Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. februāris, 2014
Drukāt

NEDEĻAS FILMA: Par Mēriju Popinsu un Benksa kungu

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Centieni pārliecināt ietiepīgo angļu rakstnieci P. L. Traversu akceptēt savas grāmatas “Mērija Popinsa” ekranizāciju bija Volta Disneja mūža darbs. Un tobrīd neviens no viņiem pat iedomāties nespēja, ka slavenās bērnu aukles transformācija ieguls Holivudas zelta klasikas plauktā.

Padomju Savienības informatīvajā telpā trūka daudzu elementu, kas pārējā pasaulē tika uzskatīti par normu un jau ar mātes pienu tika iebaroti mazajiem klausītājiem, lasītājiem un skatītājiem. Angļu rakstnieces P. L. Traversas darbiņi par Mēriju Popinsu vismaz angliski runājošās valstīs jau no pagājušā gadsimta 30. gadiem ir zelta vērtē, jo netipiskā aukle, kura mieru un rātnumu ieviesīs pat visbezcerīgāko razbainieku prātos, bija kā brīnumnūjiņa, ar ko veldzēt satraukto vecāku prātus, un nav brīnums, ka ne reizi vien par šo varoni ieminējās arī Volta Disneja meitas, savam slavenajam papucītim lūdzot to pārvērst par lielā ekrāna varoni. Taču pat vienam no visu laiku slavenākajiem Holivudas darboņiem prātā neienāca, ar kādu spītību viņam nāksies saskarties, lai piepildītu sava bērna sapni. Un ne jau tāpēc, ka tas būtu tehniski grūti izdarāms, bet gan tāpēc, ka darbu autore P. L. Traversa bija cieši nolēmusi sātanam – kinoindustrijai – nedot pat ne tik, cik melns aiz naga, jo, viņasprāt, kino spēj izbojāt visu! Un, kad Traversa beidzot nonāk Holivudā – finansiālas grūtības pat tiepšām liek pieņemt šķietami nesaprātīgus lēmumus – un Disnejs ar savu komandu iesaista viņu scenārija tapšanā, no stīvas britu vecmeitas viņa beidzot pārvēršas par cilvēcīgu būtni, kas tā arī nav tikusi galā ar bērnības traumām un kas – tāpat kā miljoniem lasītāju visā pasaulē – vienmēr ir sapņojusi par Mēriju Popinsu, kura nezin no kurienes ieradīsies ar vienu vienīgu mērķi – lai sakārtotu viņas dzīvi.

Biogrāfiskā filma “Par Mēriju Popinsu un Benksa kungu” ir nostalģisks un vecmodīgi šarmants kino, kas gan atklāj, kā tapa viena no kinovēstures pērlēm, gan arī domājot par visu vecumu – nu ne gluži pašiem mazākajiem – skatītājiem, soli pa solītim uzlauž P. L. Traversas un Volta Disneja personības – šerpā vecmeita pārvēršas par bēdu sagrauztu meiteni, kuru bērnībā pievīlis pašas tēvs, bet tēvocis Volts ir tipisks amerikāņu veiksminieks, kura rūpīgi būvētās impērijas pamatos iecementētas arī labas un gādīgas attiecības ar darba ņēmējiem. Divkārtējo “Oskaru” laureāti Emma Tomsone un Toms Henks piedalās leģendāro personāžu portretēšanā, kaut arī vizuālā līdzība ar reālajām personībām ir piedomājama, taču – kino taču ir brīnumus daroša māksla, un kāpēc lai viens no labākajiem mūsdienu aktieriem neiejustos leģendārā animatora tēlā, ja viņa vaigi nav tik plāni un ķermeņa struktūra apetītlīgāka padevusies?

Taču ne jau stāsts ir par patiesības meklējumiem – tie lai paliek dokumentālistiem un biogrāfiem –, bet par lielo ekrānu un tā sniegtajām fantāzijām, kurām robežas novelk stīvie pieaugušie, kuri neko no prieka nesaprot. Tieši tāpēc Disneja un Traversas tandēms – tik nesaderīgs, cik vien iespējams – uzdod toni dramaturģiskiem konfliktiem, kuru saknītes meklējamas daudz dziļāk par slavenās rakstnieces pirmajiem soļiem uz ASV zemes, un tos palīdz iedzīvināt arī slavenākais, taču nu jau bijušais īru dumpinieks Kolins Farels, kā arīdzan Džeisons Švarcmans, Pols Džiamati un Keitija Beitsa. Un tas viss notiek nostalģijas apputekļotās dekorācijās, kad Disnejlenda vēl piedāvāja brīnumu un nebija kļuvusi par apzinātu naudas mašīnu, kad pēcpusdienas tēja ar kūkām vai cepumiem pieprasīja taisnu muguru un izmeklētus sarunu tematus un kad uz lielā ekrāna tika transformēta burvīgā aukle, vārdā Mērija Popinsa, kuras darbības izglābušas ne viena vien sapņus.

UZZIŅA 


“Par Mēriju Popinsu un Benksa kungu”/”Saving Mr. Banks”


2013, ASV, Lielbritānija, Austrālija

Režisors: Džons Lī Henkoks

Lomās: Emma Tomsone, Toms Henks, Pols Džiamati, Kolins Farels, Džeisons Švarcmans, Annija Rouza Baklija, Ruta Vilsone, Bredfords Vaitfords, B. Dž. Novaks, Ketija Beikere

No 21. februāra “Kino Citadele”, “Cinamon”, “Multikino”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+