Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. maijs, 2014
Drukāt

Kad negribas kleitu no veikala. Ko šodien nozīmē kleitu šūt pie šuvējas?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Tuvojoties vasarai, kas ir izlaidumu, kāzu un citu svinīgu pasākumu laiks, vēlamies izskatīties oriģināli un skaisti. Lai izvairītos no riska sastapt dāmu tādā pašā tērpā, meklējam šuvēju. Ko šodien nozīmē kleitu šūt pie šuvējas?

Modeli atrod internetā


Aptaujātās meistares stāsta, ka tagad ļoti reti klientes nezina, kādu modeli sev vēlas, un ir tikai aptuvena vīzija par to. Tā kā došanās uz šūšanas salonu ir mērķtiecīgs, iepriekš plānots solis, nevis ieskriešana lielveikalā pa ceļam no darba uz mājām, lielākā daļa sieviešu pie šuvējas ierodas jau ar noskatītās kleitas vai cita apģērba gabala attēlu, kas izprintēts no interneta mājaslapas, vai pat ar planšetdatoru, lai kopā ar šuvēju apskatītu vairākas tērpa versijas un novērtētu, vai izvēlētais modelis klientei piestāvēs.

– Tagad ir ļoti populāri caurlūkot internetā atrodamo piedāvājumu, pievēršot uzmanību gan pasaulē atzītiem apģērbu zīmoliem, gan jaunākajām modes vēsmām, līdz atrod savai gaumei un vēlmēm atbilstīgu modeli. Man šāda iepriekšēja sagatavošanās patīk. Ja līdzi ir paņemts apģērba attēls, daudz vieglāk saprast, ko kliente vēlas un kā mums rīkoties, – uzsver šūšanas salona “Shatilen” vadītāja Inga Paņko un piebilst, ka iecerētā tērpa aprises grūtāk uztvert, ja tās jāuzbur tikai pēc klientes stāstītā. Taču arī tā nav neiespējamā misija. Klausoties klientes teiktajā, šuvēja skicējot tērpu tik ilgi, kamēr tas sāk līdzināties viņas iztēlē uzburtajam. – Esmu novērojusi, ka dāmas gados labāk zina, ko grib un kas labāk piestāv, jo ir uzkrājusies pieredze. Tad vai nu kopīgi skatāmies modes žurnālus, vai, uzklausot klientes stāstīto, zīmējam tērpa skici, – stāsta šuvēja Aiga Skrastiņa, kurai Valmierā pieder šūšanas salons.

Kad pirkt audumu


Abas speciālistes iesaka klientēm nepirkt audumu, pirms nav bijusi tikšanās ar šuvēju. Kaut gan audumu veikalu pārdevējas pārsvarā labi pārzina piedāvātā preču klāsta īpašības (I. Paņko, piemēram, uzteic veikala “Carnevale” darbinieces), tomēr var gadīties, ka pircēja iegādājas izvēlētajam kleitas modelim nepiemērotu audumu vai arī nopērk mazāk, nekā vajadzētu. Turklāt katram meistaram ir savs apģērba piegriešanas stils, tāpēc pārdevējas domas par materiāla nepieciešamo daudzumu var nesakrist ar šuvējas praksē aprobēto variantu. Dažkārt pircēja pārdevējai saka, ka vajag audumu vienkārša piegriezuma kleitiņai ar īsām piedurknēm, bet, atnākot pie meistares, nolemj – gribu tērpam garas piedurknes un arī krādziņu. Tad ir neizpratne, kāpēc šuvēja iebilst, ka no iegādātā auduma gabala ar jaunām detaļām papildinātais tērps nesanāks. Kliente taisnojas: veikalā teica, ka pietiks! Taču jāsaprot – pārdevēja runāja par vienu kleitas modeli, savukārt kliente pa ceļam uz darbnīcu izdomāja citu, kuram vajadzēs vairāk auduma.

– Ar šuvēju iepriekš aprunāties par auduma iegādi it īpaši ieteicams, ja padomā sarežģītāks tērps, piemēram, līgavas kleita vai vakarkleita. Meistares zina, kuram audumam labāks kritums, kurš mazāk burzās un vēl tamlīdzīgas konkrēto materiālu īpašības, tāpēc klientei būs vieglāk orientēties veikala piedāvājumā, – ir pārliecināta I. Paņko. Lai jaunā tērpa kārotājai būtu vēl vieglāk tikt skaidrībā, meistare parādot audumu paraudziņus. Ja kliente tomēr nav pārliecināta par tērpam piemērotākā auduma izvēli, šuvējas dodoties līdzi uz veikalu. Kāda par šo pakalpojumu prasa samaksu, cita ir gatava to darīt par velti. Lai nevajadzētu tērēt pārāk daudz laika, būtu labi, ja kliente vispirms pati izstaigātu vairākus audumu veikalus, izdarītu izvēli un tad kopā ar šuvēju dotos uz vienu vai pāris veikaliem iepirkties.

