes neskaitāmas reizes ir pareģojušas, kādas trīces piemeklēs Latviju, kādi virpuļviesuļi brāzīsies pāri, kādi plūdi neaptveramos plašumos pārņems mūsu zemi ar tam sekojošu galu, un tikai pārdabisku, nezināmu spēku iejaukšanās dēļ kataklizmas pagaidām vēl nav notikušas. Ja arī dabas katastrofas ir aizkavējušās, tad visīstākā katastrofa, kas mūs apmeklē regulāri reizi četros gados, ir karikatūras valdība! Akla vista prastu labāk rīkoties un vadīt par mūsu valdībām! Šeit jau nemaz nav valsts, bet kaut kāds kempings, kur diezin kādi sabraukuši un iekārtojušies uz pastāvīgu apmešanos, kamēr citi steidzas izvākties un aizbraukt prom uz neatgriešanos.
Latvieša krāsu kastē nevar būt cita, kā vien melnā zābaksmēra un druscīt sūdu brūnā toņa, lai kādas pseidopatiesības stāstītu un ar gaišzilo un rozā paleti mālētu Piebalgs no Briseles. Kam tā neliekas, tas ir jauns vai no dzimšanas muļķis, vai Vanšu tiltā kāpējs, vai viņš savā optimismā ir pārkoksnējies bijušais komjaunietis.
Citas zemes svaru kausos ar mūsējo ir portretējamas kā paradīzes un piena upes ķīseļa krastos, pat ļaudis tur no citiem māliem taisīti nekā latvieši. Zema pašnovērtējuma un kompleksu magnetizētiem tautiešiem atliek sasvērties un tad nu izvēlēties polus – vai turēties kopā un kļūt par pārkrievotiem latviešiem vai kosmopolizētiem. Nē, ir pacietīgi un rāmi ļaudis, kas arī turpmāk uzlasīs vārpas, pavei, tepat no lauka, bet miera viņiem nebūs, kad rausta uz visām pusēm. Te viss ir un būs slikti. Latviešu panākumi ir īslaicīgi, jūs tikai nesapriecājieties, it kā būtu tikuši jāteniski. Draņķīgākais vēl ir priekšā, kad bangas trieks kuģeli pret klintīm. Ja neticat Globam, ASV ekonomikas priesteriem un vietējiem gaišreģiem, par to bazūnējis no Zviedrijas izsaukts futurologs! Un futurologs ir tas, kas nākotni redz skaidri kā kristāla bumbā.