Meistares skaidro, ka vasarīgiem svētku tērpiem joprojām aktuāls esot dabiskais zīds, kas papildināts ar mežģīnēm, arī šifons, poliesters un viskoze košos toņos, ar ziedu rakstiem.

Abas atzīst, ka tērpu grūtāk šūt no plāna, smalka auduma, piemēram, dabiskā zīda un šifona.

Laikošana un samaksa 


Tērpa tapšanas laikā to parasti laikojot divas reizes. Dažkārt pietiekot arī ar vienu, bet sarežģītāka piegriezuma modelim nepieciešamas pat trīs laikošanas. – Kādreiz mēteli ar daudzām detaļām un piegriezuma līnijām var uzšūt ar vienu laikošanu, un rezultāts ir nevainojams. Toties citkārt, šujot taisnus svārciņus, vajadzīgas vairākas laikošanas. Uzsēdies uz sēkļa gluži kā kuģis un nesaproti, kas par lietu: vai nu klientei ir kāda auguma īpatnība, vai cits iemesls, bet vēlamo rezultātu neizdodas uzreiz panākt, – pieredzētu situāciju raksturo I. Paņko.

Uz pirmo laikošanu tērps ir piegriezts un sadiegts, un vēl ir iespējams izdarīt nelielas korekcijas tērpa modelī – mainīt kakla izgriezuma formu, apģērba gabalu garumu un platumu.

Meistares piekodina, ka klientei jau pirmajā tikšanās reizē ar šuvēju vajadzētu vienoties par pasūtījuma izpildes termiņu. Ja zeme deg zem kājām, kleitu varot uzšūt arī divās dienās, bet tā nav izplatīta prakse. Parasti pasūtījums tiek veikts divās nedēļās vai mēneša laikā, ja ir liels klientu pieplūdums.

Samaksa par padarīto šūšanas salonos ir atšķirīga. Piemēram, Rīgā par vienkārša piegriezuma svārku šūšanu jāmaksā aptuveni 35 eiro, par kleitu – sākot no 50 eiro uz augšu, bet par līgavas tērpu – no 150 līdz 400 eiro un vairāk. Pasūtot garās bikses, jāšķiras no 35–70 eiro, bet par žaketi vajadzēs maksāt aptuveni 80–90 eiro. Savukārt Valmierā par īsas kleitas darināšanu šuvējas prasot aptuveni 50 eiro, par garas – vairāk. Samaksa var būt lielāka, ja ir sarežģīts tērpa modelis un smalks, niķīgs audums.

PADOMI


• Ja nav savas šuvējas, meistari ieteicams izvēlēties pēc citu atsauksmēm. Labi, ja var apskatīt arī viņas šūtos tērpus – kā tie izskatās uz valkātājas auguma, kā nostrādātas vīles u.tml.

• Svarīgi zināt, ko sagaidāt no šuvējas: vai vēlaties, lai viņa palīdz izdomāt tērpam modeli, lai nāk līdzi uz audumu veikalu, lai būtu vairākas apģērba pielaikošanas u.tml. Ja vismaz aptuveni zina, ko grib, arī meistaram būs vieglāk strādāt.

• Lai, saņemot gatavo apģērbu, nebūtu jāpiedzīvo vilšanās, pie šuvējas vajadzētu doties ar iecerētā tērpa attēlu.

• Jau sākumā vajadzētu vienoties par samaksas griestiem un darba pabeigšanas termiņu.

• Tērpam nepieciešamo audumu prātīgāk būtu iegādāties pēc sarunas ar šuvēju, jo speciāliste labāk zina katra auduma īpašības, tāpēc varēs ieteikt, kurš materiāls konkrētajam apģērba modelim vairāk piemērots.

• Vienojoties par biežākām pielaikošanas reizēm, varēs saprast, vai meistare uztvērusi ideju, kā tērpam jāizskatās, kā arī iespējams veikt pārmaiņas modelī.

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+